Piedzīvojumi kalnu,vampīru,čigānu valstī- Rumānijā

Year back home

2011-10-22T23:44:00.001+03:00

Salut! One of the words I still remember from Romanian. Long time since I wrote something here and I know I should done it earlier… but here I am one year back in Latvia. So how was this year, what changed in my life after EVS, after 9 months in Romania, Craiova… answers I will try to find writing this blog.
Where to start? Coming back was really great, I guess I mentioned it already during my last entries that I LOVE LATVIA and I really missed it especially during last month in Romania, I missed my family, my friends my nephew… and the feeling of Latvia, all the places the air, food, language… I was really happy coming back.

And it was nice that I got a chance to meet the people and feel all the things slowly as only my brother’s family knew about the date when I come back. I stayed at his flat for 2 days, then I made a big surprise to my friends by showing up in one of my friends name day party and only then came the turn to my mother by showing up when she came to visit my brother at Riga, I guess he was the person who waited me the most.
After that it was time to live for some time at my hometown Smiltene, meet the rest of relatives and just relax in the quite small town and enjoy the great Latvian food made by mom.

How was to be back? It was nice, but I have to admit I expected that more things would be changed during my leave. But I saw the same buildings, the same roads… only now the news had other themes to speak about and I guess people were a little bit happier (still far from happiness). But I really believed that I came back as a better person and to a better Latvia, still without thoughts what exactly I will do and what I would like to do.
All this time I could not forget that I can’t rest to long, as I had to get a job. And I started to look for it already back in Romania. And I continued to do it actively when I came back, luckily the situation on work market was much better than 9 months before, but still it was hard to find a job. But I had to admit I am lucky (at least in some areas  ), I was invited to and interview approximately month after return, to a vacancy to which I didn’t even apply. It was some US company called CYTEC which was looking for employees in HR who do work in payroll, data management and benefit fields. Didn’t know what was this company and what would be job duties be, but after couple of meetings I was lucky and they offered me a job, by the Christmas I had a signed contract. And I think big meaning was that I had been on EVS, had the international experience and of course had decent English. But I didn’t know nothing from my job, as I never worked in HR related field, I studied finance, but I was sure that will learn it all and extremely happy that I got a job (before EVS I was looking for a job for 1,5 years without any results).
So it was already Christmas and I had a new gift to my family- new job (last Christmas my gift was- I am leaving to Romania), it was middle of winter. Those who are from Latvia or have been here in last year’s know how it looks, snow , snow, snow and cold. I was already bored from Smiltene and from cleaning the snow 3 times a day (good thing that I was there otherwise my mother would have to do it).
So I was happy to move to Riga in the middle of January. I lived with my oldest brother and his family as I couldn’t afford a flat at the moment. But after a long time I had a work, I had 3 months of serious learning process as we had to learn all the systems, policies and laws to be able to do our job.
At the begging of April, thanks to my good friend Vabulite I found a small flat in the center of Riga. At that moment my life became more or less stable, I had a job and place to live, 2 important things to return to normal life.
Then came the summer, all the parties… nice weather and even the heat was OK for me as +33 in Latvia was not so bad form me comparing the +45 back in Romania (one of good things my body learned from Romania). In the middle of summer I had a chance to meet some volunteer colleagues, as Meike and Nuria came to Latvia to Girts the 1st marriage and after that they stayed at my flat for some week, so I had a chance to show and tell them one more time that Latvia is the best country on the World.
But time flies very fast, especially when you have something to do, so I am looking in the calendar and it is already more than a year back in Latvia. But Romania feels like yesterday when I remember about the kids, about my friends, trips adventures… and at the same time like 10 years ago when I try to remember all the problems we had there and when I try to remember Romania language (I forgot a lot of it).

Was my year as I planned before coming back? I guess I should say 50/50. I thought people will be more interest about my EVS experience, but actually nobody really was interested to hear all my stories and see the pictures… I guess only of my friends Aleksandrs invited me to dinner to hear some stories… of course my family wanted to hear something, but people around seems so busy with all their stuff… and it was a big disappointment. And I know that it was not only for me but to most of the volunteers.
That why I was very surprised and happy when at the end of September I was invited to give and interview to one on biggest Latvian newspaper (Diena, article posted on 8th of October at Sestdiena) about my EVS experience.
I think her big role should play sending organizations, but my organizations didn’t even write to me anything , the only contact was only when I tried to get back money they I spent before going to Romania (they paid back in October, 2 years after I got the place in the project).
I planned to become part of some youth organizations, to share my experience, help to volunteers that are here in Latvia… but I guess I was to lazy to actively search for such opportunities and nobody offered me such possibility.
Yes, I got a job and place to live, I had a good contact with my friends whom I didn’t meet 9 months… but I still felt that I should do something more, I still do, as I am a bit afraid to return to the life I had before going to Romania, to lose those feelings and thoughts, to lose the feeling that I am one of the lucky persons who had went to EVS, who lived in Romania.
So I still have to work with myself, I guess the change process which starts in the volunteers while they are away don’t stop when they arrive back home, it takes time to realize what you have learned and how you can use the knowledge.

Would I still recommend to got to EVS?

Definitely, only you need to think what you want to do, why you want to go (remember that there are some people who expect that you will help them not help only to yourself) and where would you like to go. It’s the most valuable time in my life, I have memories which nobody can take away from me, I have friends all over Europe and even further and I have a chance to write this blog and to share my thoughts about this to you.

As always if you have some comments or questions, feel free to contact me. My next project is to upload more pictures, I will to try to add at least one picture to every article but it won’t be so fast.

Record in English

2011-08-16T15:33:00.000+03:00

Long time since I wrote some thing in my blog... but still I have not forgot Romania.
I see a lot of people outside of Latvia are looking my blog... but as it in Latvian I would be happy if I could help you with the information in English.

P.S.

Soon I plan to write some longer text about life after EVS, as very soon it will be already a year back in Latvia

07.10.-15.10.2010 projekta pēdējās dienas

2010-11-22T16:21:00.000+02:00

4diena. No rīta braucam uz Popoveni. Plāns ko darīt īsti nekāds nebija, bet bērni joprojām gribēja zīmēt un krāsot, tad nu sataisījām uzrakstu ar sveicienu Frido. Pirms aktivitātes bija iespēja redzēt arī mācību evakuāciju no skolas. Atnāca onkulis un tante, parunāja ar bērniem un tad saka dauzīt notekcaurules gabalu ar slotas kātu, tas bija signāls, ka visiem jāskrien ārā pagalmā. Vienīgi domājām ko darīt ja ugunsgrēks ir koridorā, vietā kur caur kuru ir jābēg ārā jo tur ir vienīgā izeja, un tur atrodas arī bīstamāka lieta skolā gāzes apkures katls...varētu arī caur logu bēgt, bet visiem logiem priekšā ir restes... nu lai nu kā ceru, ka nekas slikts skolā nekad nenotiks.
Pēc tam nedaudz ofisā.
Un vakars mājās.

5diena. No rīta dodos uz ofisu. Pusdienlaikā sēde, pēc tam uz kauflandu un gribēju arī sagaidīt kad ieradīsies jaunie brīvprātīgie no WAVE projekta, kur notiks ap Craiovu esošajos ciemos un pilsētās, bet viņi baigi lēni brauca tā nu devos mājās.
Aizgājām ar Kenu un Olgu uz centru, nopirku grāmatu ko dāvāšu Popoveni skolai.
Vakarā vairākas filmas TV un sekošana caur internātu līdzi futbola spēlēm.

6diena. No rīta devāmies ar Kenu aplūkot neredzētās pilsētas ielas, laiciņš jauks, vēss, bet ar saulīti nedaudz mazliet pabildēju pilsētu.
Pēc tam mazliet jāpaguļ, jāpaēd un vakars atkal pagāja baudot filmas un skatoties Rumānijas izlases futbola spēli.

7diena-2diena. 7dien bija atnākusi slimība, galīgi negaidīta un nevēlama, bet nu nekā darīt, cerēju ka tikušu ātri vaļā, diemžēl nesanāca. Tā nu nodzīvoju pa māju trīs dienas, cenšoties gulēt, dzerot daudz tējas un domājot ko ēst (makaronus vairs nevaru ieēst, arī pliki kartupeļi bišk aknās sēž tā sacīt jāsaka, un maizītes arī dikti pieriebušās).

3diena. Lai slimība joprojām iekšā, mājās palikt nevarēja, no rīta jādodas uz kauflandu iepirkt visu nepieciešamo paiku Mofleni pēdējam pasākumam. Pēc tam mājas jāsataisa šokolādes desa, un tad pēcpusdienā jābrauc uz Mofleni kur tad laiks arī pašam pasākumam. Bērni sanāca ritīgi daudz, daudz arī tādu, kurus redzēju pirmo reiz, jādomā kur viņi ikdienā slēpjas. Mūzika, bildes un beigās tas dēļ kā visi atnāca ēdiens, Jacks bija sacepis dažādas kūkas, mana šokolādes desa, augļi cepumi, viss pazuda pāris minūšu laikā, nu visu sagrāba cik ātri varēja.
Pāeda un aizgāja mājas, nu daži gan palika un varējām arī atvadīties normāli, žēl par pārējiem kurus nezin vai kādreiz vēl sanāks satikt, bet diezgan droši var teikt ka man ir gali nākotnes Craiovas mafijā, kā arī gan jau paceļos arī pa Eiropu daļa nedarbus padarīt.

4diena. No rīta braucam uz Popoveni lai atvadītos no bērniem tur, tur pagaidām bez ballītes, tā būs kad Jacks brauks prom. Atvadīšanās jauka, bērni saprata, ka es braucu prom, apskaušanās un žēlas sejas...uzdāvāju āri enciklopēdiju par Eiropas valstīm skolai, tā lai bērni var aplūkot valstis, no kurām mēs esam, un zinātu, ka nav tikai Rumānija, Spānija un Itālija uz zemes.

Pēc tam uz ofisu kur projekta gala izvērtēšana. Vērtējumi jāsaka pa lielam visai zemi, diskusijas, ieteikumi...kādas 2stundas nopļāpājām. Beigās organizācijas atzinums, ka projekts tomēr izdevies, mēs esam labi pastrādājuši utt. un pirmo reiz notika balsošana par mēneša brīvprātīgo, sīvā cīņā uzvarēju es .
Pēc tam dodos uz otru ofisu, kur jāaizpilda oficiālie papīri nacionālajai aģentūrai...un tad mājas, kur Kens bija sagatavojis atvadu vakariņas.
Pēc tam laiks pakoties, mantu mazāk kā braucot uz Rumāniju, bet viss gāja lēnāk nez kāpēc.
Vakarā devāmies uz karaoke, pēdējais The Hotties koncerts, lai arī biju plānojis tikai uz vienu dziesmu, jo joprojām bija temperatūra sanāca aizķerties uz kādām stundām trim un nodziedāt šķiet kādas četras, pirmo reiz tikām dziedāt atklāšanas dziesmu. Atnāca arī viss EPYD, izņemot Šerbanu, nu cilvēku daudz. Mājās dodoties, tad nu arī atvadas no Ancas, Delias, Ralucas un Olgas.
Kādu stundu paguļu un tad laiks doties uz staciju kur 4:40 vilciens uz Bukaresti. Stacijā ieradās arī Jacks, Kens un Tīna. Bija jau līdz tam paspējuši apreibt  arī aizņemties no kaut kurienes zīmi rezervat man par piemiņu...apskāvieni, bēdīgas un priecīgas sejas...atvadu vēstules...vilcienam sākot braukt ieradās arī Frido un vēl pāris cilvēki, ierastā skriešana pakaļ vilcienam un atvadu saucieni. Craiova, mani bērni un kolēģi bija atstāti aiz muguras.

5diena. Diena gan sākās jau naktī, bet nu sāksim ar to ka iebraucu Bukarestē, pēdējais brauciens Rumāņu vilcienā tīri labs bija. Aizgāju nopirkt biļeti autobusam uz lidostu un gaidīju, gaidīju gan ilgāk kā biju plānojis, bet nu labi, ka biju laicīgi ieradies Bukarestē.
Autobusā kontrole gribēja ar mani pastrīdēties... iekāpu nopīkstināju biļeti, bet pienāca un paziņoja ka neesot novalidēts, kaut gan pats redzēja kā es to daru, nu tur kaut kāds gļuks, kaut ko tur betonēja, bet nu beigās apsēdās un likās mierā. Lidostā ierados kā reiz pirms reģistrācijas sākuma, ātri iečekojos un gāju sēdēt pie geita, joprojām pašsajūta draņķīga jo visu nedēļu noslimots, un temperatūra negribēja pazust arī pēdējā dienā.
Bet varēju pavērot lidostu un jāsaka, ka tīri jauks izlidošanas terminālis, moderns un sakopts, pilnīgs pretstats ielidošanas terminālim.
Vīnē ierados laicīgi, iztērēju eiro monētas, kas bija iekrājušās, un sagaidīju kad sāksies iekāpšana BT lidojumam. Tiku lidot jaunajā DQ400 lidmašīnīte, pirmo reiz propeleru lidmašīnā lidoju, bet nu nebija tik traki un jo tuvāk lidoju Latvijai jo labāk jutos, ielidojot jutos jau gandrīz vesels... mazliet pagaidīšana lidostā aprunājoties ar vecajiem lidostas kolēģiem un tad jau brālis klāt un var teikt, ka mans lielākais piedzīvojums ko ceru spēšu atcerēties sīkumos visu atlikušo mūžu ir beidzies.
Ceru vēl būs iespēja papriecāties kādreiz par skaistumu Rumānijā

TAS BIJA LIELISKI!!!

03.10-06.10.2010

2010-10-07T16:09:00.000+03:00

7diena. Svētdien nekas darīts netika, ārā laiciņš apmācies un auksts. Dienu pavadīju mājās mazgājot drēbes.

1diena. Diena pa lielam pavadīta ofisā. Tiek meklēts darbs Latvijā.
Vakarā mājās ieradās divi viesi pie Tīnas, austriešu meitene un turks.

2diena. No rīta braucām uz Popoveni. Gribējām lai bērni zīmē mūs, bet tikai daži to vēlējās tā nu zīmēja ko gribēja. Laiciņš ritīgi rudenīgs, lietus, vējš un auksts. Bērni uz skolu brauc ar taksi.
Pēcpusdienā aizstaigāju līdz kauflandam, vakarā Tīna mazliet paballējas mūsu dzīvoklī ar viesiem (man šie viesi nepatīk tā nu nekāda prieka ar viņiem būt kopā nav), tad nu noskatos divas filmas pa vakaru.

3diena. Jacka 25. dzimšanas diena. No rīta neko pa istabu padzīvojos un pusdienlaikā braucam uz Mofleni. Laiciņš joprojām super riebīgs, bet 5 bērnus tomēr uz skolu dabūja, bet arī tiem pašiem nav galīgi noskaņojuma ko darīt.
Vakarā ballīte manā dzīvoklī. Cilvēki tērpos, bad taste party. Daudz cilvēku, atnāca arī kaimiņiene pasūdzēties, „piekakāta” māja...traki, bet nu pārdzīvojām.

26.09.-02.10.2010

2010-10-03T21:22:00.000+03:00

7diena. No rīta aizgāju līdz tirgum un tas arī viss pārējo dienas daļu pavadīju mājās. Bet uztaisīju skaistu atskaiti par visām aktivitātēm skolās, kā arī uztaisīju filmiņu priekš Mofleni atvadu ballītes lai vecāki un bērni redz ko esam sadarījuši, vēl mazliet būs jāpieķūnē pirms izrādīšanas, bet pirmajai reizei Movie makerā ir labi.

1diena. No rīta braucam ar Kenu un Tīnu uz Catargiu, Olga slima tā nu Tīnai visi bērni vienai, savaldīt trešās klases džekus nav pa spēkam arī mums visiem kopā tur .
Pēc tam mājās un vakarā vēl uz ofisu kur neliela sanāksme.

2diena. No rīta braucam uz Popoveni, bērni graizās, līmējās un pakrāsojās...mazleit bardaciņš, dēļ nepietiekamo šķēru skaita, bet kopumā OK, Popoveni bērni vienmēr spēj sniegt daudz prieka. Un šķiet, ka mēs izskatāmies ļoti nabadzīgi jo daļa bērnu atdeva mums savas pusdienas (paciņa piena un paciņas cepumu, man somā atradās pat veselas 4).
Pēc tam nedaudz mājās un pēcpusdienā ar Jacku aizejam līdz kauflandam izpētīt cenas produktiem, lai varētu ballīti uztaisīt bērniem.

Pēc tam nedaudz ofisā, atkal īsa atskaite par dienas darbiem.
Un vakarā vēl padzīvoju pa youtube, jo vajadzēja salasīt video priekš nākamās dienas Mofleni par zemeslodi un kontinentiem un Eiropu.

3diena. No rīta nedaudz pagulēšana, un pusdienlaikā skrienu pēc projektora un tad braucam uz Mofleni. No sākuma apkopēja negrib mūs laist skolā jo pārvaldnieks nez kāpēc izlēmis, ka šajā dienā mēs nevaram, beigās pēc nelielām pārrunām tomēr ielaiž. Bērnu gan nav daudz, bet pietiek arī ar tiem pašiem, jo kaut ko pastāstīt un iemācīt bija neiespējami, bet nu tas ir Mofleni .
Vakarā atkal sēde, pārrunājam pasākumu budžetus, uz doto brīdi visu atļāva pirkt, ceru veikalā nebūs pārsteigumu kad to reāli pirksim.

4diena. No rīta braucam uz Popoveni, ķēpājāmies ar ūdenskrāsām, bērnu daudz...mazliet skaļi, bet beigās nākas skriet lai tiktu no skolas prom, jo bērni visapkārt un negrib, ka ejam prom.
Pēc tam mājās, diendusa un dodos uz kauflandu, lai šo to nopirktu un papētītu vēl cenas papildus lietām ko vajadzētu iegādāt beigu pasākumam.

5diena. No rīta dodamies uz galveno universitātes ēku lai reklamētu EVS, nu šoreiz uzdevums ir vienkāršs, jādala tik flaieri. Un tā kā ir pirmā studiju diena skola pilna cilvēku un diezgan ātri izdalās visi flaieri.
Pēc tam uz ofisu, kur ir nedēļas izvērtēšana, vairāk gan sanāca diskusija par to kā uzlabot karavānu (EVS reklamēšanu).
Un pēc tam vēl pāris stundas pasēžu, pārrunājam nedaudz ar Ancu kas nākotnē notiks ar projektu. Pagaidām izskatās, ka neviens mūsu vietā nepaliks, labākajā gadījumā februāri, ja apstiprinās projektu ieradīsies nākamā grupa, jo redzēs vai Fridolīns un Tīna paliks divatā pilsētā lai strādātu vieni 2 skolās.

6diena. No rīta braucam ar Olgu uz čigānu tirgu, ņēma mani līdz lai būtu kāds, kas aptur no naudas tērēšanas un izsaka godīgu viedokli par to kā izskatās drēbes .
Pēc tam mājās pašivirēju pa virtuvi, lai sagatavinātu pusdienas. Un pēc lielām pusdienām nespēju nepagulēt diendusu.
Pēcpusdienā devāmies uz centru, papētījām ko labu pārdod grāmatnīcas, noskatīju dāvanu Popoveni skolai. Un pēc tam aizbraucām līdz REAL.
Vakarā, protams, bija jāpasēž pie datora un jāseko līdz vēlēšanu rezultātiem.

20.09.-25.09.2010

2010-09-25T22:45:00.003+03:00

1diena. No rīta braucu palīgā Tīnai uz Catargiu, viņai pirmā dejas nodarbība, tad nu palīdzēju nedaudz ar tulkošanu un ar bērnu koordinēšanu. Iemācījos arī pats deju.
Pēc tam gāju uz Popoveni, kur bija tikšanās ar direktora vietnieci lai pārrunātu darba grafiku un tā saturu.
Pēc tam... uz ofisu.

2diena. No rīta vēl vien tikšanās Popoveni, šoreiz ar skolotājiem skolā lai pārrunātu tieši ar viņiem kā mums darboties, pēc tam arī ļāvāmies lai bērni nedaudz mūs paspīdzina.
Tad nedaudz mājās un tad uz pāris stundām ofisā.

3diena. No rīta uz Catargiu, trenējos kikboksā . Pēc tam skrienu uz ofisu, pa ceļam iepērku materiālus Mofleni aktivitātei, un tad jau arī braucam uz Mofleni, spēlējām ģeogrāfijas bingo. Sapratām, ka bērniem nav ne jausmas, kurā vietā uz pasaules viņi atrodas.
Pēc tam uz ofisu kur sanāksme lai plānotu nākotni skolās, uzzinātu jaunus uzdevumus, daudz papīru jāsaraksta.
Pēc tam vēl vakarā atnāca ciemā Frančesko un Olga, tiek strādāts pie sūdzību vēstules par organizācijas mīnusiem, naudas zagšanu utt.

4diena. No rīta dodamies uz Popoveni, bērni krāso, paspēlējam spēles, jauki.

Pēc tam mājās, pusdienas, filma, diendusa...un vakarā eju pie Jacka, kur ieēdam Jacka saceptos šokolādes kēksiņus. Un pēc tam dodamies uz PLAY kur sākās karaokes sezona, un līdz ar to arī The Hotties koncertsezona, publika uzņēma ar lielām ovācijām, lai arī bija sveši cilvēki pārsteidzoši .

5diena. No rīta uz ofisu, kur pavadu arī visu dienu, dienas vidū kā ierasts nedēļas izvērtēšana, sataisām nelielu plāniņu manai atvadu ballītei Mofleni.
Pēc tam mājās nedaudz iekost un tad uz Kauflandu iepirkties. Pirmo reiz mūžā taisīju rasolu, sanāca ļoti labs.

6diena. Bija plānots vest Kenu un Jacku izrādīt kā rumāņi precas. Tā nu gaidīju ziņu no Jacka kad viņš ir gājējs, pēc tam gaidīju kad pamodīsies Kens, un beigās vēlā pēcpusdienā kad nu abi bija pamodušies Jacks izdomāja, ka brauks uz Bukaresti, tā nu bija jau pārāk vēls lai ietu uz kāzām, un es visu dienu gaidot arī nekur citur neaizgāju, nu nekā darīt.
Tā kā nekādas pastaigas nebija, tad ķēros klāt atskaites gatavošanai par padarīto skolās. Paskatījos arī filmu. Nu tāda kārtīga mājas atpūtas diena.

10.-19.09.2010

2010-09-21T16:29:00.000+03:00

5diena. Rīta dala tika klusi pavadīta istaba, jo dzīvokļa biedri visi gulēja ilgi un tad nu nevarēja trokšņot. Pusdienlaikā devāmies uz ofisu kur bija pirmā jaunās sezonas sēde. Spriedām kā tad atklāsim skolas sezonu un ko pirmo mēnesi darīsim, nonācām pie secinājuma, ka liksim darīt visu diviem jaunajiem kolēģiem Frido un Tīnai, jo viņiem pēc tam būs jāstrādā visās trijās skolās, līdz februārim kad iespējams sāksies nākamais projekts. Nu paši palīdzēsim un pāris aktivitātes izplānosim tik.
Un beigās neformālākā gaisotnē izklāstīju organizācijai savu viedokli par Rumāniju un Craiovu, glaimoti nejutās, bet īpaši necentās arī iebilst.
Pēc tam gājiens un Kauflandu...ēšana, pasēdēšana uz balkona, ēšana. Un dodamies uz Alessandro atvadu ballīti, kas notikās Jacka dzīvoklī. Pārsteigums abās pusēs jo Ale jau ieradās diezgan apreibis tad nu bija saguris ballēties . Pasēdēju parunājām...pavēroju apkārtējos. Un kaut kad naktī devos mājup. Dzīvokļa biedri pārradās daudz vēlāk ap 6 no rīta, bija aizgājuši uz Pub’s’pub.

6diena. Ceļos laicīgi tā ap 10tiem, kaut arī ārā līst, bet īpaši uz gulēšanu nevelk. Aizeju līdz tirgum iepirkt kādu dārzeni un augli, un pārsteigumu sagādāja kāda sieviete. Vēlējos nopirkt 3gurķus, tante atteicās pārdot jo vajagot vismaz kg ņemt, neko kg man nevajag iešu pie citas, bet sieviete aiz muguras saka, ka lai dod viņai tos izvēlētos gurķus un viņa nopirks( viņa pirka vairākus kg) tā nu tante nopirka man gurķus, naudu neņēma un es tiku pie 3 gurķiem bez maksas. Paldies viņai, tagad nezin kā lai čakrai atdara tādu labu darbu .
Pēc tam noskatījos mājās filmu un tad ieradās Olga kas ar bija pamodusies, visi pārējie kolēgas vēl gulēja. Ko darīt nav, devāmies uz Parcul Tineretului, domāju satikšu kādu Mofleni bērnu, redzēšu kas jauns parkā...bērnu nebija, parkā nekas jauns. Bet tā kā ir pirmā rudens diena, visu dienu līņā un bija pavēss, pastaigāties jauki. Atpakaļceļā izmetām vēl loku pa nelielu daļu Fata Lunci (lielāka čigānu kopiena Eiropā), redzēju daudz jaunu mašīnu, karalisku māju un džekiņus kas pa 90% bija Craiovas mafijas locekļi, un izskatījās ka ielas pa kurām gājām bija arī slavenās ielas kur notiek pēdējās ielu apšaudes Eiropā .
Pēc tam mājās lēnām sāka mosties arī dzīvokļa biedri (plkst. apmēram 18), tiku pie internāta, sagatavināju ēst. Un tad pa balkonu nedaudz ar sarunām skypa un mūziku no radio101 baltās nakts programmas.

7diena. Rīts. Aizeju līdz kauflandam. Pēc tam bija plānota pastaiga kaut kur pa pilsētu, bet tā arī nekur neaizgājām jo lielākā staigātāja Olga tā arī neatnāca uz mūsu māju. Tā vietā ieradās Alessandro, kas atnāca sakopēt diskā bildes no mana datora, un beigās palika līdz vakaram skatoties TV, mājās vienam esot garlaicīgi skaidrs, ka tā.
Nu tā arī visu dienu nekas prātīgs netiks padarīts. Vakarā pēc sava pēdējā ceļojuma mājās pārradās Jacks, un tad nu atnāca ciemā ar zviedru rupjmaizi un desu, bija garšīgi, nekas baigi īpašais, bet garšīgi. Un tad sagaidīju kad visi paēdis vakariņas un varēsim ķerties klāt plānošanai. Vajadzēja uztaisīt plānu nākamajam mēnesim un negāja tik viegli. Ja parasti mēs to darījām ar Jacku divatā un lai visu varēja operatīvi saplānot, tad tagad principā plāns bija jātaisa uz Frido un Tīnas idejām, jo viņi būs tie kas strādās skolās visu nākamo semestri, un mēs tik viņus tagad sākumā ievadīsim darbā. Diemžēl viņiem ar idejām pašvaki jau pašā sākumā un galīgi nebija pārliecības par sevi, tad nu plāns tāds nekāds, ielikām vēl savas idejas, bet nu tāds galīgi nepabeigts, un skaidrs ka sliktākais plāns ko man nākas sūtīt organizācijai.
Visi laikam pa lielam vēl atvaļinājuma stadijā, skaidrs ka beigas un gribas mājās un vēl prātā vasara, bet darbs paliek darbs.

1diena. Ceļos agrāk, lai satīrītu virtuvi, jaunie dzīvokļa iemītnieki tā arī nedēļas nogalē nepielika savu pirkstu mājas sakopšanā kā bija solījuši. Sanāksme lai pārrunātu plānus. Un, protams, es esmu tas kuram nākas klausīties, ka plāns nav īsti tas ko gaidīja (vienīgais mierinājums, ka es vismaz biju vienīgais kas ko vispār bija nosūtījis), pārējiem atkal tāds vasaras noskaņojums.
Pēc tam ejam uz kauflandu lai izpētītu produktu cenas un es varētu uztaisīt tāmi pirmajai skolas dienai.
Un tad mājās. Internets diemžēl bija tik īsu brīdi, paspēju tik vien kā uztaisīt tāmi un nosūtīt, tā nu atlikušo dienas daļu nācās iztikt bez.
Paskatījos TV, paklausos mūziku. Vakarā ieradās Jākobs, izrādījās atnācis lai dzīvotu manā dzīvoklī, nu man jau nav žēl, bet nu dīvaini jebkurā gadījumā, neko neteikt un tad ierasties un palikt uz dzīvi, izskatās ka paliks līdz prombraukšanai 14. septembrī.

2diena. No rīta aizeju līdz ofisam. Nosēžu līdz pusdienlaikam, meklēju darba vakances, klausos radio...kaut ko ierēcam ar Jacku par jaunajiem Craiovas studentiem.
Pēc tam mājās pusdienas un braucam uz Popoveni. Apstaigājām bērnus un informējam, ka 15. septembrī jāiet uz skolu. Bija baigi labi, sen nebija satikti visi, jo pēdējās reizēs bija baigi tukšas ielas, varēja arī bišk rumāniski parunāt, Jacks spēlēja ģitāru tā, ka visas lielās ielas iedzīvotāji mūs varēja pamanīt. Un prieks, ka vismaz pāris bērnu atcerējās manu vārdu ( nu ne Ģirts, jo tas ir par grūtu, bet kaut kāds Kirts jau biju :D ). Skolā gan joprojām nekādu lielo izmaiņu, pagalms joprojām aizaudzis, bet ap celiņu vismaz bija zāle izrauta. Bērnudārzs arī joprojām aizaudzis. Bet ir cerība, ka līdz skolas sākumam pagalms tiks savests kārtībā, ka ne ar skolas spēkiem, tad ar mūsējiem.

Pēc tam mājās, paskatos filmu, parakstu blogu, vakariņas un sāku rakstīt nelielu stāstu par to kā pavadīju kopumā savu atvaļinājumu, jo iespējams to nopublicēšot mājaslapā.

3diena. Atkal diena pavadīta ofisā. Mājā internetam piekļuves nav, tad nu jāpavada laiks ofisā. Pa vidum aizbraucām līdz Mofleni. Satikām jauno skolas pāraugu, skola paremontēta, un sadalīta divās atsevišķās skolās, pāris desmitus metru attālumā pārtaisījuši vienu māju ar par skolu un tur tad tiks sūtīti jaunie skolnieki, kamēr mums paliks lielo skolnieku skola.
Pēc tam mājās nomainīju slēdzeni durvīm. Un vakarā devāmies uz kino, Karate kid skatījāmies.
Pēc filmas aizgājām līdz Jacka dzīvoklim kur pēdējas stundas pavadīja Alessandro, tad nu aizgājām lai atvadītos pēdējo reiz.

5diena. No rīta kā jau ierasts pēdējā nedēļā dodos uz ofisu. Pusdienlaikā tur bija nedēļas izvērtēšana, dabūjām nedaudz iekšās, par neko jaunu gan nerunājām, un diez vai šajā brīdī tas ko mainīs, jo visi vienkārši gaida brīdi kad būs jābrauc mājās un gatavojas jaunajam dzīves posmam.
Pēc tam nedaudz mājās un tad atkal braucam uz Mofleni, šoreiz lai izrādītu oficiāli Tinai.
Un pēc tam mājas. Noskatos filmu un gaidu vakaru, kad manā dzīvoklī notika Jakoba atvadu ballīte. Biju pateicis, ka līdz 24iem jābeidz un jāiet ballēties kur citur un kā reiz 24os pie durviām zvans un durvju dauzīšana, kaimiņiene atnāca lamāties, nu baigi skaļi jau nebijām. Sūtīju runāt ar viņu tos kas tā gribēja manā dzīvoklī tusēt, tie savukārt aizsūtīja ciemiņieni kas runā rumāniski un tad nu viņai nācās noklausīties visas gaudas, ka mēs pa skaļu staigājām katru dienu, ka runājām pa skaļu un ka mums vispār te esot kaut kāds bordelis jo parastā dzīvoklī tik daudz dzīvības neesot  .
Bet, kamēr izkasījās un kamēr draugi savācās bija viens un visi atstāja māju, dzīvoklis kārtīga misene, tīrīt šoreiz negatavojos, jo to baigi pieraduši pārējie, tad nu gaidīšu, kamēr jaunie cilvēki satīrīs .

6diena. No rīta tirgus... lielais atklājums, ka atkal ir sākuši tirgot zemenes, nu negaršoja gan tik labi kā normālajā sezonā, bet nekāda vaina rudenī ieēst zemenes un par zemāku cenu kā vasarā. Tiku arī pie gigantiskiem persikiem.
Pēc tam aizstaigāju līdz kauflandam, nu vispār jau bija dienas plānā doties kādā pastaigā, bet lielākā staigātāja Olga visu dienu nogulēja, tā nu nekur arī no mājas neviens negāja.
Līdz ar to pa lielam diena pavadīta mājās skatoties filmas un parakstot šādus tādus darbus.

7diena. No rīta dodamies ar Frido, Kenu un Olgu uz piepilsētas mežu pastaigāt, bija diezgan saulaina diena, sanāca pasvīst, bet nu tik traki nebija kalnā kāpt kā vasarā gluži, redzējām ļoti daudz ķirzakas un viena bija lielāka un spilgti zaļā krāsa, dikti skaista.

Pēc tam atkal mazliet kauflands, jo biju aizmirsis iepriekšējā dienā margarīnu nopirkt  .
Un pēc tam mājās lielas pusdienas, Jakobs gatavoja KordonBlēeee(nu šveiciešu šnicel veidīga gaļa) garda, daudz bija ko ēst tā nu pēc tam nebija iespējams pretoties miegam un tika paņemta diendusa.
Un pēc tam pamostoties joprojām biju saguris un sajūta kā tikko paēdis un līdz ar to nebija vēlmes doties uz Mofelni vēlreiz bērnus uz skolu aicināt, tā nu nepievienojos Frančesko kā iepriekš biju plānojis.
Vakarā vēl padomāju ko pirmajā skolas dienā varētu, kādas spēles paspēlēt, savācu visus materiālus kas visu vasaru nebija izmantoti, tā teikt sagatavoju visu piemajai aktivitātei skolā jaunajā sezonā.

1diena. No rīta jau agri braucam uz skolu, mazliet pat izdevās noķert pirmās skolas dienas sajūtu. Kaut gan ir nedaudz skumji, jo šis ir pirmais gads kad nav pirmās skolas dienas kur es būtu svinētāja pusē, šoreiz tikai organizatoriskā puse.
Skolā pārsteidz, ka ir vairāk bērnu kā biju gaidījis, nevienam nebija jausma cik viņu būs, jo neviens nekad nebija piedalījies Mofleni pirmajā skolas dienā. Sanāca ap 40bērnu, un lai arī ir 8.klases priekš tās kopienas tas ir daudz.
Sākumā direktores uzruna(jo skola šogad pievienota lielākai skolai un līdz ar to ir jaunas skolotājas un direktore) un pēc tam bērni tiek saaicināti klasēs, kur tad laikam iedeva viņiem grāmatas un nezin ko vēl stāsta.
Mēs tikmēr sagatavojam savu vietu ballītei pie jaunās skolas pagalmā (šogad svinības skolās oficiāli ir aizliegtas lai taupītu naudu, līdz ar to viņiem pašiem nav nekā cita kā vien direktora uzrunas). Mēs bērniem piedāvājām sejas krāsošanu, galda spēles, zīmēšanu, manas foto sesijas, Jackam bija paredzēts spēlēt ģitāru un dziedāt, bet bērni bija tik aizrautīgi, ka tie visu pasākumu paši notrinkšķināja ģitāru...nu vēl tur pacilāju gaisā utt., nu mums patika, bērni ļoti priecīgi, laiciņš jauks, diena izdevusies.

Pārējās kopienās tik labi negāja, tur nekas nenotika.
Pēc tam ieskrienu mājās un tad uz ofisu, kur sēde lai izvērtētu pasākumu, par brīnumu neteica nekā slikta, nu patiesībā jau neteica nekā tik paldies un viss.
Pēc tam mājās, ieēst. Atpūsties, ieēst...sagaidīt kad dzīvokļa biedri aiziet uz restorānu. Sagatavoju bingo spēli nākamās dienas aktivitātei, uztaisīju ābolkūku, jo kā tad pirmajā skolas dienā bez kūkas.

2diena. No rīta braucām uz Popoveni, pirmā aktivitāte. Nu neko nopietnu nedarījām tāpat vienkārši paspēlējāmies un parunājāmies, par to būs aktivitāte uzzināju iepriekšējā dienā, līdz ar to nebija īsti laika lai ko nopietnu sagatavotu un nebija naudas lai nopirktu materiālus aktivitātei, un pārējiem kolēgām šajā reizē bija vienalga un tad nu tik pirms braukšanas uzjautāja ko darīsim... 
Pēc tam bijām ieplānojuši doties uz Mofleni, bet atcēlām jo nav iespējams pagaidām darboties skolas telpās, jo nav vēl organizācija vienojusies ar direktori.
Tad nu atlikusī dienas daļa pavadīta nekādi.
Pēcpusdienā tikai aizdevāmies uz staciju, lai atvadītos no viena no grupas/Popoveni komandas locekļa Jakoba, viņš aizdevās atpakaļ uz Austriju.

3diena. Nekas īpašs nenotika. Saņēmām naudu, mazliet iztērējām par paiku un viss.

4diena. No rīta braucu uz Catargiu, pirmo reiz redzēju kā Olga māca kikboksu, gribēju redzēta arī kā Tīna mācis dejot meitenēm, bet viņa vēl nebija gatava un tad nu jāpagaida man līdz nākamajai nedēļai.
Pēc tam braucu uz mājām kur gaidu kad atbrauks pakaļ Šerbans(projekta menedžeres vietnieks), lai tālāk brauktu tikties ar jauno Mofleni direktori. Direktore tīri laba izklausījās, ceru būs pozitīvas pārmaiņas skolā.
Pēc tam mājās paēst un tad vajadzēja aizvest Tīnu uz tatoo veikalu, lai nopirktu pīrsingu.
Pēc tam tika uzsāktas vakara gaidas, jo bija domāts, ka sāksies karaokes sezona, beigas aizejam un svinīgi ejam ar Jacku iekšā, a tur pustukšs bārs un cilvēki skatās futbolu, izrādās nepareiza informācija ienākusi, viss sākas tik pēc nedēļas, neliels abloms . Nu neko soļoju atpakaļ uz mājām.

5diena. No rīta dodos uz ofisu, pasēžu internātā, sagaidu sēdi, izrunājam padarīto un paplānojam nākotni, nu es gan ļoti minimāli, jo nu nav vairs motivācijas plānot, pārējie labākajā gadījumā arī tikai smuki runā, nu ceru ka beidzot kāds sāks arī ko darīt un tad arī man radīs iedvesma aktīvāk organizēt un plānot, tikmēr iešu uz skolām un vienkārši priecāšos kopā ar bērniem.

6diena. No rīta uz tirgu pēc vīnogām un citiem augļiem. Pēc tam noskatos filmu...paēdu, vēl viena filma. Un tad dodos pastaigā pa pilsētu ar Olgu, pārējie kolēgas ir izbraukuši uz Bukaresti, vai arī nesper kāju ārā no savas gultas vai krēsla... aizgājām uz baznīcu, šķiet ka lielākā pilsētā, bet nebija redzēta vēl. Ārā daudz auto, skaidrs kāzas, bet vienalga ejam iekša, ceremonija pilnā sparā, nu neko apsēžamies maliņā un vērojam, nevienam šķiet nav iebildumu, ka tūristi atnākuši, es vispār sandalēs un šortos...bet nu mēģināšu atcerēties novērojumus. Stāv pie ceremoniju galda jaunais pāris, vedēji (Rumānijā tie ir vecāki cilvēki, un viņus dēvē par krustvecākiem), tad vēl divi jaunāka gada gājuma cilvēki, kas tur garas sveces un trīs mācītāji, kas uz maiņām dzied un skaita savas mantras. Pārējie viesi staigā iekšā ārā, dažas dāmas sēž lielajos baznīcas krēslos, nešķiet ka pārāk daudz cilvēkiem interesētu ko mācītāji runā. Ir fotogrāfs un video cilvēks (kas izskatījās pēc čigāna, bet kāzas bija rumāņiem), fotogrāfs ir stilīgā raibā t-kreklā, vienā brīdī viņš vēl uzkāpj kancelē lai labākas bildes no augšas dabūtu, cik zinu tur var kāpt tikai mācītājs... ak, jā sveces turētājs arī ar kreklu ārā no biksēm. Ir pāris jaunāka gada gājuma meitenes, kuras beigās nāca piekārtot kleitu, un bija saģērbtas kā maukas (atvainojos par izteikumu, bet tiešām) nu tādas mini kleitiņas ļoti augsti papēži, ar kuriem gāja kā zosis pa ledu. Vienā brīdī mācītāji ar pārējiem kas pie galda sāka iet rotaļa ap to ceremoniju galdu, bet līgavai tie svārki gari un tad nu vedējmāte visu laiku kāpj šamējai uz kleitas, labi ka paši ar par to spēja pasmieties. Un vēl gredzenu līgavai uzvilka vedējmāte, beigās uz galvas jaunlaulātie ieguva kroņus... nu vispār daudz interesantu izdarību, nezinu tik vai tas ir visās pareizticīgo baznīcās vai tikai Rumānijā, būs jāmēģina iešmaukt arī kādās kāzās Latvijā. Bet vispār šī bija skaistākā baznīca ko Rumānijā līdz šim esmu redzējis, gaiša (nezin vai dēļ lampām, vai arī no logiem vairāk gaismas tika), un skaisti dziedošs koris, kam jādzied gandrīz visu laiku, bet labi skanēja un perfekti zināja kad viņiem jādzied, nekādu paužu.
Biju gan kautrīgs iet un labas bildes uzņemt, bet kaut ko jau izmocīji... kopbildē arī netikām... nākotnē varbūt jāmēģina tikt arī kādā mašīnā un tad lai redz kādas tradīcijas tiek piekoptas neoficiālajā daļā. Un vēl neredzēju nevienu vecāku cilvēku, nu nevienas vecāsmātes vai tamlīdzīgi, nezin vai viņi neaicina uz kāzām, vai vienkārši šajā ģimenē vairs nav starp dzīvajiem neviens vecāks cilvēks.

Pēc tam aizstaigājām līdz botāniskajam dārzam, nebiju vēl bijis. NU no botāniskā dārza gan tur daudz nav, milzīgas nezāles utt., bet kaut kādi koki daži bija un krūmi, kas ikdienā nav redzami Rumānijā, ir arī sava izgāztuve viņiem tur...tagad gan bija aizvesta, iepriekš esot bijis kārtīgs kalns.

Vispār nespēju nopriecāties par tām kāzām, nu fantastikas  var sēdēt un vērot un smieties, labākā izklaide ko Craiovā var atrast.

7diena. Hmm no rīta šķiet, ka neko īpašu atkal nedarīju. Pa dienu tīrīju māju, kamēr mājās tikai Kens un līdz ar to var garīgāk patīrīt.
Pēcpusdienā gājām uz REAL, pirkt gan nekā nepirku.
Un 7dienas vakarā pēc ilga pārtraukuma pilsētu atkal izklaidēja pērkona negaiss, tīri labi nozibeņoja un galvenais, ka gaiss tik svaigs un patīkams pēc tam.

05.09.-09.09.2010

2010-09-08T15:26:00.005+03:00

7diena. Rīts. Aizeju līdz kauflandam. Pēc tam bija plānota pastaiga kaut kur pa pilsētu, bet tā arī nekur neaizgājām jo lielākā staigātāja Olga tā arī neatnāca uz mūsu māju. Tā vietā ieradās Alessandro, kas atnāca sakopēt diskā bildes no mana datora, un beigās palika līdz vakaram skatoties TV, mājās vienam esot garlaicīgi skaidrs, ka tā.
Nu tā arī visu dienu nekas prātīgs netiks padarīts. Vakarā pēc sava pēdējā ceļojuma mājās pārradās Jacks, un tad nu atnāca ciemā ar zviedru rupjmaizi un desu, bija garšīgi, nekas baigi īpašais, bet garšīgi. Un tad sagaidīju kad visi paēdis vakariņas un varēsim ķerties klāt plānošanai. Vajadzēja uztaisīt plānu nākamajam mēnesim un negāja tik viegli. Ja parasti mēs to darījām ar Jacku divatā un lai visu varēja operatīvi saplānot, tad tagad principā plāns bija jātaisa uz Frido un Tīnas idejām, jo viņi būs tie kas strādās skolās visu nākamo semestri, un mēs tik viņus tagad sākumā ievadīsim darbā. Diemžēl viņiem ar idejām pašvaki jau pašā sākumā un galīgi nebija pārliecības par sevi, tad nu plāns tāds nekāds, ielikām vēl savas idejas, bet nu tāds galīgi nepabeigts, un skaidrs ka sliktākais plāns ko man nākas sūtīt organizācijai.
Visi laikam pa lielam vēl atvaļinājuma stadijā, skaidrs ka beigas un gribas mājās un vēl prātā vasara, bet darbs paliek darbs.

1diena. Ceļos agrāk, lai satīrītu virtuvi, jaunie dzīvokļa iemītnieki tā arī nedēļas nogalē nepielika savu pirkstu mājas sakopšanā kā bija solījuši. Sanāksme lai pārrunātu plānus. Un, protams, es esmu tas kuram nākas klausīties, ka plāns nav īsti tas ko gaidīja (vienīgais mierinājums, ka es vismaz biju vienīgais kas ko vispār bija nosūtījis), pārējiem atkal tāds vasaras noskaņojums.
Pēc tam ejam uz kauflandu lai izpētītu produktu cenas un es varētu uztaisīt tāmi pirmajai skolas dienai.
Un tad mājās. Internets diemžēl bija tik īsu brīdi, paspēju tik vien kā uztaisīt tāmi un nosūtīt, tā nu atlikušo dienas daļu nācās iztikt bez.
Paskatījos TV, paklausos mūziku. Vakarā ieradās Jākobs, izrādījās atnācis lai dzīvotu manā dzīvoklī, nu man jau nav žēl, bet nu dīvaini jebkurā gadījumā, neko neteikt un tad ierasties un palikt uz dzīvi, izskatās ka paliks līdz prombraukšanai 14. septembrī.

2diena. No rīta aizeju līdz ofisam. Nosēžu līdz pusdienlaikam, meklēju darba vakances, klausos radio...kaut ko ierēcam ar Jacku par jaunajiem Craiovas studentiem.
Pēc tam mājās pusdienas un braucam uz Popoveni. Apstaigājām bērnus un informējam, ka 15. septembrī jāiet uz skolu. Bija baigi labi, sen nebija satikti visi, jo pēdējās reizēs bija baigi tukšas ielas, varēja arī bišk rumāniski parunāt, Jacks spēlēja ģitāru tā, ka visas lielās ielas iedzīvotāji mūs varēja pamanīt. Un prieks, ka vismaz pāris bērnu atcerējās manu vārdu ( nu ne Ģirts, jo tas ir par grūtu, bet kaut kāds Kirts jau biju :D ).

Skolā gan joprojām nekādu lielo izmaiņu, pagalms joprojām aizaudzis, bet ap celiņu vismaz bija zāle izrauta. Bērnudārzs arī joprojām aizaudzis. Bet ir cerība, ka līdz skolas sākumam pagalms tiks savests kārtībā, ka ne ar skolas spēkiem, tad ar mūsējiem.

Pēc tam mājās, paskatos filmu, parakstu blogu, vakariņas un sāku rakstīt nelielu stāstu par to kā pavadīju kopumā savu atvaļinājumu, jo iespējams to nopublicēšot mājaslapā.

3diena. Atkal diena pavadīta ofisā. Mājā internetam piekļuves nav, tad nu jāpavada laiks ofisā. Pa vidum aizbraucām līdz Mofleni. Satikām jauno skolas pāraugu, skola paremontēta, un sadalīta divās atsevišķās skolās, pāris desmitus metru attālumā pārtaisījuši vienu māju ar par skolu un tur tad tiks sūtīti jaunie skolnieki, kamēr mums paliks lielo skolnieku skola.
Pēc tam mājās nomainīju slēdzeni durvīm. Un vakarā devāmies uz kino, Karate kid skatījāmies.
Pēc filmas aizgājām līdz Jacka dzīvoklim kur pēdējas stundas pavadīja Alessandro, tad nu aizgājām lai atvadītos pēdējo reiz.

4diena. No rīta atkal dodos uz ofisu, kur esmu līdz pusdienslaikam, pēc tam dodos mājās lai ieēstu un tad gaidu kad ieradīsies Jacks un Frido lai varētu doties uz Mofleni. jāgaida bija ilgi, baigi lēni visi :). Bet nu beigās aizbraucām tik ar Frido, jo Tīna nokavēja busu, un Jackam bija jāpaspēj atpakaļ uz ofisu pēc datora.
Mofleni jauki, satiku pāris bērnus ar kuriem varēja normāli parunāt. Un pārsteidzošākais bija, ka vecāki kurus sanāca satikt bija dikti sabēdājušies par to, ka vairs nav vecā direktore skolā, direktore kurai neinteresēja bērnu izglītība un kuru bieži pacēla roku pret bērniem.
Pēc tam vakars mājās paskatoties fillmas. Vakarā atnāca vēl Jacks un Olga. Uznāca man smiekliņu garīgais tad nu pārējie varēja izbaudīt verbālo caureju.
Un tad sagaidīju kad visi aizies ballēties un ātri izčekoju netu un piekopu virtuvi.

02.09.-04.09.2010

2010-09-04T19:40:00.002+03:00

4diena. No rīta dodos uz ofisu. Ir elektrība. Ir internets. Ir troksnis. Tad nu pasēžu pacīnos ar pieteikuma vēstulēm. Aizeju līdz Jacka dzīvoklim paskatīties vai māku salabot elektrības sistēmu viņu mājā, viņiem izsita korķus, bet viņiem ir vecā sistēma un tā ir sataisīta ar monētām un šaibām, nu nebija nekad dzīvē sanācis ar tādu darboties. Nopirku jaunus drošinātājus, bet arī tos sita laukā. Tad nu sapratu, ka laikam nebūs man pa zobam sistēmu atkost, vismaz ne īsā laikā. Metu mieru.
Pēc tam vēl ofiss...un tad pēcpusdienā devos mājās jo solījās saimnieks nākt salabot elektrību manā dzīvoklī. Atnāca ar 2 stundu nokavēšanos, vai arī menedžere bija pārpratusi kaut ko. Bet lai nu kā atnāca ar 2 meistariem, izrādījās ka nav kontakta skapī, vaļēji vadi, kaut kas tur padarbojos ap viņiem bija. Bet elektrība bija atpakaļ, nu tāda laime, nu nevarēju vien nopriecāties, ledusskapis rūc, virtuvē un tualetē gaisma, dators strādā... varēju ieņemt vietu uz balkona un baudīt internātu un skaņu un gaismu mājās.

5diena. Rīta dala tika klusi pavadīta istaba, jo dzīvokļa biedri visi gulēja ilgi un tad nu nevarēja trokšņot. Pusdienlaikā devāmies uz ofisu kur bija pirmā jaunās sezonas sēde. Spriedām kā tad atklāsim skolas sezonu un ko pirmo mēnesi darīsim, nonācām pei secinājuma, ka liksim darīt visu diviem jaunajiem kolēģiem Frido un Tīnai, jo viņiem pēc tam būs jāstrādā visās trijās skolās, līdz februārim kad iespējams sāksies nākamais projekts. Nu paši palīdzēsim un pāris aktivitātes izplānosim tik.
Un beigās neformālākā gaisotnē izklāstīju organizācijai savu viedokli par Rumāniju un Craiovu, glaimoti nejutās, bet īpaši necentās arī iebilst.
Pēc tam gājiens un Kauflandu...ēšana, pasēdēšana uz balkona, ēšana. Un dodamies uz Alessandro atvadu ballīti, kas notikās Jacka dzīvoklī. Pārsteigums abās pusēs jo Ale jau ieradās diezgan apreibis tad nu bija saguris ballēties . Pasēdēju parunājām...pavēroju apkārtējos. Un kaut kad naktī devos mājup. Dzīvokļa biedri pārradās daudz vēlāk ap 6 no rīta, bija aizgājuši uz Pub’s’pub.

6diena. Ceļos laicīgi tā ap 10tiem, kaut arī ārā līst, bet īpaši uz gulēšanu nevelk. Aizeju līdz tirgum iepirkt kādu dārzeni un augli, un pārsteigumu sagādāja kāda sieviete. Vēlējos nopirkt 3gurķus, tante atteicās pārdot jo vajagot vismaz kg ņemt, neko kg man nevajag iešu pie citas, bet sieviete aiz muguras saka, ka lai dod viņai tos izvēlētos gurķus un viņa nopirks( viņa pirka vairākus kg) tā nu tante nopirka man gurķus, naudu neņēma un es tiku pie 3 gurķiem bez maksas. Paldies viņai, tagad nezin kā lai čakrai atdara tādu labu darbu .
Pēc tam noskatījos mājās filmu un tad ieradās Olga kas ar bija pamodusies, visi pārējie kolēgas vēl gulēja. Ko darīt nav, devāmies uz Parcul Tineretului, domāju satikšu kādu Mofleni bērnu, redzēšu kas jauns parkā...bērnu nebija parkā nekas jauns. Bet tā kā ir pirmā rudens diena, visu dienu līņā un bija pavēss, pastaigāties jauki. Atpakaļceļā izmetām vēl loku pa nelielu daļu Fata Lunci (lielāka čigānu kopiena Eiropā), redzēju daudz jaunu mašīnu, karalisku māju un džekiņus kas pa 90% bija Craiovas mafijas locekļi, un izskatījās ka ielas pa kurām gājām bija arī slavenās ielas kur notiek pēdējās ielu apšaudes Eiropā .
Pēc tam mājās lēnām sāka mosties arī dzīvokļa biedri (plkst. apmēram 18), tiku pie internāta, sagatavināju ēst. Un tad pa balkonu nedaudz ar sarunām skypa un mūziku no radio101 baltās nakts programmas.

30.08.-01.09.2010

2010-09-02T14:52:00.002+03:00

1diena. Nu jā 1diena, tika pavadīta ne pārāk raženi. Padzīvojos pa internātu, bija doma sākt sūtīt darba pieteikumus, bet nevarēju savākties nopietnai motivācijas vēstuļu rakstīšanai, tad nu sanāca tikai paklejot pa internetu un pameklēt vakances.
Nu jā nekas nopietns kā jau lielākajā daļā dienu.

2diena. No rīta dodos uz ofisu, ir jāsāk meklēt darbs. Tad nu līdz pusdienlaikam nosēžu rakstot pieteikuma vēstules.
Pēc tam mājās pieēdos un laiks diendusai. Vakarā bija plāns uzrakstīt vēl kādu pieteikumu, bet pēc 18tiem pazuda elektrība, cerējām ka tikai uz īsi brīdi, bet kļūdījāmies, ejot gulēt ap 24 joprojām tumšs. Līdz ar to dzīvoklī ir klusums nāvējošs, jo nav ne mūzikas datorā, ne ledusskapis rūc, jāčurā pie svecītes... nu diezgan traki mūsdienās bez elektrības, un labākais, ka tikai manam dzīvoklim visā lielajā mājā. Sakās prezidente, ka samaksājusi, bet nu baigā mistērija...

3diena. Ceļos ar cerību uz gaismu, nekā... brokastis ar uzsilušu ēdienu ledusskapī, pludojošu saldētavu...un tumsu vannas istabā.
Pa nakti dzīvoklī bija uzradies arī Jacks, kurš iepriekšējā naktī bija ballēties ar Frido. Dikti saguris bija . Tad nu pasēdējām iesmējām par situāciju dzīvoklī, par Craiovu utt. Vēlāk pievienojās arī Olga, kurai atkal bija garlaicīgi. Aizgājām līdz centram, atradām superīgu veikalu kur var nopirkt visādus ballītes pribambasus, maskas tērpus, konfeti šaujamos utt. un pa lētām naudām izskatās, ka uz Jacka dzimšanas dienu varēs nopirkt smieklīgas mantiņas. Arī tagad Jacks nopirka sev cūkas masku, vietējiem dikti patika kad viņš ar to pa pilsētu staigāja.
Pēc tam devāmies bez Jacka uz Popoveni, gribējām doties pastaigā pēc tam līdz Mofleni, bet bija dikti vējains un pūta smiltis un citus sūdus acīs, tā nu aizgājām tik līdz skolai un viss. Uz Mofleni centīsimies aiziet nākamajā dienā.
Vēlākā pēcpusdienā bija atvērts ofiss un varēja iet uzlādēt datora bateriju un malziet izčekot netu.
Un tad, kamēr gaišs bija jāpaspēj vēl uz mājām lai uztaisītu ēst, jo savādāk tumsā virtuvē gatavot nav īpaši ērti. Paspēju pabeigt līdz ar pēdējo gaismu virtuvē. Pēc tam nedaudz pasēžam ar Kenu un Frido, papļāpājam...aizeju līdz veikalam lai nopirktu baterijas MP3 atskaņotājam(jo tad vismaz kādu troksni var paklausīties) un arī kapu sveces (citas nepārdod mazajos veikalos), un tad nu māja mazliet gaišāka varēja tapt un varēju paklausīties mūzik lai ātrāk aizmigtu.
Tika atklāta arī zeķu, kurpju un bikšu dienu, jo ir paliels vējš pilsētā ieskrējis un tad nu vakarā ir dzestrs.

27.08.-29.08.2010

2010-08-30T18:29:00.002+03:00

5diena. Mhm nekas īpašs ko pastāstīt nav. Paceļoju domās, šo to parakstīju. Satikāmies ar prezidenti un dabūjām naudu par transporta biļetēm atpakaļ...
Vakarā tiku pie pāris jaunām filmām un tad nu noskatījos tīri jauku filmu pirms gulēt iešanas.

6diena. Atminos, ka bija 3 lietas ko izdarīju no rīta, bet nevaru vairs konkrēti atcerēties ko, vienīgais ko atceros, ka noskatījos filmu  pa dienas vidu zvanīja Olga, kura ir arī atgriezusies Craiovā un kurai saprotams bija garlaicīgi, tad nu ielūdza mūs ar Kenu doties pastaigāt pa Romanešku parku. Karsts gan bija dikti, bet tā kā plānu mums nav tad varam kompāniju sastādīt. Parks bija nesaprotami tukšs, laikam arī vietējie baudīja nedēļas nogali kaut kur ārpus pilsētas. Zāle kopš pēdējās viesošanās reizes bija paspējusi izdegt, vienīgais kas nebija mainījies bija n-tās kāzas, kas tur bija ieradušās uz foto sesijām.
Mājās braucot iesēdāmies nezināmā autobusā, nu nekur pazust jau nevarējām, tā nu redzējām jaunu pilsētas daļu. Bet galā nācās ņemt tramvaju, gaidījām ilgāku laiku, līdz sapratām, ka tramvaju kur pazuduši, izrādās, ka to vietā kursē autobusu, brauc pa sliedēm, tēlo ka arī viņiem visur priekšroka kā tramvajiem, interesanti.
Vakarā aizstaigāju līdz kauflandam pēc kaut kādiem sīkumiem.
Un vakarā atkal tika skatīta kaut kāda jaunā filma HBO, gaidot kad būs jāiet uz ballīti Jacka dzīvoklī, beigās saņēmām ziņu, ka ballīte atcelta.

7diena. No rīta šķiet, ka izklaidējos skatoties national geographic. Ap pusdienlaiku Olgai atkal garlaicīgi un tad nu devāmies uz REAL pusi un veicām garo gājienu apkārt aizaugušajam ezeram, visādās gudras sarunas par projektu, jo tagad pirms prom braukšanas šķiet visi vairāk vai mazāk sāk apdomāt savu darbu un projektu kā tādu.
Pēc pastaigas neliela paviesošanās arī pašā veikalā. Bet galvenais dienas prieks, karstums bija pazudis, no rīta bija daudz mākoņu, cerēju jau uz pirmo mākoņaino un lietaino dienu pēc daudzu mēnešu pauzes, bet beigās saule arī parādījās, bet neskatoties uz to bija stiprāks vējš un līdz ar to nebija jāsvīst un pilsētā beidzot bija svaigs gaiss.
Mājās atgriezāmies vakarpusē kur priekšā jau bija Frido, kas arī atgriezies pēc ceļošanas pa Rumāniju jo beigusies nauda. Jāatzīst baigi tracina pagaidām viņs, staigā āra apavos, traukus nemazgā un bija okupējis virtuvi kas ir mana vieta dzīvoklī kur ķert internātu un skatīties izglītojošos kanālus .

25.08.-26.08.2010

2010-08-27T17:38:00.000+03:00

3diena. Nu tad centīšos tagad atgriezties normālā emuāru rakstīšanas režīmā un neiekavēt kā iepriekš jo diez vai kāds uzņēmās izlasīt tik garu penterē kā sanāca iepriekšējos divos aprakstos.
Ko tad sadarīju...lēnas brokastis, aizgāju uz veikalu, jauki no rīta iepirkties (nu labi droši vien ap 11 plkst. jau bija), vēl pilni plaukti, nav pārāk daudz cilvēku.
Un tad mājās, beidzot bija neliela iedvesma parakstīt un padomāt par to ko darīt skolās, nu kaut ko uzrakstīju, bet vēl jāpiestrādā, īsti apmierināts neesmu.
Un pēdējās dienās vispār tāds domāšanas stāvoklis, daļēji laikam tāpēc, ka pēc visas garās aprakstīšanas par savu ikdienu saprotu cik tiešām maz mēs darām ikdienā, kā arī drīz būs jābrauc mājās un tad nu galvā jāmēģina savilkt kāds kopsavilkums...tā nu mazliet pierakstīju priekš sevis šādas tādas atziņas un lietas ko vajadzētu censties padarīt atgriežoties LV.
Tad sagatavināju labi daudz makaronus pa flocki, sanāca labi un izskatās kādas 3-4 ēdienreizes būs ko ēst . Un pēc tik lielas ēšanas un visādākām dzīves pārdomām uznāca lūziens un tā nu pēc ilgāka laika nosnaudos diendusu.
Patīrīju savu istabu. Un tad centos skatīties Dinamo spēli, bet diemžēl arī šajā sezonā izskatās, ka serveri LTV7 nav uzlaboti un tad nu jāskatās ar baigo raustīšanos, bet nu kaut ko jau redz un dzird. Pa vidum arī paskaipoju ar veco labo kolēgu Zani un pēc tam arī Uģīti noķeru, un uzzinu, ka esmu ticis pie jauna auto, nu ir samainīts vecais auto pret jaunu(nu auto gan vecāks, bet jauns kā tāds) tad nu tagad ir man ģimenes auto.
Bruno ar šoreiz bija gatavs parunāt, un tad nu dikti jauks vakars izvērtās.
Pirms gulētiešanas vēl vajadzēja sagatavot kaut ko garšīgu nākamajai dienai, ātri sataisīju šokolādes desu (sanāca baigi laba).

4diena. No rīta aizgāju uz tirgu, jo baigi iegaršojās vīnogas un dikti sagribējās, tā nu pāris kg bija iegādāti un varēja ēst kā traks.
Pa dienu, pa dienu... kaut ko atkal parakstīju pie darba plāniem...pagulēju...
Ēdu...paskatījos TV...un vakarā gāju pastaigāt pa pilsētu, sen nebija centrā būts. Cilvēku pilns, suņi joprojām mani nemīl un uzbrūk no visādām slēptuvēm. Mazliet pabildēju. Centrā uzslietas divas jaunas teltis, viena lai vāktu parakstus par to lai atbrīvo apcietināto pilsētas mēru (un diezgan daudz cilvēku bija tur lai parakstītos), smieklīga telts, apkārt slavinošas bildes un stāsti...pretējā pusē telts kur var šķirot atkritumus, nu pāris atkritumu urnas plastmasai un papīram. Apsveicami, bet nez cik liels efekts, ja tās ir vienīgās pilsētā, un nez kur viņi tos atkritumus liek pēc tam...ceru, ka neved uz izgāztuvi pie upes kā visus pārējās roidas.

14.08-24.08.2010

2010-08-24T22:54:00.001+03:00

6diena (14.08.). Laba izgulēšanās pēc trīs nedēļu prombūtnes. Ir apņemšanās satīrīt māju, bet tā arī palika tikai par apņemšanos. Ir karsts un joprojām nevar pierast. Tā nu diena tiek pavadīta cīnoties ar karstumu uz balkona vai istabā un no mājas nemaz neizeju.
Pa dienu sagatavinu kārtīgas pusdienas, nu mazliet jānosvin veiksmīgais ceļojums un tad nu var atļauties kārtīgāk paēst.

7diena. Atkal diena kad tā arī nesaņēmos satīrīt māju, esmu šķiet palicis vēl slinkāks kā biju, kaut kas jādara lietas labā. Joprojām ir ellīgi karsts, un slinkums tā rezultātā tikai pieaug, nevaru pat sākt rakstīt ceļojuma emuāru.
Vakarā Craiovā iebrauca Jacks, Jakobs un Frido. Nu tā uz pāris stundām pa ceļam no Cluj, lai tālāk dotos uz Bukaresti vai jūru kā nu kurais.

1diena. Beidzot slinkums ir uzvarēts un jauno nedēļu sāku ar savas istabas sakopšanu un kad pamostas Kens tad var arī patrokšņot un satīrīt kopējās telpas. Lielu dienas daļu gan tāpat noguļu vai nonīkstu pa internātu. Joprojām galvā doma, ka jāsāk rakstīt blogs, bet nevaru saņemties.
Vakarā satiekam prezidenti lai saņemtu naudu. Pēc tam var aiziet līdz REAL, nopirku gan tikai paku piena .

2diena. Beidzot saņemos arī sākt rakstīt ceļojuma blogu, plānoju to arī nopublicēt, bet līdz tam tā arī netiku, varbūt kādu pusi vien sarakstīju.
Bet saplānoju ceļojumu pa Rumāniju. Tāds īss gan, daudzas vietas ko gribēju pirms braukšanas apskatīt nesanāk iekļaut, ir neliels naudas deficīts ceļošanai. Bet esmu drošs, ka kādu dienu atgriezīšos Rumānijā un tad apskatīšu vietas ko neredzēju un varēs redzēt kā ir mainījušās vietas ko būšu paspējis apskatīt.
Paskaipoju... nu daudz laika vienkārši atkal tiek nosists bez kādas lielas nozīmes (to visu rakstot tiešām nākas aizdomāties cik neefektīvi izmantoju savu laiku, idejas kā uzlabot?).

3diena. No rīta agrumā dodamies uz staciju lai ar Kenu brauktu uz Sibiu, 4stundas vilcienā un esam klāt. Atrodam hosteli, bet jāgaida 3,5 stundas, kamēr varēs tikt istabās, jo notika tīrīšanas darbi.
Ejam tikmēr staigāt apkārt, vecpilsēta jauka, bet izstaigājam ātri. Pakavējām laiku kafejnīcā pie tējas tases. Nevarējām saprast kāpēc milzīgs centrālais laukums ir tik tukšs, pāris kafejnīcas un maza strūklaka vidū, kaut kā baigi tukša un nedzīva šķita viena no skaistākajām un tūristu iecienītākajām Rumānijas pilsētām, bet varbūt tas tāpēc, ka bija darba diena... Tūristu gan it kā bija daudz, bet kaut kā tomēr pietrūka. Tā nu pēc trīs stundu staigāšanas ko darīt tālāk nebija.
Uzkāpām vienā no pulksteņu torņiem pabildēt un apskatīt pilsētu no augšas, skaisti jau bija... Bet skaidrs, ka nākamajā pieturvietā Sigišoarā nav jēga palikt pa nakti kā biju plānojis, jo tā ir daudz mazāka pilsēta par Sibiu, tā vietā pāris stundas veltīsim apskatei un tad vakarā brauksim pa taisno uz jūru.
Tad tiekam iekšā istabās neliela atpūta un tad laiks vēl vienam aplim ap pilsētu. Sameklējām arī lētāku restorānu kur iestiprināties un dikti labi pieēdamies.
Tad vēl viena pastaiga nu jau pa tumsu jo gribējās redzēt kā tad ir pilsētā kad ir skaistie apgaismojumi, un mēģināju arī kādu jēdzīgu foto uzņemt.
Atgriežoties hostelī bija doma iet gulēt, bet virtuvē sanāca satikties ar sievieti no Jaunzēlandes un tā nu norunājām vairākas stundas par visādām interesantām tēmām, jo viņa bija skolotāja, kas ir strādājusi ar dažādiem bērniem, ceļotāja un J-zēlandes vēstures pārzinātāja, tā nu esmu daudz zinošāks par visādām lietam kas notiek uz tālās salas.

4diena. Mazas brokastis, sagaidu kad pamostas Kenijs un ejam vēl pastaigāt pa pilsētu cenšoties atrast ielu uz kuras vēl nebūtu bijuši un pakavētu laiku līdz vilcienam.
Pusdienlaikā bija vilciens uz Sigišoara, Drakulas dzimto pilsētu.
Iebraucot pilsētā izdomāju, ka varētu nopirkt laicīgi biļetes uz vakarā plānotu vilcienu, un labi ka tā, jo izrādās plānotais reiss bija pārpārdots bet tikām uz vilcienu 4stundas vēlāk, uz kuru ar bija tikai 4 biļetes palikušas, dikti daudz rumāņu brauc uz jūru ar vilcienu( katram vilciena sastāvam bija 16 vagoni).
Un tad kāpiens kalnā lai redzētu vecpilsētu, varēja just ka uz pleciem somas. Vecpilsēta jauka, neliela, bet labi saglabājušies mūri, mājas, baznīcas.
Tik žēl, ka neviena paša Drakulas, tukšs lauciņš pilsētā tūrismā. Un patiesībā pārsteidzoši maz Drakulas atribūtikas, vien pāris T-krekli krūzītes, nu kaut kā galīgi tukšs un pat neskatoties uz to, ka ir n-tie suvenīru veikali, nav ko īsti nopirkt jo visur viens un tas pats, rumāņi saka ka viņi ir noguruši no Drakulas un tāpēc cenšas to tā neuzspiest, bet ne jau viņi ir tie kas tērē naudu, bet gan tūkstoši ārvalstu tūristi.
Pēc staigāšanas un kalnā kāpšanas gribas arī ēst, bet noskatītajā kafejnīcā nekas cits nav palicis kā vien kūciņas, tā nu nācās iztikt ar tām, bija labas, tik nez kāpēc ne pārāk saldas, bija taupījuši uz cukura.
Bet jauka vieta un varēja vairākas stundas pasēdēt jo viss bija apskatīts, tik ātri slēdzās ciet un 20 bijām spiesti mainīt dislokācijas vietu. Pa ceļam lejup kalnam apskatam vēl neredzēto un tad nometināmies vienā no picērijām, apēdam tīri labas picas un atkal velkam laiku, oficiantiem gan izskatījās, ka nepatika jo daudz skatījās uz mums, un bija dikti laipni kad mēs beidzot atstājām jaukās telpas.
Kad devāmies prom bija vēl palikušas 2h līdz vilcienam, pa ceļam varējām izbaudīt ļoti skaisto skatu uz vecpilsētu naktī, jo ļoti laba apgaismota un tiešām iespaidīgi izskatījās. Stacijā vēl iepērkam ūdeni pirms 12 stundu garā ceļa un tad atliek sagaidīt vilcienu, kas par brīnumu ir laikus un gata.

5diena. Grūta nakts, jo pagulēt īsti nesanāca, kupeja pilna, kājas nevar izstiept, nu bet kaut kā nomocīju, ar nelielu kavēšanos pēc 13h brauciena bijām Mangalijā, kur iekšā autobusā un varam braukt uz Vama Veche.
Vamai neesam tā īsti sagatavojušies, jo telts līdz nav. Tā nu kur paliksim īsti skaidrības nav, it kā varētu pludmalē, bet tur notika mūzikas festivāls līdz ar to bija diezgan skaļi un cilvēku biju vairāk kā iepriekšējā viesošanās reizē, vieta kur izīrēja guļvietu saimnieka teltīs bija pilna, bet no stress Vamā kur gulēt var atrast vienmēr jo katrā mājā izīrē guļvietu. Bet vispirms gājām uz pludmali lai satiktu Fridolīnu un Jakobu, un par pārsteigumu bija ieradušās arī Ligita(lietuviete) un Domī (francūziete) meitenes no mid-term treniņa kas strādā Cluj, vispār jau gaidījām viņas Craiovā, jo viņas stopēja pa Serbiju, Melnkalni un Bulgāriju un atpakaļ ceļa Craiova ir pa ceļam un viņas iepriekš teicās paciemoties pie mums, bet redz tā vietā bija uz jūras krastu aizbraukušas.
Pēc tam gan gājām pie saimnieka kur palikām pirmajā reizē un dabūjām istabu. Un tad atpakaļ uz pludmali.
Oficiāli peldēt nevarēja jo it kā bija pārāk lieli viļņi, nu tik lieli nebija ir peldēts Rīgas līcī lielākos, tā kā priekš atklātas jūras jau tik traki nav, bet jebkurā gadījumā cilvēki peldējās un glābēji varēja svilpt cik vēlas cilvēki ne pārāk uz to reaģēja, nu labi tie, kas tur ar pūšļiem iet jūrā, nav pārāk veselīgi, bet visādi citādi visi tusē 5m no krasta kur ir īstais dziļums lai ķertu lūstošos viļņus.
Tiekam arī pasauļoties, nu šoreiz gan tā iedegt nesanāca kā pirmajā reizē, bet laikam jau kaut kādu brūnumu saķēru. Un tā pēc vairāku stundu gulšņāšanas un peldēšanās siltajā ūdenī, sagribas ēst. Ejam uz māju, mēģinām noskalot smiltis, kas ir dīvainas, jo pielīp pie ādas kā pielīmētas un pēc tam ejam uz kafejnīcu ēst, taupības nolūkos gan atļaujos tikai frī kartupeļus. Pēc tam paklīstam apkārt, satiekam Cluj meitenes papļerkstam un tad ejam notiesāt kādu pankūku un tad uz festivāla kino vietu, kas par laimi ir bezmaksas. Kā vienmēr Rumānijā viss sākas ar kavēšanos, bet mēs ar Kenu sagaidām. Ir dokumentāla filma par kapitālismu Rumānijā, salīdzina kas mainījies no Čaušescu laikiem, nu līdzīgi kā mums LV, tik te lielākos apmēros un ja mums vēl valdība viss maz ko dara un tomēr esam paspējuši attīstīties un modernizēties tad Rumānijā principā palicis pa lielam kā vecos laikos, vairāk kā trešo daļu ekonomikas pārvalda 8-9oligarhi.
Pēc filmas beigām nolemju iet gulēt, nav gulēts iepriekšējā naktī, paliek vēss, un Radio pirāti, lai arī laba filma ir jau redzēti.

6diena. No rīta, kamēr Kens vēl guļ eju pastaigāt un pabildēt Vamu, no rīta tā ir pavisam savādāka, tukšāka, atlūzuši cilvēki uz katra stūra, daži vēl turpina nakts ballīti, cits jau dodas uz jūru... nu ir baigā burvība tai vietai, skaisti, redzēs tik cik ilgi tā to visu spēs saglabāt.
Tikmēr arī Kens ir pamodies un varam iet gaidīt autobusu, lai brauktu uz Mangaliju un mēģinātu noķert vilcienu uz Bukaresti vai Craiovu, bet tuvākais tikai 17, tā nu braucam tālāk ar autobusu uz Constanca, jo tā ir lielākā jūras pilsēta un ir vairāk vilcienu uz Bukaresti, sanāk gaidīt jebkurā gadījumā vairāk kā divas stundas. Gribas paēst brokastis, bet galīgi nav ēstuvju, galvenā tūristu pilsēta, bet izskatās galīgi švaki, aizstaigājām pat līdz gājēju ielai kas aizved līdz pludmalei, bet pat uz tās pa lielam ir tikai lupatu veikali un viens McDonalds, nu par laimi atradām arī vienu bulciņu veikalu un vismaz kaut ko varēja nopirkt, baigā vilšanās pilsētā, varbūt sezona uz beigās tāpēc, bet jebkurā gadījumā 4 lielākā pilsēta Rumānijā un ar milzīgu ostu varēja būt skaistāka un draudzīgāka tūristiem.
Tad vilciens klāt ar nelielu kavēšanos un braucam 5 stundas uz Bukaresti, ierodamies tieši tad kad atiet vilciens tālāk uz Craiovu, bet par laimi nebija biļete uz to, tā nu nebija jācīnās atkal ar tantēm ali samainītu biļetes, tā vietā nopirkām uz nākamo pēc stundas, dārgāks gan jo smalkākas vilciens, bet gribējās ātrāk Craiovā, jo domājām, ka mūs tur gaida Cluj dāmas, kuras teica ka stopēs tagad pa ceļam uz mājām uz Craiovu, beigās bija aizbraukušas pa taisno, un tā nu velti skrējām. Bet jebkurā gadījumā Bukarestes stacija nav tā vieta kur vēlaties pavadīt laiku.
24:00 esam Craiovā, makā palikusi tieši viena leja, tā teikt precīzi saplānots ceļojums, un tieši tik daudz lai varētu nopirkt kukuli maizes ko ēst.

7diena. Un atkal diena kad neko nepadaru, tik vien kā vakarā aizejam līdz kauflandam lai ko ēst nopirktu.

1diena. Beidzot ir jāpabeidz ceļojuma blogs, ko arī veiksmīgi kā redzat izdarīju, sanāca ļoti daudz. Un tā nu pavadīju lielu dienas daļu, kamēr to uzkricelēju. Pēcpusdienā devāmies uz ofisu, kur tikāmies pēc ilga pārtraukuma ar menedžeri Ancu, uzzinājām kas jāpadara turpmākajos mēnešos (jāizdomā pasākums pirmajai skolas dienai, tad jāatlasa labākie bērni un jāpadara viņi par līderiem, un vēl jāizdomā ko vēlos atstāt bērniem pēc savas aizbraukšanas, kā atvadīties). Uzzinām arī, ka projekta turpinājums ir noraidīts, un mēģinās vēlreiz septembrī pieteikties, bet tas nozīmē, ka ātrākais nākamie tik decembrī ierastos.
Nu jā, bet pagaidām esot joprojām atvaļinājums un nekas ko darīt neesot. Jāsaņemas un varbūt pašam kas labs ienāks prāta, jo negribas vēl divas nedēļas nogulēt mājas, un beidzot paliek nedaudz vēsāks, nu pa dienu vēl tā, bet vakaros nu jau var iet ārā nesvīstot.
Un vakarā nu neko pa internātu padzīvojos.

2diena. Dienu sāku labi. Aizeju līdz tirgum iepirkt kartupeļus un vīnogas, kurām sākusies sezona Rumānijā un laikam jau salīdzinoši ar LV var diezgan lēti nopirkt. Bija gardas.
Un salaboju veļas mašīnu, biju dabūjis štrumentus no organizācijas, un tad nu skrūvēju vaļā, jo viņas vairs negribēja griezties, izrādās siksna bija nomesta, vismaz pagaidām strādā labāk un daudz klusāk kā iepriekš, lepns par sevi, kaut gan nekā sarežģīta jau nebija.
Un tad ķeros klāt lai rakstītu šo emuāru, laiku pēc atgriešanās no LV, arī jau laikam 2 nedēļas pagājušas tā, ka ko rakstīt pietiek.
Pēcpusdienā atkala mazliet patīrīju māju, uzvarēju tauku kārtu ap plīti.
Vakarā aizgāju līdz ofisam, lai pie stabilāka interneta salādētu visas bildes un varētu padalīties, jo saprotu, ka daži ļoti vēlas tās redzēt, un manus garos palagus lasīt nav tik interesanti.

2010-08-24T19:53:00.002+03:00

Un te bus arī daži linki lai varētu apskatīt bildes:

No mana ceļojuma pa Rumāniju:
http://picasaweb.google.com/berzinsgirts/Celojums_Rumanija_1822082010?authkey=Gv1sRgCISl9tfgvO-kpQE#

No mana ceļojuma uz un pa Latviju, kā arī nedaud no Cluj:

http://picasaweb.google.com/berzinsgirts/Latvia_Ken_2010?authkey=Gv1sRgCImKybexk9WiZA#

http://picasaweb.google.com/berzinsgirts/Latvija_240713082010?authkey=Gv1sRgCMGR3LmEvpm5Vw#

ja nu nevarat apskatīt dodat ziņu.

24.07.-14.08.2010. Stopēju uz Latviju

2010-08-23T15:59:00.002+03:00

6diena (24.07.). Surprise, es dodos uz LV, lielākā daļa gan lasītāju laikam jau zina to, bet jā es sāku savu lielāko piedzīvojumu, stopēšanu uz 2000km tālo tēvzemi Latviju.
Pārsteigt izdevās gandrīz visus, jo par ieceri zināja tikai neliela daļa draugu, kuriem tehnisku iemeslu dēļ biju spiests atklāt savu ieceri.
Līdz sev ceļa ņēmu tūristu Kenu, lai silda LV ekonomiju un redz cik fantastiskā valstī man ir iespēja dzīvot.
Sākām ceļu laicīgi 8os sākot ķert auto no Craiovas.
Ilgi nebija jāgaida līdz mašīna aizveda mūs līdz Filiaši, nav tālu bet kustamies. Pēc tam apstājās busiņš kas solās aizvest daudz tālāk pāri kalniem, kas būtu vairāk kā puse ceļa no Rumānijā plānotā, bet TirguŽiu pēkšņi šoferītis izdomā, ka ar paldies nebūs pietiekami un sāk prasīt naudu, nu nākas kāpt ārā, jo mēs ceļojam ar fara bani. Pēc tam tiekam vēl vienā busā kur jauks onka, daudz runāja, nu cik nu sapratu tik atbildēju , bet neko tālu gan viņš ar nebrauca diemžēl.
Pēc tam no Petrošani tikām vēl vienā busā, kas tad beidzot pārveda pāri kalniem līdz Devai. Devā pirmo reiz tikām fūrē braukt, aizveda līdz kaut kādam ciemam nekurienes vidū, satiksme nekāda, bet pēc stundas tomēr tiekam pie auto, sakās aizvest līdz Oradea (gandrīz robeža), bet beigās ar izlaida kaut kādā pilsētā 60km no galamērķa. Neko darīt dodamies caur pilsētu līdz tiekam uzņemti Rumānijas ungāra auto, kas tad arī aizved līdz Oradea. Šoferīts ir arī pirmais angliski runājošais tad nu varam vairāk aprunāties.
Oradea sākam gājienu uz 10km tālo robežu, cerējām gan ka kāds pa ceļam paņems, bet nekā, nogājām visu ceļu kājām un tumsā laimīgi šķērsojām robežu, plāns vismaz viena robeža dienā izpildīts. Bet tik laimīgi, ka tikuši līdz Ungārijai, ka gulēt iet negribas un ceram tikt pie auto arī stopējot naktī. Bet nekā sapratām, ka nekas nebūs un tā n devāmies celt telti vietējā pierobežas pļaviņā. Bet nav tik viegli uzcelt telti pierobežā izrādās, jo tiklīdz ieejam pļavā tā no nekurienes pietraucas robežsardzes auto, pārbauda vēlreiz pases un aizbrauc, bet kad sākam būvēt tā atkal klāt, vēlreiz pases, zvans bosam, pieraksta mūsu datus un beigās atļauj palikt. Bet varam būvēt telti vienā konkrētā vietā.

7diena. Bijām plānojuši celties ap 4iem, kad saule lec lai var laicīgi ķert auto tālāk, bet bija sācies lietus , tā nu gulējām tālāk ar domu, ka drīz jau pārstās līt, beigās nogulējām līdz 8iem un lija joprojām, bet ilgāk vairs nevar palikt ir jākustas uz priekšu. Ātri savācam mantas sapakojam telti.
Un sākam stopēt retās mašīnas, kas brauc iekš Ungārijas. Smago maz, stāvvietā visi vēl guļ, bet pēc laiciņa apstājas vieglais, kur brauc divi un ungāri, viens malkodams kādu brūnu dziru, otrs tīrīdams stiklu, jo nez kāpēc viņi neslēdza apsildi, un līdz ar to visu laiku svīda ciet logi. Soferis runā daudz, angliski, bet ar ļoti interesantu akcentu. Aizved mūs līdz Debrečen, esam nosaluši jo bijām salijuši no rīta gaidot un mašīnā salām tālāk jo apsilde nebija un viens logs bija nedaudz vaļa jo tā viņi laikam cerēja samazināt logu aizsvīšanu.
Izlaiž mūs benzīntankā, karsta kafija, kas gan ir nesaprotami mazā glāzē ( laikam arī Ungārijā nemāk dzert kafiju, gluži kā Rumānijā jo glāzītes ir fantastiski mazas), sendzvidžs uz diviem, noskaidrojam ceļu un dodamies meklēt laimi. Līst diezgan traki, bet man ir SP jaka, kas pasargā no lietus un vēja, kājās sandales tā kā ir OK, Kenam švakāk, jo ir džemperis un botes, kas ātri piesūcas ar ūdeni, bet ceram uz drīzu saules parādīšanos.
Līdz lielceļam bišk jāpaietas un kad tiekam uz tā tad sanāk iet pret vēju , kas drīz vien nozīmē slapjus šortus, kļūst arvien aukstāk un drīz vien arī lietus jaka neiztur un jūtu, kā arī mans džemperis un T-krekls kļūst slapjš, smags un auksts. Bet ejam, ejam, ejam apstāties nevar. Neviens auto nestājas. Vienā momentā ceļa uzraugi no pretējās joslas aizrāda, ka te nevar stopēt, nu labi nestopēsim, bet vienkārši iesim līdz nākamajam benzīntankam. Bija palikuši kādi 2km, kad gājienu diemžēl nācās pārtraukt... ceļa uzraugi atkal bija klāt un bija pasaukuši arī draudziņus, policistus. Cerējām, ka būs labi policisti un vienkārši aizvedīs līdz benzīntankam vai nākamajai pilsētai, bet šitie bija draņķi. Savā dīvainajā ungāru mēlē vervelēja kaut ko, angliski ne vārda, iesēdināja mašīnā paņēma mūsu pases, aizveda līdz nākamajai nobrauktuvei, un sāk rakstīt soda kvītis, mētā mūsu pases pa mašīnu, liek mums gaidīt ārā lietū tikmēr, u beigās saņemam sodu, es 20000(100eur) un Kens nezin kāpēc tikai 10000 forintu, par to ka gājām pa ielu, bet par laimi tiekam vismaz pie savām pasēm un apziņas ka par sodu pieslapinājām viņiem mašīnu, nu ar savām izmirkušajām drēbēm.
Un tā nu esam atkal nekurienes vidū, pāris km no kaut kādas mistiskas pilsētas, saprotam ka uz ceļa atgriezties nevaram, un tā nu pārsaluši turpinām iet uz pilsētu. Pilsēta kā izslaucīta, vien pāris cilvēku, nevaram pat atrast kur ir autoosta vai stacija, jo saprotam, ka vienīgais variants ir dabūt sabiedrisko transportu un tādā veidā nokļūt līdz aptuveni 160km tālajai Slovākijai. Bet nokļūstot centrā piestāj auto un sakās lai kāpjam iekšā palīdzēšot mums. Ne mēs stopējām ne nu kā, bet tā bija kā Dieva dāvana, runāja angliski, aizveda līdz autoostai, līdz bankomātam, izstāstīja visu un apskaidroja, ka to soda kvīti varam aizmest. Un tik labi bija nokļūt autoostā vismaz kāds siltums, saprotam ka pilnīgi visas drēbes un visas pārējās mantas ir izmirkušas. Sagaidām autobusu kas brauc uz Mištoc, pa ceļam cenšos kaut ko pažāvēt, bez īpašām sekmēm. Ungārijā galīgi nedraudzīga pret stopētājiem, tā nu vienīgā doma ir ātrāk tikt ārā no valsts pie draudzīgiem cilvēkiem un sausuma. Ceļvedī atrodam nākamo pilsētas nosaukumu, kas domājam ir tuvāk robežai, atrodam pat autobusu, bet beigās izrādās ka esam nokļuvuši vien ciemā ārpus pilsētas, tā nu braucam atpakaļ uz autoostu, un izrādās ka patiesībā neviena autobusa kas brauktu tuvāk robežai nav. Ejam uz staciju, un par laimi ir vismaz vilciens. Nākas gan gaidīt 5stundas, bet ir jauka stacija, vairāk vai mazāk silts, tiekam pie tējas un drēbes, kas ir uzvilktas paspēj izžūt no ķermeņa siltuma. Un arī vilciens maksā tikai 6eur.
Bet vilcieni kopumā sliktāki kā Rumānijā, vecāki un mūsējais kavējas par stundu un beigās ierodas jau kopā ar nākamo reisu, līdz ar to bija divi vilcieni vienlaicīgi.
Mēs iesēdāmies vecākajā un laikam tāpēc tas bija tukšs jo bijām vienīgie cilvēki vagonā. Lielāko daļu ceļa nogulēju, bet nu ilgi nesanāca, jo brauciens ir tikai 1,5stundu.
Un tad ierodamies Slovākijas pilsētā Košice, pilsēta paliela. Arī stacija liela, bet ieejot iekšā surprise, Rīgas stacija daudzus gadus atpakaļ, nu vēl kārtīgs komunistu laiku paraugs, rekonstrukcija vēl nav piedzīvota, veci pussabrukuši soli, pilns ar bomāriem un narkačiem. Nu vienīgi daži veikali parādījušies. Īsti gulēt tādā vietā negribas vai arī vienkārši nakti pārlaist, bet izmetot loku pa apkārtni saprotam, ka nekā labāka nav, viss ir slēgts, un pilsēta ir diezgan tumša un apkārt klīst daudz aizdomīgu tipiņu. Tā nu dodamies atpakaļ uz staciju, bet tur sāk ziņot, ka tūlīt slēgs ciet, domājām jau ka būs jāpaliek ārā, bet nu eju parunāt ar ātrās ēstuves darbiniecēm, izskaidroju kas mēs pa ceļiniekiem un viņas solās sarunāt ar policiju lai atļauj mums palikt pa nakti. Un tā arī notiek, policists atļauj palikt uzgaidāmajā telpā, jo viņas sastāstīja ka mums ir reiss no rīta tikai biļetes nav vēl nopirktas.
Un tad menti dzen ārā visus bomārus kas guļ katrā stūrī, un tas notiek vienkārši uzkliedzot un tie, kas neceļas saņem asaru gāzes devu sejā, uzgaidāmās telpas bomāri bija īpaši grūti izdabūnami, un piedevām smirdēja tā, ka būtu jau mēnesi miruši, nu tāda smaciņa... Ak, jā pirms tam vēl es ar mēģināju atlaisties uz vien sola, bet drīz vien klāt pienāca viens „apgarotais” un pateica guli, guli nebaidies te nekas slikts nevar notikt... saprotams pēc tam gulēšana i prātā nebija .
Uzgaidāmajā telpā bijām trīs, mēs ar Kenu un vēl viens vietējais kuram bija biļete uz agro reisu, bet arī tas bija paņēmis. Un tā kā no sākuma domājām gulēt uz maiņās jo, lai arī slēgta stacija īpaši omulīgi nebija, tad nu centos palikt nomodā, bet līdz brīdim kad slovāku kolēga sāka vemt guļot...skats un skaņas ne pārāk patīkamas...pēc tā nolēmu, ka labāk ir gulēt un to visu neredzēt un nedzirdēt .

1diena.3:30 staciju atkal atver, 1h miega. Un līdz ar durvju atvēršanu draugi ir atpakaļ, modinu Keniju, kas gan prasa kādu laiku, bet ar smakojošo atgriešanos arī Kenijs pamostas.
Noskaidrojam atkal no draudzīgajām pārdevējam ceļu uz šoseju, kas par laimi nav pārāk tālu, un ejam ārā, ir baigi auksti, it kā 17grādi, bet nu saltu kārtīgi, laikam vēl no iepriekšējās dienas lietus (kas bija 24h mūsu ceļā). Bet rīts skaists, aizejam līdz ceļam, pastopējam, saprotam, ka tur neviens negrib stāties, ir tik auksti ka grūti pakustināt stopējamās rokas pirkstus tā nu ejam uz benzīntanku lai iedzertu kādu siltu tēju, apēdam pie reizes arī kādu sviestmaizi, jo beidzot ir nauda ar ko norēķināties, Slovākijā viss notiek eiro, kaut arī eiro zonai vēl nav pievienojušies.
Un pie tanka ir baigi laba vieta, josla kur apstāties un tā cerējām uz ātru auto dabūšanu, beigās nostāvējām kādas 4 stundas... nu pa to laiku mazliet varēja pažāvēt drēbes jo nedaudz paspīdēja saule starp mākoņiem... un tad neizturējām un devāmies tālāk un tad pēc pāris minūtēm paņēma viens jaunietis, kas aizveda līdz nākamajai pilsētai, apskaidro arī kur labāk stopēt tālāk.
Prešovā beidzot tiekam arī pie kārtīgas fūres, polis aizved mūs pāri robežai iekš Polijas plašumiem, labs šoferīts. Izlaiž mūs vienā nelielā pieturvietā nekurienes vidū, bet drīz palaimējas tikt čehu mašīnā. Pāris ceļo pa Poliju, bet mašīna pilna mantu, aizmugurējie krēsli nolaisti, tā nu sēdējam viņu gultā un uz viņu mantām, aizveda gan pāris km, bet kustamies uz priekšu.
Un tad ātri vēl divas mašīnas kas aizved no viena ciema uz otru un šķiet jau ka ātri tiksim caur Poliju. Tad vēl viena fūre, ar ļoti dīvainu šoferi, kas paved tālāk līdz Ržešovai, un tad mazliet sanāk piebremzēt tempu, jo izlaiž mūs pilsētas sākumā un nākas iet caur kamēr tiekam uz nākamā ceļa, bet pilsētas Polijā nav maziņas, kādi 10km droši vien noejam, galā esam jau krēslas laikā, noskatām jau vietu kur varētu būvēt telti, bet tā kā vēl redzēt mūs var tad stopējam, un palaimējas tikt vienā busā, kurš aizved mūs līdz nākamajai lielajai pilsētai Lublin, kādus 200km tālāk.
Esam veikuši vairāk kā pusi ceļa, un atkal esam lielā pilsētā naktī, noskaidrojam kur ir stacija un ar piesardzību dodamies uz turieni, un par laimi stacija ir jauka, izremontēta, bez dīvainiem cilvēkiem, ar normālu policiju kas tos izdzen uzreiz ārā, tā nu ieriktējamies vienā klusākā stūrīti un varam pagulēt.

2diena. Mazliet nosaluši mostamies pēc gulēšanas uz cietās marmora grīdas un ap 5iem atkal ejam savā 10km garajā pastaigā caur pilsētai līdz nonākam līdz vietai kur stopēt.
Kāds laiciņš jāpagaida un tad apstājas bankas darbonis, kas aizved mūs vairāk kā 200km, no kuras līdz robežai jau vairs nieka 160km. Izved mūs pat caur pilsētai, tā lai mums nav atkal garais gājiens un laika zaudēšana un esam uz šosejas kur jau var redzēt daudz LV smagos un vēl vairāk leišu mašīnas, bet paņem mūs poļu onka, kas aizved kādus 50km līdz ciemam.
Un tad esam uz mazāka ceļa, bet satiksme it kā OK, stopējam ejam, stopējam ejam...bet nekā... kājas tulznās...pleci sāp kārtīgi...ēdam savu dienas ēdiena devu, šokolādes tāfelīte... un beigās noejam 13km līdz nākamajam ciema, kur paņem jaunietis. Tiekam nākamajā pilsētā Augutow, ļoti skaista pilsēta. Tālāk vēl viens onka kas aizved līdz Suwalki kas ir pēdēja pilsēta Polijas pusē, esam tik tuvu Lietuvai , ka jūtam ir jātiek pāri robežai un dienas plāns par robežas šķērsošanu ir jāizpilda. Priekša vēl vien konkurents, kuru drīz vien paņem. Ir jau diezgan tumšs, sāk līdz lietus un slēpjam jau mantas zem kokiem, bet redzu braucam auto lecu ārā stopēt un ir, apstājas jauns E-klases mersis, ar diviem poļiem, kāpjam iekša, prasām vai uz Kauņu, jā jā..bet vispār mēs uz Rīgu... nu tā prieka deva ir neaprakstāma, ko saņemu tajā brīdī, pēc visa garā un nogurdinoša ceļa beidzot būsim Rīgā. Braukšana ērta, un brauc ātri, Lietuvā gan 2x noķēra miliči un tad nu sabremzēja un vairāk vai mazāk sāka braukt pēc noteikumiem, tāpēc mazliet palēninājās ātrums...bet ts jau bija maznozīmīgi, mēs braucām uz galapunktu.
3os naktī esam Rīgā aizvedu līdz Iļģuciemam poļus, jo tur viņi brauca remontēt kaut kādu mašīnu, un tad esam tik laimīgi par galā nokļūšanu, ka aizmirstas visas sāpes un nogurums un ar kājiņām mierīgi aizstaigājam līdz Teikai, pa ceļam aplūkojam vēl Abramoviča jahtu, Vecrīgu ...un tad 5os esmu pie brāļa dzīvokļa durvīm un varu sākt pārsteigt cilvēkus. Mazliet ieēdam un var nedaudz atlaisties.

3diena. Pirmās brokastis pēc atgriešanās LV, neparasti, bet labi, nav īpaši sajūtas ka 6mēneši būtu dzīvojis pa Rumāniju.
Inetiņas aizved mūs ārpus Rīgas un varam sākt pēdējo stopēšanas posmu jātiek līdz Smiltenei. 3 mašīnas un esam Smiltenē, negāja tik ātri kā biju domājis, LV tomēr nav tik laba stopēšanas zeme kā biju lasījis un dzirdējis. Smiltenē vispirms pa ceļam sanāk pārsteigt vecomammu, tad tanti un tad mājās varu mammu nošokēt.
Jauki mājas, un tiešām nekur nav tik labi kā mājās. Savi cilvēki, ēdiens, miers un skaista daba apkārt.
Ātri kaut ko pieēdamies, jaunākais brālis Krišiņš aizved līdz ezeram un beidzot tiekam nopeldēties jaukā meža ezerā , par to bija sapņots tik daudz mēnešus, un tagad pēc garā ceļa, sagurušiem un smirdīgiem nebija nekas labāks kā veldze peldoties.
Tad vēl ēšanas vakarā, stāsti un var doties labi izgulēties savā gultā.

4diena. No rīta vedu Kenu ekskursijā pa pusi pilsētas, pie reizes arī savu suni pirmo reiz kārtīgi pa pilsētu izstaidzināju.
Tad pusdienās Kristaps gardu picu uzcep.
Un vakarpusē dodos izrādīt Kenam otru pilsētas pusi.

5diena. Nekā īpaša nedarīju, atpūtos. Aizgāju tik līdz centram, vajadzēja paciemoties bankās. Nu jā nekā īpaša ko stāstīt, bet varbūt vienkārši neatceros.

6diena. Braucam atkal uz Rīgu. Aizveda mūs līdz Bērzkrogam un tālāk plānojām stopēt, bet neviens nestājās un sāka līt, tā nu beigās sēdāmies autobusā.
Neliela pastaiga pa veikaliem, jo Kens vēlējas iepirkties (jo LV ir visi iemīļotie norvēģu veikali). Un tad ar vilcienu braucam uz Kalngali.
Kalngale tiekamies ar Uģīti, Inetiņu un Bruno. Sacepam desas un atpūšamies saulītē un baudām nelielo bārbekjū. Nedaudz izstaigājamies lai apskatītu jaunās mājas, kas ciemā sabūvētas... nu tāda mierīga diena.

7diena. No rīta aizgājām apskatīt jūru. Jauki izbaudīt baltās mīkstās smiltis. Peldēt gan nepeldējām, ūdens auksts un saule vēl īsti nebija sākusi sildīt.
Tikmēr ciemos vēl bija ieradušies Inetiņas vecāki, jo viņai bija dzimšanas diena, un tad nu atkal sanāca neliela gaļas pacepšana. Vēlāk pievienojās arī brālēns un mājas saimnieks onkulis Kārlis.
Vakarpusē uzkurināju pirti, un īstenoju vienu no lielajām vēlmēm Rumānijā, izsviedrēties un izbaudīt labu pirti.
Pēc tam gan patīkams nogurums un neko citu kā vakaru pie TV nevarēja padarīt.

1diena. Paēdam brokastis un braucam uz Rīgu pie Uģīša. Gaidu kad zvanīs friziere ali varētu apcirpt savas garās lokas, bet nekā... arī man zvanot neceļ telefonu, beigās saprotu, ka laikam nekā nebūs un braucam ar Uģīti un Bruno uz Mežaparku. Bruno tiek izbraukāties ar savu spārīti, mums savukārt laba pastaiga.
Pēc tam atpakaļ uz mājām un Bruno laiks gulēt. Mēs ar Kenu savukārt dodamies uz centru, pa ceļam saņemu arī SMS, ka diemžēl nesanāks man matus nogriezt, jo viņa palikusi stāvoklī, kamēr es prom, un tā nu nav vairs strādātāja.
Aizbraucām līdz lidostai, cerēju pārsteigt cilvēkus tur, nu izdevās gan tikai vienu pazīstamu pārsteigt skolnieci Ilzīti.
Pēc tam vēl pastaiga pa centru un tad atpakaļ pie Uģīša, kur Inetiņa sagatavoja gardas vakariņas. Un tad vēlāk vakarā atkal uz centru, kur tikos ar vēl vienu vecu kolēgu Ritu, paskatījos kā viņa ēd, uzsauca man ar kūku, laikam izskatījos dikti nabadzīgs, bet liels Paldies par to.
Un tad jau vēls vakars kad esmu atpakaļ mājas un laiks gulēt.

2diena. Braucam uz Smilteni. Pa ceļam vēl neliela pastaiga pa Alfu. Un tad pieturvieta Turaidā, kur paciemojos pie tantes Gitas. Sacienā ar dikti gardu gaileņu mērci, saelpojamies svaigo gaisu, apstāstu par dzīvi Rumānijā un braucam tālāk. Nākamā pieturvieta Ungurmuiža, pa smuko.
Un tad seko pastaiga pa Cēsīm, ilgi nebiju kājām pa vecpilsētu staigājis un jāatzīst, ka dikti skaisti, sakoptas mājas, jauki parki, ļoti patīkami pārsteigts biju.
Pēc tam pieturam Raunā, ātri aplūkojam pilsdrupas un Staburagu. Un tad uz mājām.
Vakariņas, pelde... un gata.

3diena. Tā kā mana friziere nevarēja mani apfrizēt, tad nu nācās riskēt iet Smiltenes frizieres. Nu it kā nebija tik traki, bet kaut kā tomēr šķiet, ka dikti īsi un mazliet pa oldschool griezts, bet varbūt vienkārši biju paspējis pierast pie garajiem matiem. Nu kad atgriezīšos tad jau atkal būšu skaists :D .
Pēc tam pusdienas, atpūta pēc lielās ēšanas un braucam lasīt upenes. Dikti maz šogad līdz ar to baigi ātri salasījās. Un tad mājās, vakariņas, bloga rakstīšana un pēdējā vakara Smiltenē izbaudīšana.

4diena. Sataisīšanās, mantu savākšana un braucam uz Rīgu. Pa ceļam vēl piestāju pie mammas darbā atvadīties, Kens tik pie ekskursijas pa bērnudārzu. Tad pie vecāsmammas un beigās arī pie onkas aizbraucu sasveicināties, jo nebija sanācis satikt līdz tam.
Un tad gan uz Rīgu, paliekam atkal pie Uģa.
Vakarā gājām pāri ielai uz radinieces Lienes skaisto dzīvokli, kur notika neliela SPAMA pasēdēšana. Aiga demonstrēja jaunākās filmas no draugu jubilejām, dikti jaukas un smieklīgas. Prieks bija satikt arī labākos draugus kas nebija satikti pusgadu un dažs pat gadu.

5diena. Kad visi pamodušies braucam ar KažikVabuļiem uz veikalu iepirkt visas lietas laivu braucienam.
Un tad vakarpusē arī dodamies uz upi, pa ceļam vēl uzpildīšanās tankā un 2h Limbo gaidīšana, kas nezin kur bija iesprūdusi. Un tad kopīgi braucam uz Siguldu pēc laivām.
Un Siguldā netālu no laivu mājas notiek negaidītais, noplīst mana mīļā automašīna. Zvans Uģim un viņš kā vienmēr brauc palīgā. No sākuma domājām, ka būs jāvelk uz Rīgu, bet beigās Uģīts pariktējās, salipināja un tā nu es pats ar savu auto varēju turpināt ceļu. Bet līdz ar to ieradāmies Skaņajā kalnā jau nakts vidū.
Uzštellēju telti, mazliet pavēroju nakts ballīti un tad centos gulēt, nekāda lielā gulēšana gan nesanāca. Kenijs ar citiem cilvēkiem gulēt negāja un tā nu bija diezgan skaļi, jo dzirdi gan viņu runu dzīvajā gan pēc tam vēl atbalsi.

6diena. Sagaidām no rīta, kamēr atbrauc Atis un atved vēl pāris draugus. Tad aizvedam auto uz galapunktu, tad atpakaļ un varam sēsties laivās un doties ceļā. Kā jau ierasts drīz vien manai laivai uzradās piekabes  un tā nu pēc laiciņa vilkām vēl 4as laivas. Un vienā pieturvietā saprotam, ka viena laiva kaut kur ir aizķērusies, zēni izrādās izkāpuši krastā un atpūšas, pēc kādas stundas gaidīšanas viena laiva brauca pakaļ pazudušajiem draugiem un atvilka viņus līdz mums, tā nu pieķēdēja arī viņus klāt un visas laivas ķēdītē turpināja ceļu. Ātri negāja, bet uz priekšu braucām. Vakarā kad saule gāja uz rietu bija jāsāk domāt par nakšņošanas vietu. Pie Raimonda P. izlēma nepalikt, jo baidījās, ka Raimondam varētu mēs nepatikt. Un līdz ar to sekoja garš ceļš līdz atradām pļaviņu kur apmesties, jo visas vietas bija aizņemtas un mēs bijām palikuši pēdējie uz upes. Bet jau tumsā atradām vienu pļavu, moskīti koda kā traki. Bet ātri centāmies sabūvēt teltis un uzkurt ugunskuru. Tad mazliet ieēst, mazliet ugunskura runas un devos gulēt.
Naktī pārsteidza negaiss un tā kā teltij bija tikai moskītu tīkls priekšā durvīm tad nu mazliet paspēja samirkt un pielīt arī telts, kamēr pa tumsu atmudžināju normālas durvis un aiztaisīju tās.

7diena. Lēnām visi mostas, kurinām ugunskuru, skatāmies ko var izžāvēt pēc nakts slapjuma. Un sākam gatavot brokastis, maizītes, salāti un auzu pārslu putra, brokastis karaliskas, daudz labākas kā man Rumānijā ierastas.
Un tad jau ap 12tiem esam gatavi atkal laisties upē iekšā. Šoreiz braucam trīs grupās jo priekšā tāls ceļš, vismaz tāda informācija pienāk no citiem laivotājiem. Beigās tik tālu nemaz nebija un pēcpusdienā bijām galā. Atlika mantu savākšana un sapakošana. Atvadīšanās no draugiem un varu braukt uz Rīgu, pa ceļam gan vēl Siguldā atdevu laivas.
Un tad vakariņas Rīgā un laicīga gulēt došanās pirms garā ceļa mājup uz Craiovu.

1diena (09.08.). Brokastis un Inetiņas aizved mūs līdz Ķekavas aplim kur sākam savu stopēšanu atpakaļ uz Rumāniju. Pārāk ilgi gaidīt nesanāk līdz paņem mūs viens jaunietis, sākumā sakās aizvest līdz Iecavai, beigās aizveda līdz Grenctālei, nu ne robežpunktam, bet ciematam kas kādi 10km pirms tam. Tad sākām gaidīt, iet un beigās atkal nogājām tos 10km kājām līdz sasniedzām Lietuvu. Tur mūs drīz paņēma onka, kas aizveda labu gabalu, līdz šosejai kur ceļš ved tikai uz Kauņu. Tad vēl 2 auto un vakarā bijām pie Marijampoles, gribējās ļoti tik līdz Polijai, bet nekā. Nakts teltī, kurai vienā brīdī kaut kādi vietējie pamētāja virsū akmeņus, un tad viss kaut kas staigā apkārt, no rīta auksti, tā nu nekāds labais miegs nesanāca.

2diena. Skaists un dzestrs rīts. Dodamies atkal gājienā, neviens neņem, kļūst karsti, beidzas ūdens, sausums mutē ritīgs, paiet arvien grūtāk un apkārt tikai tīrumi un pļavas, bet beidzot ir kāda ferma netālu no ceļa un tad nu aizeju palūgt ūdeni. Un tad vēl gājiens līdz beidzot ir benzīntanks.
Atkal noieti kādi 10km. Tankā ir LV fūre, no sākuma gan saka, ka divus neņemšot jo nav vietas, bet vēlāk apžēlojas un saka lai nāk šurp, līdz robežai aizvedīšot. Jauks onka, no manas puses raunēnietis. Un tā labi runājot aizved līdz Augustow, kas ir daudz tālāk kā tikai robeža. Beidzot atkal esam Polijā. Drīz tiekam pie nākamā auto, kas atkal laipni izved cauri nākamajai lielajai pilsētai lai mums nesanāk daudz staigāt, un apstāsta par vietām ko pa ceļam var redzēt. Un tad tiekam pie Polijas baltkrieva, un pirmo reiz mūžā nākas klausīties baltkrievu valodu, nu biju domājis, ka ir daudz tuvāka krievu valodai, bet kaut kā jau sapratāmies. Onka strādā nelegālā baltkrievu radio, kas raida Polijā un stāsta kas patiesībā notiek mūsu kaimiņzemē. Stāsta arī daudz par vēsturi un ieved arī vienā kārtīgā baltkrievu sādžā, nu kā vecās bildēs un filmās izskatās, aizveda dāvanas radiem no Baltkrievijas jo bija ceļā no turienes.
Tad vēl pāris mašīnas, no kurām viena pat nezin kāpēc iedeva mums naudu ēdienam .
Un beigās atkal vakars nekurienes vidū, cūku fermu apvidū, ar patīkamu aromātu, bet nu teltī iekšā un gulēt.

3diena. Atkal skaists rīts. Nav ilgi jāgaida līdz paņem leišu mašīna, kurā Lietuvas ukrainis bija ceļā uz Ukrainu. Aizveda līdz nākamajai pilsētai un tad atkal garš un mokošs ceļš caur Lublin, bet pilsētas beigās nepaspējam pat nolikt somas zemē kad apstājas mašīna, kas ir gatava mūs uzņemt.
Mašīna pilna jo ģimene ar diviem bērniem brauc atpūsties, bet saspiežam mantas un braucam. Un piedevām aizved mūs atkal tālu kādus 250km, un caur maziem ciematiem pa kalniem, tā ka sanāca kārtīgi izbaudīt skaistos Polijas kalnus dienvidu pusē, ļoti skaisti . Pēc tam gan mazliet sanāca pagaidīt un paieties līdz dabūjām mašīnu kas pārveda pāri vienai kalnu grēdai. Pēc tam vēl 2 mašīnas , ir jau vēls, bet līdz robežai tikai 7km, nogājām atkal kājām, bet jauks vakars un atkal prieka sajūtas par to ka tālu esam tikuši pa dienas laiku liek aizmirst par nogurumu un sāpēm. Un uz robežas ir daaaaaudz tālbraucēju, jūtam ka ir jāpaveicas, bet paveicās daudz vairāk kā plānots, jo ieraudzīju mašīnu ar Rumānijas numuru, un varēju likt lietā savas valodas zināšanas, un tās izrādījās pietiekamas, lai šoferis būtu priecīgs dzirdēt rumāniski runājošos un būtu gatavs aizvest mūs līdz pašai Rumānijai. Stundas jāpagaida jo viņam īsā pauze, un tad varam izbaudīt arī nakts braucienu fūrē, Kens gan noguļ lielāko daļu, bet man kā parasti izdodas palikt nomodā un pavērot apkārtni un parunāt ar vadītāju.
Jauks brauciens, tik atkal nedraudzīgajiem ungāriem kaut kas nepatika un ilgi pētīja manu pasi un sprieda savā starpā vai laist mani uz Rumāniju vai nē, saprastu ja es gribētu tikt iekša, bet kāpēc nelaist mani ārā no valsts... vai nu viņi nezin kas ir LV, vai arī pases latviešu valoda viņiem pārāk aizdomīga...ir gan tur viss arī ungāriski, bet to viņi laikam nezin, nu bet pēc 10min gaidīšanas tomēr atļauj atstāt valsti. Arī šoferis teica, ka ungāri ir dīvaini cilvēki un vienmēr meklējot problēmas.

4diena. Gulēts praktiski nav kopš iepriekšējās dienas rīta. Bet esam laimīgi par ātro nokļūšanu Rumānijā, esam ātrāk kā cēlā uz LV, varam atkal sarunāties ar cilvēkiem mazliet, iepirkties, jo ir vietējā nauda. Vēl gājiens no robežas līdz nākamajai pilsētai Satu Mare, un tad karsts gājiens caur pilsētu (viena no neglītākajām pilsētām ko nācies redzēt), un tad ķeram auto uz Cluj. Nolēmām apciemot Paolu un Silviju, kas drīz brauca mājās un gribējās atvadīties un pie reizes apskatīt lielāko Transilvānijas pilsētu.
Un atkal tiekam pie fūres, izlaiž mūs 15km no pilsētas tad nu tāds mazs posmiņš, pacepināmies saulē un noķeram mašīnu līdz pilsētai.
Cluj mūs sagaida Vincents, kolēga no TirguJiu, kas ar viesojas pilsētā un uzturas tajā pašā dzīvoklī.
Veldzējoša duša, ēdiens( meitenes ir pirmās brīvprātīgās Rumānijā ko esmu saticis un kuras māk gatavot ēst) un mazliet var pagulēt. Vakarā dodamies apskatīt pilsētu, baigi labā, tūristi, jauni cilvēki, dzīvība apkārt... pasēžam kafejnīcā un pabaudām skaisto vakaru.

5diena. No rīta vilciens uz Craiovu. Kādam laikam stopēšanas pietiks un Rumānijā piedevām bija ļoti karsts un vairs nebija vēlmes stāvēt uz ielas un gaidīt, kamēr tiks mājās.
9h brauciens un esam Craiovā. Karsts tā, ka elpa aizsitas izkāpjot no vilciena, laikam mazliet bija atrasts no šejienes klimata. Taksists ar mēģināja mūs apčakarēt, negribēja slēgt skaitītāju iekšā un prasīja 2x vairāk naudas kā tas normāli maksā, cenšoties ieskaidrot, ka tas ir lētāk, muļķim nevarējām iestāstīt, ka mēs jau 7mēnešus Craiovā un zinām cik kas maksā. Bet nu paņēmām citu taksi un laimīgi bijām nobeiguši trīs nedēļas ilgu ceļošanu.
Mājās sagaidīja liela nekārtība ko bija atstājuši jaunie dzīvokļa biedri, ko ēst ar nebija, tā nu vakarā aizstaigājām līdz kauflandam un pēc ilgāka laika atkal nācās kārtīgi iepirkties.

PALDIES visiem šoferiem kas mūs paveda (39mašīnas), paldies ģimenei kas uzņēma un izmitināja mūs, kamēr viesojāmies LV, paldies superīgajiem draugiem kas izklaidēja.
Visus satikt neizdevās, bet nesatraucaties un neņemiet ļauni, jo pēc 2 mēnešiem būšu atpakaļ uz ilgāku laiku.
Atziņas no stopēšanas:
Pēc ilga un grūta gājiena vienmēr brauc labs auto, kas aizved tālu
Ir vajadzīgi ērti apavi
Ērta mugursoma
Daudz šokolādes (mūsu ēdienkarte pa lielam sastāvēja no viena tāfelītes dienā)
Ūdens
Vienmēr jāturpina iet uz priekšu
Krievu valodas zināšanas ir ļoti noderīgas, jo var runāt gandrīz visā Austrumeiropā, baigi izdevās atsvaidzināt, jo ilgi nebija runāts.

Un bija vēl kaut kas, bet nevaru vairs tagad atcerēties. Un jā labākās valstis stopēšanai ir Polija un Rumānija, Ungārija vismaz pēc mūsu pieredzes ir viena no nedraudzīgākajām valstīm Eiropā.

18.07.-23.07.2010

2010-07-23T15:13:00.003+03:00

7diena. Dodamies uz mid-term . No rīta tiekamies stacijā jo priekšā garš ceļš un ir cerība tikt uz vakariņām.
Vilciens ierodas ar kavēšanos un pēdējā laikā tā kļūst par tradīciju, ziemas laikā šķiet vilcieni bija precīzāki. Tiekam visi The Hotties dalībnieki sēdēt vienā kupejā, tā ka ceļš jautrs, daļa kolēģu gan lielu daļu ceļa noguļ, bet mēs ar Jacku nebijām noskaņoti gulēt tā nu dziedājām un sveicinājām cilvēkus pa ceļam. Bukarestē vilciens ierādās ar kādu 30min kavēšanos un līdz ar to nokavējām vilcienu uz Predal. Nu neko nācās gaidīt 2h līdz nākamajam. Stacijā satiekam arī treneri no on-arrival, bet viņš brauca ar labāku vilcienu tāpēc viņam tik ilgi nebija jāgaida.
Gribējās nedaudz ēst un tā nu pirmo reiz ēdu KFC, nopirku gan tikai sendvidžu, jo viss tur sasodīti dārgs.
Vilciens uz Predal bija labs, lai arī lēnāks jo pastājas visos ciemos, bet toties bija ērts, divos stāvos, nu droši vien viena no vāciešu dāvanām. No sākuma ieņēmām vietas pirmajā klasē, bet drīz vien konduktors mūs izsūtīja uz otro klasi. Bet izrādās, ka starp stāviem ir lieliska vieta ar galdu pa vidu, un interesanta leņķa solu. Tā nu pirātu spēle varēja sākties (runāšana uzvešanās kā pirātam, un katru pieturvietu uzņemt kā noenkurošanos ostā). Dikti jautrs brauciens, daudz dziedāšanas, un pārējo pasažieru izklaidēšanas. Un, protams, neaizmirstam pasveicināt cilvēkus visās ostās un tāpat vien burājot gar cilvēkiem.
Un tad pēc 20tiem, pēc 10stundām ceļā esam Predal. Kādas 20minūtes vien atliek gājiena kalnā kur ir mūsu viesnīca. Pareizāk sakot 2 viesnīcas, vienā ēdam otrā guļam, kāpēc visu netaisīja vienā lielajā, nemāku teikt.
Ierodoties neliela instruktāža un dodamies ēst, jo drīz vien restorāna virtuve slēdzās ciet. Vakariņas lieliskas un satiekam arī draugus no on-arrival treniņa, tad nu nosēžam ar Jacku un neredzētajiem draugiem līdz pusnaktij nopļāpājot. Tad neliela paviesošanās datortelpā kur neliela pasēdēšana, bet drīz jau devos gulēt, gara diena.

1diena. No rīta brokastis un pēc tam sadala mūs divās grupās, bijām daudz šķiet, ka 36 uz mid-term, plus bija arī on-arrival un pre-departure teica, ka ap 100 brīvprātīgo, bet nelikās, ka esam tik daudz.
Un tad treniņš var sākties. Prezentējām savus projektus, anketas, diskusijas... pusdienas ne pārāk labas... tējās pauzes ar tik ar viena veida bulciņām (daudz labāk, protams, ka ikdienas ēdiens)...un tā arī diena paiet. Ilgas vakariņas...un tad apskaušanās vakars, visādos veidos un daudz tiekam apskauties, interesanti un pēc tam ballīte. No sākuma neliels hotties koncerts Jacka istabā priekš māsas lietuviete Ligitas un viņas franču kolēģes Domī (pa dienu daudz reklamējām hotties, tā nu vajadzēja arī noprezentēt dzīvajā). Pēc tam dziedāšana viesnīcas foajē līdz apmēram 2... citi esot turpinājuši līdz 5iem no rīta.

2diena. No rīta nez kāpēc pamosties grūti, bet uz brokastīm ierodos pirmais. Pēc tam video konference ar nacionālo aģentūru... un tad sesija par personisko attīstību projektā. Dotajā brīdī priekš manis interesantākā daļa projektā, bet daļa kur nevaru runāt par kādu izaugsmi vai izmaiņām, jo dotajā brīdī neko tādu nejūtu, bet varbūt kad būšu atpakaļ Latvijā. Bet man jau dikti patīk klausīties un runāt par psiholoģiskām un iekšiņu lietām ar gudriem cilvēkiem. 
Un saņem arī uzdevumu atlikušajai dienas daļai, jāveic neliela psiholoģiskā analīze par notikušām lietām personiskajā un profesionālajā dzīvē.
Tad pusdienas (kas atkal nav īsti manā gaumē, bet tieku vismaz pie diviem papildus desertiem no sieviešiem) un tad ejam pastaigāties pa kalniem, mājupceļā vēl nedaudz tiekam pabaudīt lietu, Predal lija katru pēcpusdienu, kaut kas nepieredzēts priekš Craiovas, tāpēc ļoti iepriecinoša dabas parādība.
Pēc tam mazliet paspēlējam jatzy un tad īsa sesija par dienas laikā padarīto, kā arī māsa lietuviete māca origami, uztaisīju zvaigzni, nezinu gan vai izdosies aiztransportēt arī līdz Latvijai, bet varbūt jāsataisa vairākas lai vismaz viena izdzīvo, tik nezin vai vēl atcerēšos kā taisīt.
Un pēc tam vakariņu laiks, vakariņas OK. Pēc tam intervija, bija ieradušies pārstāvji no vienas organizācijas, kas taisa filmu par EVS, un tad nu biju viens no laimīgajiem kurš tika filmēties teicās, ka uz augusta beigām filma būs gatava un varbūt varēšu padalīties arī ar Jums.
Un tad nacionālais vakars, katra valsts prezentē sevi jautrā veidā...nu man ideju kā jautri prezentēt Latviju visam lielajam baram īsti nebija...nemaz nezinu kas ir tāds LV, ka visiem liktos smieklīgs? Mēs smejamies tikai par igauņiem, un arī lietuviete teica, ka smieklīgi ir tikai igauņi. Bet labi, ka bijām 4 latvieši, nu pa lielam gan runāju tika ar Kristīni no Bukarestes, jo bijām vienā grupā, un viņa uzņēmās arī līderes lomu prezentācijas izdomāšanā. Ar otru latvieti ko arī iepriekš nezināju Dārtu, tik vien, ka sasveicinājos un pāris vārdus pārminu, dīvaini.
Dienvidu zemju pārstāvji visi prezentēja vienādi jautra visiem zināma dziesma un visi dancā. Mums tās dejas dikti sarežģītas Latvija, un tik vienkārša deja kā tūdaliņ tāgadiņ pat izvērtās par haosu, tāpēc ātri uzlikām Lidmašīnas un visi varēja izdancāties.
Nu jā, un pēc kalnu pastaigas bija sākusi sāpēt galva, tā nu pēc visām prezentācijām iedzēru zālīti un devos atlaisties gaidot ātru efektu, bet beigās atlūzu un nogulēju visu lielo vakara ballīti.

3diena. Mostos un galva joprojām sāp tā nu pēc brokastīm jāpaniekojas vēl ar ripiņām  un beidzot palika labāk.
Pirmā sesija bija quiz par Rumāniju rumāņu valodā, labi ka komandā bija Alessandro kas ko saprata.
Pēc tam paspēlējam EVS walk... nu uzdod jautājumu un ja atbilde jā tad jāsper solis uz priekšu.
Pēc tam pusdienas. Kas šoreiz bija tīri labas un desertā saldējums...mmm. Un tad kā nu katrs vēlējās prezentēja savu ceļu projektā ar nelielu ieskatu nākotnes ceļojumā. Centos zīmēt, bet tā kā nav stiprā puse, tad uzrakstīju arī stāstu par savu laiku te. Un pēc tam nedaudz par youth pass un treniņa izvērtēšana.
Tam sekoja vakariņas ar zviedru galdu, tik daudz gaļas uz sava šķīvja laikam visu projekta laiku nebiju redzējis un beidzās ar milzu tiramisu notiesāšanu.
Kolēgas tika arī pie lēruma cvikas (nezinu gan kā Latviski pareizi rakstās, bet tas ir tradicionāls rumāņu stiprais dzēriens) un alus par brīvu. Un pēc tam ballīte ārā pie ugunskura, ar dziesmām un nopietnākām un ne tik nopietnām sarunām. Un kad ugunskurā vairs nav ko likt un kļūs vēss tad pārvācamies uz foajē un turpinām jautro nakti... dikti patika, gudri, jautri cilvēki, prieks un līksme apkārt.

4diena. Biju iepriekš plānojis braukt 7os no rīta, bet naktī visi lūdzās lai braucu pa dienu prom, tā nu mainīju plānu un pagulēju nedaudz ilgāk, bet uz brokastīm tāpat augšā.
Pēdējā iespēja labi paēst, bet tā kā agrs, vēl diemžēl nebija tik laba apetīte lai varētu kārtīgi pieēsties.
Bet nu pasēžam restorānā parunājam paklausāmies nelielu maneles koncertu. Un pēc tam laiku pakavējam datoru telpā, jo vilciens tikai vienos.
Tad atvadas no visiem kolēgām... un šoreiz ar lielāko daļu droši vien uz visiem laikiem, jo vairāk treniņu Rumānijā nebūs un liela dala drīz vien jau atgriezīsies savās valstīs.
Un tad lejā pa kalnu un vilcienā iekša. Atkal ir vagons ar kuģi, bet nāk miegs un tad nu normālā krēslā nedaudz paguļu, pamodina uzbāzīgs ogu tirgotājs, kas vispirms pamodina piedāvājot meža ogas, un pēc tam pat grib mutē iebāzt ogas lai tik viņas naudiņu iedotu.
4stundas vilcienā, un esam Bukarestē, kuru izkāpjot elpa aizsitas, bija pierasts pie svaiga gaisa, normālas temperatūras, bet atgriezāmies 40grādos un bezgaisā. Norezervējām vietas nākamajam vilcienam uz Craiovu, kādu stundu jāpagaida un tiek varam doties. Šoreiz tikām jaunā vagonā, nebiju tādu vēl redzējis, ērts tik dikti maz vietas kur bagāžu likt.
Un tad 3,5 stundas līdz Craiovai, kuras nositam ar visādām sarunām.
Atpakaļ mājās... labi, ka neilgi pirms iebraukšanas bija kārtīgi nolijis, un bija kaut cik svaigāks gaiss, bet karsts joprojām, neskatoties uz to, ka plkst. ap 23.
Mājās sagaida jauns kolēģis un laikam arī dzīvokļa biedrs Fridolīns no Drēzdenes Vācijā. Rasta man. 19gadīgs, pagaidām šķiet ļoti apjucis un nedrošs, ne pārāk laba angļu valoda(līdz šim satiktie vācieši ļoti labi runāja angliski), un ļoti sliktām ģeogrāfiskām zināšanām jo nebija ne jausmas, kas ir Latvija, nācās ilgi skaidrot, ka tā ir valsts, domāju joprojām nesaprot kas tas ir. Un izskatās, ka vēl viens nekārtīgs vācu jaunietis, jo traukus nebija mazgājis divas dienas...un nesaprata kāpēc es neatstāju savējos līdz nākamajam rītam. Kārtība un tīrība nav laba īpašība esot EVS, jo savādāk liela daļa kolēģu kļūst ļoti tracinoši .

5diena. No rīta dodamies uz ofisu kur mītiņs lai pārspriestu nākamās nedēļas plānu. Pēc tam uz mājām, jo karstums turpinās un tā nu atpūta kaut cik vēsā dzīvoklī.
Pēcpusdienā dodamies ar Kenu rādīt Frido Popoveni, pāris stundu pastaiga...satiekam superīgos bērnus.
Un tad nedaudz mājās un tālāk uz kauflandu, jo mājās gandrīz nekas ēdams nav palicis.
Vakariņas, ciemā atnāk Olga lai salādētu bildes flešā, un pēc tam malziet jāsakopj māja, kamēr Kens un Frido iziet ārā iemalkot alu.

15.07.-17.07.2010

2010-07-17T17:04:00.002+03:00

4diena. No rīta devāmies uz ofisu, jo bija jāsatīra tas. Nezin kāpēc, bet bijām tikai 4 cilvēki, pārējie nebija ņēmuši nopietni lūgumu satīrīt ofisu, bet OK nav jau tur tik daudz darba.
Pēc tam braucam ar Kenu un Jacku uz Mofleni, nu braucām pareizāk sakot skatīties, vai futbola laukumi parkā ir atvērti, diemžēl nebija, lai stundu spēlētu futbolu publiskā parka ir jāmaksā 12lati stundā...
Tad nu no vakarā ieplānotajām aktivitātēm nācās atteikties, bet nu aizgājām apskatīt kas notiek kopienā, vīri strādā pie skolas, laikam krāsos ārsienas. Satikām Denisu un tad nu noklausījāmies 20min, kas viņai stāstāms, neko daudz gan nesapratām, bet ja bērns grib runāt .
Un pēc tam uz ofisu, šādas tādas lietas jāizdara bija...vajadzēja satikt Šerbanu un dabūt DVD kur sakopēt bildes bērniem no nometnes. Un beigās pakavēju laiku spamā radiniecei, kamēr viņai darbs beigsies.
No pastaigas pa Mofleni un laikam pārāk daudz saules bija ticis galvai, tad nu biju noķēris nelielu saules dūrienu, galva dulla vakarā, ieēst nevar neko un vienīgā labā vieta ir auksta duša, tā nu lielu vakara daļu sanāk nogulēt gultā.
Pa vidum vēl prezidente ieveda naudu...un vēlāk ķeros klāt DVD rakstīšanai, baigi lēni izrādās tas process, tad nu sakopēju tikai pusi...un tā jau vairāk kā 1,5stundu patērēju tam... jo vēlu vakarā vēl Jacks un Jakobs ieradās pārsteigt mūs, bet nu galva joprojām mazliet sāpēja tā nu devos gulēt.

5diena. No rīta ceļos agrāk jo jāpabeidz kopēt DVD. Un pirms 11tiem kad mums paredzēta nedēļas izvērtēšanas sēde eju modināt pārējos dzīvokļa iemītniekus( parasti pirms rīta aktivitātēm man ir tas gods, jo pārējiem patīk pagulēt un modinātāji uz viņiem nedarbojas). Un uzeju Jakobu mūsu mājā kas Tīnai sānus silda, Kens arī ļoti saguris...izrādās, ka bijuši jaunieši ballēties pa nakti .
Ofisā spriedze jūtama, jo daži joprojām negrib likties mierā ar to, ka Karmena ir prom no menedžeres amata un grib izvilināt kāpēc, un mazliet arī uzbrūk Ancai par to, ka viņa ir neprofesionāla šim amatam. Bet nu pēc stundas runāšanas tiekam cauri, un sev par prieku nepateicu nevienu vārdu, runā kolēgas ne par ko, nesaprotot, ka neko neizmainīs.
Pēc tam uz mājām, ir joprojām karsts kā elle un tad nu mājas ir labāka vieta. Un kā dāvana ir salabotais lifts, kas iepriekš trīs dienas tika labots, nekādu izmaiņu gan nav, bet nu nav vismaz vairs jākāpj uz 6to stāvu šitajā karstumā.
Katram no mums bija iedota anketa kur tad vajadzēja izvērtēt projekta laikā padarīto un nedaudz parunāt par nākotni, jo priekšā lielais augusta atvaļinājums un tad redz gribot tikt skaidrībā kas ir padarīts un kā mēs jūtamies. Aizpildīju, bija interesanti jautājumi... ceru sniedzu arī interesantas atbildes, bet to redzēs tad kad viņi būs izlasījuši , nopietni nevarēju un negribēju nemaz atbildēt, jo tāpat kad sāksies skola būšu jau ar visām domām mājās. Projekts iet uz galu.
Labas pusdienas pa vidum... atpūta...un vakarpusē dodamies visi uz Katardžiu un Mofleni lai izdalītu nometnes bērniem Kena skaisti sagatavotos albumus un manis sagatavotos DVD.
Sanāk pastaigāt diezgan daudz... pa vidum par laimi uznāk arī pērkona negaiss, nu vismaz gaiss labāks paliek un nav tik karsts, un kamēr līst, viena bērna tēvs Spartaks uzaicina mūs savā mājā, runā daudz, bet šoreiz itāļu valodā tā, ka es nekā nesapratu, bet Alessandro varēja izrunāties.
Un pēc tam ar kājiņām atpakaļ uz centru kur ar Kenu ķeram tramvaju jo vajag vēl līdz Kauflandam aizbraukt. 22os vakarā jautri iepirkties, tik nesapratu kāpēc tik garas rindas joprojām.
Un tad mājās, beidzot duša un vakariņas un tad jau jāiet līdz universitātei kur jāsatiek pārējie un jādodas nedaudz atzīmēt Ritas prombraukšana, aizgājām līdz Irish Way un pasēdējām kādas 3 stundas, pa vidum pievienojās pat prezidente un ejot prom nezin kāpēc un par kādu naudu apmaksāja visu galdiņa rēķinu, nu man gan labums nekāds jo neko nebiju pasūtījis .

6diena. 5os no rīta pārradās mājās Tīna...Kens savā istabā nebija atrodams vēl kad es 10os cēlos.
Brokastis...mazliet pačekoju netu uz balkona, un devos uz veikalu jo vajadzēja speķi nopirkt, jo pusdienām biju sācis gatavot no LV atsūtītos šķeltos zirņus...speķis diemžēl nevienā mazajā veikalā tuvumā nebija un uz lielveikalu negribējās braukt...tā nu ēdu savus zirņus bez speķa .
Ap 14tiem mājās pārradās arī Kens, kur viņš bija pazudis pagaidām nav informācijas .
Tā nu pavadīju dienu klusām uzvedoties, mājās lai nepamodinātu gulētājus, mazgājot drēbes... un relaksējoties mūzikas pavadībā.
Pēcpusdienā aizgāju līdz ofisam, vajadzēja šo to izprintēt... un varēju palietot arī internātu jo mājās vairs uz balkona nevarēja tikt.
Un pēc tam šķiet, ka mājās atpūtos pirms tuvojošā treniņa.

11.07.-14.07.2010

2010-07-12T17:17:00.005+03:00

7diena. Ilga gulēšana. Un pusdienslaikā dodamies uz ofisu, kur ir The Hotties tikšanās lai apspriestos par ierakstu nedēļu. Dziesmu saraksts gatavs, tad nu tik jāsakomponē vārdi visām dziesmām.
Pēc tam mājās... Kens sagatavina pusdienas...pasēžam uz balkona un padzīvojam internātā. Ārā vasara turpinās un svīstam arī mēs šeit Rumānijā ne tikai Latvijā :).
Vakarā dodamies uz vienu bāru skatīties futbola finālu. Neko daudz no spēles gan neredzēju jo sanāca sēdēt aiz vīnogulāja, bet toties dabūju dāvanu no kolas.

1diena. Kad esam visi mājās pamodušies un gatavi doties laukā tad ejam uz centru, jāizrāda tas Tīnai, izstaigājamies un tad braucam uz REAL.
Un pēc tam mājās pēc ilgās un karstās pastaigas mazliet atvilkt elpu. Un tad eju uz ofisu jo tur ir vesāks un ir stabils internāts. Tad nu pāris stundas pasēžam ar Jacku, bija paredzēta pēcpusdienā tikšanās arī ar Mihu, bet viņa atcēla tikšanos jo esot ļoti aizņemta.
Un vakarā...mmm nevaru ne es ne Kens atcerēties...laikam jau tas nozīmē ka pavadījām vakaru mājas dzīvē.

2diena. 9:00 bija jau tikšanās ofisā, kur galvenie janumi bija par to, ka projekta menedžere Karmena vairs nav menedžere, bet viņas vietu ieņem Anca. Kas par iemeslu pagaidām nemāku teikt, bet Karmena teicās ka sarīkos kafijas pasēdēšanu un tad man izstāstīšot kas par lietu.
Un pēc tam paanalizējām arī vasaras nometni...nu kopumā vērtējumi labi.
Un tad tikām lūgti saplānot atlikušās nedēļas dienas un laiku pēc mid-term treniņa. Bet bijām nedaudz pārsteigti par šādu lēmumu un tad nu pēcpudsienā nolikām vēl vienu tikšanos lai būtu laiks apdomāt ko tad darīsim.
Tā nu devāmies mājās, un es ķeros pie nometnes atskaites rakstīšanas, jau vairākas dienas gribējās uzlikt uz papīra visas domas, nebija gan obligāt, bet jutos atvieglots kad uzrakstīju un nosūtīju vadībai.
Pēc tam pakavējos atmiņās skatoties visādas bildītes no LV...mazliet pagulēju un pēcpusdienā atkal dodamies uz ofisu, nu kaut ko pateikt varēja tikai mans dzīvoklis, jo pārējie aizbildinoties ar karstumu nekā nebija domājuši (bija apmēram 42grādi).
Un tad atkal mājās...ķeros pie nometnes foto grupēšanas un cenzēšanas...esmu lūgts sagatavot bildes ko dot bērniem un ko sūtīt uz nacionālo aģentūru.
Tad vakariņas ar Kenkūkām...un tad dodamies pasēdēt uz IrishWay kopā ar Jacku un Jākobu. Nakts ir arī dzan ļoti karsta ap 29grādiem...un tad nu priekšā mokoša nakts :).

3diena. No rīta ceļos agrāk jo gribu aiziet līdz tirgum nopirkt kartiņus un kādus augļus, beigās gan tiku tikai pie kartupeļiem. Persiki un nektarīni bija baigi cietie...arbūzu tante teica ka esot iespēja nopirkt pusi, bet pēc tam iedod man pagaršot un tad prasa man naudu par visu, un saka ka pusi nepārdos, tā nu aizgāju no viņas vienkārši prom :).
Un tad bija tikšanās manā dzīvoklī, jo Olga un Frančesko gribēja pārrunāt 2dien notikušo, jo viņi nebija klāt pie tikšanās, nu tā kā viņi ļoti emocionāli un garastāvokļa cilvēki, tad tikšanās izvērtās ar spriedzi, jo mēs mierīgie un dzīvespriecīgie īsti nesapratām ko viņi grib pateikt...un beigās sanāca, ka es kā liels runātājs šādās tikšanās reizēs kļuvu par slikto un izrādās esmu egoists... :) bet nu labi neko darīt ja Olga tā domā un viņai no tā vieglāk tad jau lai domā :).
Pēc tam atpūšos paklausoties mūzik...sanāk mazleit pagulēt, un tā vismaz nejūt tik ļoti karstumu...paskatos vēl bildes no visādies seniem pasākumiem Latvijā.
Un uz vakarpusi dodamies ar Kenu uz universitāti kur jāsatiek vēl pāris kolēgas un jādodas karavānā. Šoreiz ejam pa ielu un metam flaierus pastkastītēs...Jacks tikmēr spēlē ģitāru, un pie daudzdzīvokļu mājām arī salīmējam plakātus.
Un pēc tam uz mājām...vakariņas...un atpūta nedaudz ar TV, ar mūziku un internātu.

05.07.-10.07.2010. Vasaras nomente

2010-07-11T13:46:00.003+03:00

1diena. 6:00jau jāceļas jo jābūt Mofleni. No rīta diezgan interesanti braukt pa pilsētu autobusā, tik agri līdz šim nebiju to darījis un tad nu varēju redzēt mazliet savādāku Craiovu.
Sagaidīju prezidenti un bērnus, plānoto piecu bērnu vietā ieradās tikai no kuriem vienu nemaz negaidīju, bet nu OK ja reiz kāds atļāva viņam braukt paši vainīgi. Kāpjam mašīnās un braucam uz staciju kur mūs gaida jau pārējie bērni un kolēgas.
Tad priekšā trīs stundu brauciens vilcienā, bērni gulēt negrib un līdz ar to arī mums gulēšana nesanāk. Nu un tad nu cenšamies noturēt 8 bērnus vienā vagonā tā lai viņi neizdemolētu to.
Pēc tam nonākam TirguŽiu kur pārsēžamies mašīnās lai brauktu tālāk uz viesu māju Tismanā, kur paredzēta nomente. Es ar Jacku, Jākobu un Frančesko tiekam braukt vecā Dacia, pilna ar reliģiskiem grabuļiem, saķūnēta, bet nu skan un ripo tā, ka tūlīt izjuks. Interesants brauciens.
Nonākot galā neliels pārsteigums, jo nav tas par ko tika stāstīts iepriekš, jo kempinga ar sporta laukiem vietā ir lauku pansija ar vienu futbola laukumu.
Bet nu kā ir tā ir, bērniem patīk un tas pats galvenais. Tie ātri vien nododas galda tenisa spēlēšanai un bumbas mētāšanai basketbola riņķī.
Paēdam pusdienas un pēc nelielas pauzes sākam plānotās aktivitātes.
Sadalām bērnus divās komandās, sakrāsojam komandas simbolus, izveidojam komandas deju un tad notiek neliels teātris ar mazām spēlēm. No 7 spēlēm nospēlējām gan tikai 3, bērniem palika garlaicīgi un tad nu tika mests miers. Tā vietā devāmies spēlēt futbolu. Labi, ka tā nebija manu aktivitāšu diena .
Pa vidum man vēl pēdā iekoda lapsene, ilgus gadus nebija nekas tāds iekodis.
Pēc tam brīvais laiks kur katrs var ieiet dušā un tad vakariņas.
Pēc vakariņām bērniem demonstrējam multfilmu. Tikmēr ir ieradušies arī Karmenes un Mihas vīri un atved vēl 3 bērnus, tad nu no 15 sākumā plānotajiem bērniem beigās ir 11, un labi jau laikam ka tā, jo novaldīt viņus un izsekot kur katrs dodas un ko dara nav tik viegli. Multfilma beidzas un visi tiek aizsūtīti gulēt.

2diena. Mans uzdevums bija bērnus modināt 9os, beigās Karmena mani modinjāja 8os jo bērni jau paši bija pamodušies un skraidīja pa āru. Tad nu paēdām brokastis un braucām ekskursijā uz Tismanas klosteri.
Vietas skaista, bet ļoooti daudz pareizticīgo mantiņu, liels bizness. Un bērni kā traki tērēja naudu par visādām reliģiskām rotaslietām, kāpēc ir jāpērk 5 krustiņi un vairākas rokassprādzes tā arī nesapratām.

Pēc tam neliela pietura foreļu audzētavā un tad atpakaļ uz pusdienām.
Pēc pusdienām ir laiks manai dienai. Paturu gandrīz visu plānoto programmu, tik izņemu ārā ūdens atrakcijas, kas nebija īsti iespējamas un radītu nelielu haosu. Un sev par prieku viss norit tīti labi un it īpaši bērni izbauda skavendžeru.
Pēc tam atkal futbols, kura laikā pats cenšos noskaidrot atbildes uz skavendžera jautājumiem.
Un tad laiks atkal dušai un pēc tam vakariņām. Un tad Zviedrijas un Norvēģijas prezentācija kurām seko multfilmas skatīšanās.
Kad bērni gulēt ar Tīnu, Jacku un Jākobu spēlējam jaci, skandināvu spēle ar metamajiem kauliņiem, interesanta.

3diena. Ieprieksējā vakarā Karmena teica lai modinot 7:15, tā n ceļos un sastellēju mūziku un modinu Jākobu un Jacku, bet kad ieslēdzu m;uziku tad Karmena atskrien sirdi saķērusi, ka lai slēdzu ārā un baudu ka bērni guļ . Laikam nezin ka par tādām lietām ar mani nejokot, ja saka 7:15 tad arī modinu :D.
Nu neko atlieku modināšanu par stundu, tikmēr iedzeru kafiju, pa vidum piebiedrojas Jacks un viens no bērniem-Mario.
Un tad 8os beidzot varu ieslēgt mūziku un skraidīt apkārt kliegdams un modinādams visus.
Kad visi bērni saģērbušies, varu sākt rīta rosmi. Nav nemaz tik viegli izlēkāt, visu cieņu Līčupes rīta vingrotājiem.
Pēc tam brokastis un tad ekskursija uz kalniem. Braucam 22 cilvēki parastā busiņā , es tieku sēdēt bagāžniekā, kurā ieklājām matraci, domāju tā bija ērtākā vieta mašīnā. Pa ceļam bija arī miliči, bet tie par laimi neapturēja mūs.
Kalni pa smuko, gājām pa ceļu kuram balkus tek kalnu upe, un lieli kalni abās pusēs... katram pie rokas bērns( 1dienā katrs dabūjām bērnu par kuru bijām atbildīgi).

Pāris stundu pastaiga un tad braucam mājās. Sveiki un veseli ar tiesībām un bez naudas maksāšanas miličiem esam mājās.
Pusdienas, nebija īsti manā gaumē, tā nu pēc pusdienām aizgājām arī līdz veikalam. Un pēc tam Jacka aktivitāte, žonglēšanas bumbu gatavošana no baloniem.
Un pēc tam dodos rakstīt blogu, kamēr pārējie ar bērniem taisa maskas līmējot avīzes uz balona.
Pēc tam futbola pēcpusdiena, kurai seko duša un vakariņas.
Un pēc tam Austrijas, Latvijas un Vācijas valstu prezentācijas un multfilma par ekskaliboru, diezgan garlaicīga, bet labi jo uzdzina bērniem miegu. Multfilmas laikā daļa kolēģu skatījās futbolu un atgriezās ar vilšanos, jo visi atbalstīja Vāciju.
Kad bērni gulēt tad The Hotties un jaunākā fane Tīna spēlēja lapiņu uz pieres spēli(sorry nezinu kā viņu sauc) un beigās kā pēdējie devāmies gulēt no mājas iemītniekiem.

4diena. Karmena pamodina 7:30, jo viņai šķita, ka bērni jau pamodušies un skraida ārā. Tā nu es skrienu ārā, bet neviena bērna tik saimnieki strādā. Gulēt iet vairs nav jēgas tā nu pasēžu ārā svaigā rīta gaisā un gaidu kad pamodīsies bērni vai arī būs laiks viņus pašam modināt.
Un tad modināšanas laiks arī klāt, šoreiz uzvedos klusāk, jo iepriekš sūdzējās kolēgas, ka mans sauciens CELIETIES! Ir pārāk skaļš un var ķert sirdstrieku  .
Bērni ārā, rīta rosme, brokastis un dodamies ekskursijā, bija paredzēts ka brauksim uz klosteri un alām, bet viss tā ievilkās, ka beigās aizbraucām tikai līdz TirguŽiu un padzīvojāmies parkā.
Pēc tam mājās un pusdienas.
Pēc pusdienām ir Jacka nodarbība, ar bērniem gatavojām zviedru šokolādes bumbas, sanāca baigi labas.
Un pēc tam atkal mašīnā un braucam uz Tismanu kur esot kaut kāds festivāls, beigās izrādījās, ka centrā uzstājās viena tradicionālās rumāņu mūzikas grupa un pēc tam brīvprātīgie no dažādām valstīm dziedāja savu valstu karaoke.
Un par prieku cilvēkiem, uzstāties tika dota iespēja arī The Hotties, laikam lielākais koncerts mūsu vēsturē  .
Un tad mājās un vakariņu laiks, pēc tam ir neliels sasprindzinājums no bosu puses, jo ir saņemta sūdzība no saimnieka, ka māja esot pārāk netīra un ka bērni ir salauzuši vairākas lietas. Tad u pavēle ir ieslodzīt bērnus istabās un iztīrīt māju. Un nedomājat, ka ir viegli noturēt bērnus istabās, jo tie laužas ārā visu laiku, un ja turi ciet durvis tad lec ārā pa logu, bet pēc kādas stundas viss cauri. Un tad visus liek sūtīt spēlēt futbolu. Spēlējam līdz kļūst pārāk tumšs.
Un tad laiks kārtējai multfilmai. Kad tā beidzas un bērni gulēt( arī gulētiešanas procesā neiztika bez neliela brāļu pakaušanās), visi iet gulēt tik hotties un Tīna paliek nomodā un pāris stundas vēl nopļerkst.

5diena. 7 ceļu visu augšā, šoreiz bez mūzikas jo viss jau novākts lai ātri pēc brokastīm varētu doties ceļā. Un līdz ar to visi mostas mazliet lēnāk kā parasti. Arī brokastis saimniece sagatavo ar nelielu nokavēšanos. Un pēc tam ātri mantas un bērnus busā un tie aizbrauc, paliekam mēs ar Jākobu, Jacku un Tīnu un gaidām kad mums pakaļ atbrauks nelegālais taksis, to tur pa pilnam.
Vilciens kārtējo reiz mazliet kavējas tā nu pasēžam pie stacijas, bērni pārāk traki neuzvedas.
Vilciens diezgan pilns, sākumā mēs ar Kenu un Jākobu līdz ar to sēžam citā vagonā jo bērnu vagons pilns, bet pēc 20min ir klāt Olga, Frančesko un Alessandro, ka esot laiks mainīties jo viņi nevarot visu laiku bērnus pieskatīt. Nu labi mums jau nav grūti nesapratām par ko viņi sūdzējās, jo bērni bija noguruši pēc nedēļas, un lielākā daļa gulēja, tik meitenes klausījās mūziku.
Un tad trīs stundu brauciens un esam atpakaļ Craiovā, bērni tiek ātri sasēdināti mašīnās un nogādāti mājās. Un, manuprāt, fantastiskā nometne ir beigusies, bija jautri, bērni laimīgi, jauna pieredze, pat par brīnumu ir rumāņu valoda pat uzlabojusies... tik ieejot atpakaļ dzīvoklī apņēma sajūta, ka viss cauri, projekts ir beidzies, jo nav vairs nekādu lielo pasākumu ko plānot, skola sākas septembra vidū, kas ir tuvu manai mājup braukšanai, līdz ar to nekas nopietns jau nebūs. Un pa vasaru ir oficiāls brīvlaiks, pa vidum nedēļa gan vēl mid-term treniņš, bet tas jau āri tāds atvaļinājums kalnos vien būs.
Nu jā un mājas ēst nebija ko īsti vairs, tad nu gājām uz Kauflandu, un pēkšņi zvana telefons, un skatos Joske zvana, izrādās draugi uztraukušies kur es nedēļu pazudis... dikti jauki.
Pēc tam mājās pusdienu gatavošana, jo nometnē ēdiens nebija no tiem labākajiem, Sagatavojām kartupeļu biezeni un uzcepu kārtīgu cūkas steiku, dikti labas pusdienas un Kens teica, ka labākas pēdējo 3 mēnešu laikā.
Uz vakarpusi aizgājām līdz ElPadrino, kur skatījāmies kā Jacks ietur savu atgriešanās maltīti, un pēc tam līdz viņa dzīvoklim kur viņš ar Kenu iedzēra alu. Jo vakarā bija jāiet svinēt darbu beigas.
Gājām uz Pub’s’Pub, kur ar koncertu uzstājās viena no mūsu paziņām. Pēc uzstāšanās devos mājās gulēt, jo nometnē biju saķēris arī saaukstēšanos un tad nu nebija labākā jušana, bet pārējie palika ballēties, un Kens pārradās tik 9 no rīta.

6diena.Ilga gulēšana. Jušana ne pārāk, bet nu sadzeros tēju un kārtīgi paēdu, un par laimi temperatūra nav, tā ka tik neliela saaukstēšanās.
Bet līdz ar to ārā īsti nekur negribas iet, tik aizgāju nopirkt maizi, un atlikušo dienu pavadīju mājās.
Nosēdējām ilgu laiku uz balkona pie datoriem, vakarā paskatījāmies futbolu.
Sacepu maizi vakariņām pārējiem.
Nu jā tāda nekāda diena pēc garās nedēļas.

01.07.-03.07.2010

2010-07-04T15:38:00.002+03:00

4diena. Kārtējā diena bez ūdens pilsētā. Pēc brokastīm dodos uz ofisu. Kur pavadu lielāko gaišās dienas laiku.
Pa vidam ir arī tikšanās ar Karmenu, nodemonstrēju prezentāciju par LV. Un tā kā nav ūdens mājās iet nav vērts, jo ne nu ēst uztaisīt, ne traukus nomazgāt.
Vakarā kopā ar pārējiem The Hotties biedriem devāmies naktsdzīvē.
Pasēdējām pāris stundas Irish way...apspriedām grupas plānus...arī rumāņus, kas joprojām lūr uz mums kā uz cirka zvēriem .
Un pēc tam jautrs mājupceļš, visādi piedzīvojumi un trakulības...

5diena. No rīta devos uz Kauflandu, mazliet iepirkos un pēc tam jauks mājupceļš pa lietu. Pēc tam vēl uz tirgu un tad uz ofisu lai pēdējo reiz runātu par nometni.
Un tad mājās, ēst, skatīties futbolu un tad kārtīgi iztīrīt māju.
Visam pa vidu arī sacepu cepumus un vakarā sagatavināju visiem vakariņas,jo mums svētku diena, vēlu vakarā ieradās jauna kolēģa- Tīna no Diseldorfas.
Tā nu bijām labi sagatavojušies uzņemt jauno kolēģu un jauno dzīvokļa biedreni, un vakarā pat aizgājām līdz stacijai lai sagaidītu.
Pēc atnāciena mājās uzzinājām, ka pārējie biedri ir devušies nakstdzīvē un gaida piebiedrojamies arī mūs. Tad nu devāmies uz PLAY, kur biedri jau bija diezgan apreibuši...malziet pasēdējām un tad devāmies uz Pub's'pub, 2x 2 nedēļu laikā...esam pārsteigti, ka ko tādu uzdrošinājāmies darīt :) bet bija jautri.

6diena. No rīta dodamies uz Kauflandu lielā barā iepirkt lietas nometnei. Iepirkšanās jautra, sabildējamies...nu prezidente gan bišk pakaitināja, jo nepirka visas lietas ko gribējām. Redzēs kādu iespaidu tas atstās uz nometnes norisi.
Pēc tam ieskrējām mājaš lai bišk ieēstu un tad devāmies uz Popoveni lai izrādītu Tīnai labāko kopienu. Aizgajām līdz skolai, pasēdējām padziedājām...un tad aizgājām apsveicināties ar bērniem, bija jautri, bet ilgi nevarējām uzkavēties jo bija jāskrien uz futbolu. Gājām uz tuvāko vietu pieturai uz Play un bija baigi labi, daudz brīvas vietas un liels TV. Un prieks, ka reklāmas laikā kad reklamē FIFA mājaslapu fonā tika vairākkārt rādīta Latvijas izlase ar Gorkšu priekšgalā.
Pēc tam uz mājām un bišk atpūtāmies...un tad gājām uz Kauflandu jo Tīna vēlājās iegādāt produktus vakariņām. Un mājupceļā trāpījāmies negaisā tad varēju pabaudīt lietu uz miesas :).

Un tad vakriņas ar vēl neestām leitām, bija labi, Tīna gan teica, ka neesot īsti sanācis.
Un tad vakara futbols un gulēt.

26.06.-30.06.2010

2010-06-28T15:56:00.002+03:00

6diena. Tumša bilde. Piecas diens pagājušas un neko daudz nevaru atcerēties. Būs jāmēģina lipināt atmiņa pa gabaliem. Bijām ar Kenu aizstaigājuši līdz Kauflandam , pirku pienu, un Meike pasūtīja rumāņu šokolādi. Skatījāmies futbolu.... nu šķiet, ka bija diena ko pavadīju mājās, jo cēlos laikam ap 11tiem...brokastis...futbols...veikals...vēlās pusdienas ar iepriekšējās dienas pārpalikumiem....bla bla bla...futbols un gulēt.

7diena. Atkal ilga gulēšana...sagaidu kad pamodīsies pārējie iemītnieki...aizgājām līdz tirgum, Meike gribēja arbūzu, beigās gan tikai ķiršus nopirka. La la la plānojām iet ar Jacku un Olgu uz parku, bet pēkšņi atcerējāmies, ka Vācija spēlē un tad nu nācās atteikt.
Vakariņas...krāsnī cepu siermaizes...un tad TV, un gudras dzīves runas virtuvē un tā līdz vieniem, kamēr Meike aizbrauca atpakaļ uz fāterlandi.

1diena. Ilga gulēšana...dzīvošana pa māju. Ap pusdienlaiku aizgājām uz ofisu, bet tur nebija nets un līdz ar to nebija ko tur darīt. Pēcpusdienā atkal uz ofisu, jo bija sēde par nometni, un pēc tam atkal futbola skatīšanās. Tad tika paspēlēts futbols reālā dzīvē, spēlējām pret kaut kādiem rumāņiem kas mūs izaicināja uz laukuma.
Un tad mājās uz otras spēles skatīšanos. Nekad tik daudz neesmu skatījies, bet nav īsti citu ko darīt un tā kā citi kolēgas aktīvi seko līdz tad nu arī man ir jāseko lai būtu informēts un pēc tam varētu pārspriest redzēto .

2diena. Aizgāju no rīta līdz ofisam, ieguvu filmu...paskaipoju un pabaudīju labu internetu. Tad mājās kur pasta voluntār mani pabaroja...pēc tam diendusa, futbols TV...un tad paspēlēt pāris stundas futbolu. Un pēc tam atkal mājās lai futbolu mēģinātu pavērot TV.un pēc 5 mēnešu pauzes beidzot dzirdēju krustdēlu, kas parunāja ar mani skypa, dienas prieks.

3diena. No rīta bija tikšanās atkal par nometni ofisā...tad mājās, lai noliktu mantas un braucam ar Kenu uz REAL...pēc tam mājās lai nedaudz ieturētos un tad uz ofisu lai dabūtu no prezidentes par transportu iztērēto naudu, švaks mēnesis izdevās izšmaukt tik 4latus par uz ceļa salasītājām biļetēm... . Un tad mājās un auzu putras ēšana ar draugu atsūtīto ķiršu ievārījumu.
Un tad noskatījos filmu...ēdu...un gulēju.

18.06.-25.06.2010

2010-06-26T15:51:00.001+03:00

5diena. Rīts mmm... nevaru vairs atminēties. Zinu, ka ap pusdienlaiku ar Kenu devāmies uz pastu, lai viņš varētu nosūtīt uz mājām paciņu. Un pēc tam devāmies uz staciju lai iegādātu biļetes uz 500km tālo jūras krastu.
Stacijā satikām arī Jacku, un tad biļetes iegādātas, labākais, ka pēc tam dabūsim naudiņu no organizācijas par biļetēm atpakaļ.
Pēc tam mājas...futbols, pusdienas un pēcpusdienā nedēļas izvērtēšana. Nekas pa nedēļu darīts nav līdz ar to viss notiek ātri, saņemam arī uzdevumus vasaras nometnei, jāsagatavo prezentācija par LV, rumāniski.
Pēc tam atkal mājas, futbols, un tad jāiztīra kārtīgi mājas, jo braucu prom uz ilgāku laiku un atgriežoties ciemos ieradīsies Meike un Nuris. Kad viss satīrīts mazliet jāieēd, tad uz kādu laiciņu pirms iešanas uz koncertu ieradās arī Jacks lai noliktu savas somas ceļojumam.
Un tā kā vilciens bija divos naktī, tad gulēt iet nebija jēgas. Tā nu paskatījos TV, mēģināju noķert kādu internāta signālu virtuvē un vēroju kā ārā līst un plosās pērkona negaiss.
Ap vieniem atgriezās Jacks, mazliet salijis un ar stāstu, ka pa ceļam viņu apturējusi policija , lai veiktu rutīnas pārbaudi, bija mazliet sabijies.
Tad pēc stāsta devāmies uz taksi, protams, kad vajag tad pa ceļu neviens nebrauc, tā nu bišk tikām papriecāties par lietu līdz aizgājām līdz takšu stāvvietai.
Stacijā satikām arī Olgu, Frančesko un viān spāņu draudzeni Lauru. Un tā kā vilciens kavējās par 30min tad sanāca laiks nelielam koncertam, sēdējām ārā un Jacks spēlēja ģitāru. Diezgan daudz cilvēku sanāca klausīties un uzradās arī viens, pēc izskata iereibis vīriņš, kas uzņēmās dejotāja lomu.
Un tad jau arī vilciens klāt un varam ieņemt vietas.

6diena. Vilciens pilns, ir pat cilvēki, kas gatavi 8 stundas pavadīt gaitenī stāvot. Vilcienā satiekam arī kolēģus no TirguŽiu. Kupejā vēl ar mums ir rozā puika, tīņa gados, bet tāds lecīgs, viena paračka un vēl onkulis un sieviete.
Tad nu varētu it kā pagulēt, bet ar gulēšanu ir kā ir, jo ir pašauri, kājās nevar izstiept un ir diezgan karsts, bet nu līdz Bukarestei pāris stundas caura miega. Bukarestē jau gaišs, un tad jau arī vairs tik labi pagulēt nevar. Nomainās arī cilvēki kupejā, bet vēl kādas 5 stundas palikušas ko braukt. Tad nu starplaikos kad neguļam var vērot apkārtni.
Daba savādāka, pa lielam gan tie paši līdzenumi un lauki, tik tagad kukurūzas un pupiņu vietā var redzēt arī labības, kartupeļu un saulespuķu laukus. Ir arī vairāk mežu un var redzēt arī pirmos mazdārziņu kooperatīvus. Tuvāk jūrai sākas arī daudzi Donavas kanāli kur braukā kuģi un sabūvēti HESi.
Un tad pēc 8 stundu diezgan nogurdinoša brauciena esam Konstancā, lielākā ostas pilsēta Rumānijā. Cik nu sanāca redzēt pilsētu caurbraucot nekas īpašs, nu pa lielam blokmājas un nebija jūtama jūras pilsētas smarža un aura kā tas ir Jurmalā.
Nu jā, atrodam autobusu kas solās aizvest līdz Vama Vehei, kaut arī logā bija rakstīts, ka brauc uz Mangalia (pēdējā pilsēta pirms Vamas), nu jā un beigās tā arī notiek, ka Mangalijā visiem liek izkāpt un nākas gaidīt citu autobusu un atkal maksāt par biļeti, bet nu labi nebija tik dārgi. Pēc apmēram stundas brauciena ar autobusiem nonākam galapunktā Vama Vehē. Bohēmiskākajā un jauneklīgākajā Rumānijas pludmalē, kas nav paspējusi daudz sabojāties kopš komunistu laikiem, kad tā bija slēgtā pludmale.
Vamā mūs sagaida arī Meike un Nuris. Atrodam pagalmu kur varam uzbūvēt savu telti, kas ir kaimiņos meiteņu pagalmam, tikai mums ir pāris leju lētāks, nu duša un toča gan ir draņķīgāka, bet štrunts.
Uzbūvējam telti un dodamies uz pļažu, cilvēku nav tik daudz kā biju iepriekš iztēlojies. Pludmalē daudz salmu širmīšu , nav mežu pirms jūras kā LV, bet ir daudz ēstuvju, bāru, mazu veikaliņu kur iegādāties pludmales lietas, suvenīrus un hipiju stila apģērbu. Izskatās ļoti jauki un mazliet pārņem sajūta kā positivus festivālā, vismaz kaut ko no festivāla varēju sajust arī te .
Jūra zili zaļa, daļa pludmales ar jūras zālēm, bet dodamies uz tīrāku un cilvēku brīvāku daļu. Smiltis OK, bišk gan raupjākas un vairāk gliemežvāku un misenes smiltīs.
Nu jā nometamies, nopeldamies, ūdens labs, daudz dziļāks kā LV jūrā, un ir posms ar akmeņiem vai koraļļiem...bet ir labi.
Un tā kā gulēts īsti nav, bišk arī atlūztam un sekas, man vēderpuse bija sarkana (bet viss ciešami), Kenam un Jackam muguras sarkanas. Pēc pāris peldēm un jūtama iesauļojuma un nelielām galvassāpēm dodamies prom. Pa ceļam ieēdam ātro ēdienu, man pietiek ar kebabu, kas paliela izmēra un ko nevaru vinnēt, Jaks un Kens ņem lielo šaormu, ko arī nespēj uzvarēt. Meike mazas dīvaina izskata zivtiņas ar ķiploku garšu, un Nuri vienkārši frī ar vistiņu.
Pēc tam uz mūsu māju, auksta duša, bet īsti atdzesēties netieku tā nu paņemu diendusu dīvānā kur jauka ēna. Pārējie tikmēr spēlēja metamo kauliņu spēli un apsmēja manu iedegumu. Pēc tam devāmies pastaigā gar jūru uz Bulgārijas pusi, bija doma kļūt par robežpārkāpējiem, bet nav tik viegli nokļūt otrā pusē, pāris km pār pļavu ar dadžiem jāšķērso.
Pēc pastaigas dodamies uz mājām lai sapucētos vakara daļai. Dodamies visupirms uz bāru pludmalē, kur draugi iestiprinās ar alu un pēc laika, kad ieradās pārējie kolēgas devāmies uz deju placi, kas ir pa puspludmali, mūzika nāk no bāra, kur vīriņš vienkārši liek diskus, bet kopumā jautri un var padancāt.
Dancājam, es piepalīdzu arī vienam rumānim rakt tuneli uz Ķīnu, beigās gan viss darbs vējā jo tā vietā lai turpinātu rakt uz Ķīnu, viņš ierokas pats smiltīs. Tad vienā brīdī pazaudējām Kenu un tad devāmies uz citu bāru, bet pa ceļam pazaudējām vēl kolēgas un kamēr gaidījām viņus atsēdušies vienā nu pludmalē izvietotajām gultām sanāca miegs un nolēmu doties uz telti čučēt.

7diena. No rīta mostos ar pārsteigumu, ka pa nakti ne Kens ne Jacks nav nākuši uz telti nakšņot. Saule patīkami dedzina iepriekšējās dienas iedegumu un tā nu 8:30 jau dodos pastaigā pa pludmali, cilvēku maz jo pirmie tik devās uz pludmali, bet visi veikali un kafejnīcas joprojām strādāja, izskatās, ka tie strādā 24/7.
Un pēkšņi pludmalē ieraudzīju arī no tāluma nākam Kenu, viņš gan neatminējās kur bijis, tik teica, ka nākot jau 40min.
Tad nu devāmies abi uz telts vietu un tad izrādījās, ka arī Meike ir pamodusies un nolēmām doties brokastīs. Brokastīs gan bija tik pāris augļi no veikala un kafejnīcā tiku arī pie ļoti labas rīta kafijas.
Pasēdējām kādu laiku un devāmies ar Meiki paņemt pludmales lietas, izdevās atrast arī Jacku un Nuri, abi nakti bija pārlaiduši istabā kur glabājās mūsu somas.
Un tad nu visi kopā varējām doties uz pludmali, Jacks gan aizgāja pie TirguŽiu cilvēkiem, bet mēs tikmēr varējām uzsākt sauļot otru ķermeņa pusi.
Jūrā viļņi bija kļuvuši lielāki un arī ūdens līmenis bija augstāks kā iepriekš.
Drīz vien arī otra puse bija jaukā lašu krāsā, bet vēl nācās bišk pacepināt ķermeni, kamēr saņēmāmies iet prom. Pa pludmales laiku biju sarakstījis vairāku dienu emuāru ko Jums palasīt.
Pēc bīča ar Kenu un Meiki ejam iepirkt fast food, šoreiz priekšroku devu šaormai. Garda jau bija, bet vēderam ne īpaši patika . Tad auksta duša un nedaudz atvelkam elpu.
Tad uz kafejnīcu kur ēna un paskatījāmies futbolu, jo saulē mazliet dedzināja.
Pēc futbola...pastaigājām pa pludmali, palasījām gliemežvākus, pasēdējām...tad uz teltīm...un vakarā atkal devāmies uz vienu kafejnīcu lai ko ieēstu un pie reizes noskatītos spēli.
Pēc tam mazliet pagulējām pludmalē un paskatījāmies citplanētiešus un tad gulēt.

1diena. Nakts nemierīga jo jūtīgas visas vietas no saules iedarbības, un telti jādala ar Kenu tā, ka nevarēju arī ļoti izplesties.
Bet nu cēlāmies, sapucējāmies un tad Kens devās tikties ar Olgu lai brauktu uz citu ciemu, kur organizācija uzsauca hosteli. Es tikmēr ar Meiki gāju brokastīs, sēdējām ēnainā pludmales kafejnīcā un atpūtāmies, pļāpājām, sagaidījām arī Jacku un Nuri un sēdējām vēl pāris stundas...tad pārvietojāmies uz pludmali kur ieņēmām vietu zem viena no salmu lietussargiem, kur jauka ēna un pasēdējām tur, pa vidam vēl aizgāju nopirkt kādu prezentu draugiem...un tad devos uz autobusu lai brauktu uz Mangaliju un noķertu vilcienu kas mani nogādātu atpakaļ Craiovā.
Ierodos laicīgi līdz ar to nākas pagaidīt, kamēr vilciens sāks kustēt, kupeja atkal pilna, bet vietas kaut kā vairāk šķiet...un tad nu sākās tālais ceļš mājās, pa brīžam paguļu pa brīžam pavēroju apkārtni...līdz 4 no rīta nonāku mājās.
Un paldies Šonijam(sunim), kas pavadīja mūs ik uz soļa visu pie jūras pavadīto laiku.

2diena. Mostos ap pusdienlaiku. Aizeju uz tirgu nopirkt dārzeņus un augļus ko ēst pašam un ar ko ciemiņus pacienāt, tad līdz kauflandam pēc pārējām lietām...
Pagatavoju ko saldu ar ko viesus iepriecināt...
Pasēžu uz balkona kur labāks internāts...mazliet atkal jāpatīra māja...
Vakarā aizgāju pastaigāt pa centru, bet atpūtu iztraucēja lietus un tā nu nācās atgriezties dzīvoklī.
Un lēnām sagaidīju brīdi kad atstopēja Meike un Nuris, un pēc kādas pusstundas ar vilcienu ieradās arī Jacks, un tā kā viņam nebija atslēgu lai tiktu savā dzīvoklī tad nācās man izguldīt trīs viesus savā mājā.

3diena. Līgo, līgo. No rīta aizgājām līdz ofisam paskatīties kā tur izskatās, neviena nebija. Jacks izlēma doties mājās. Bet man gribējās doties uz pļavu un mēģināt kādas Jāņu zāles salasīt, lai vismaz kāda sajūta būtu. Tad nu ar Nuri un Meiki braucām uz piepilsētas mežu un lasīju zālītes, bet viņiem pašvaki ar tiem augiem vismaz šajā pusē, trīs veidu atradu tik, bet mazu pušķi varēju savākt un kaut kāda zāles smarža jau bija, pasēdējām vēl un paelpojām svaigo gaisu un palūkojām Craiovu no malas.
Mazliet vēl pastaiga un braucam mājās.
Ķeros klāt arī vēlo pusdienu gatavošanai- krāsnī cepti kartupeļi ar šķiņķi, sieru, un mērci. Nu cerēju, ka garšos labi, bet bija OK, meitenes sataisīja salātus un vēl deserts, tā nu paēdām ļoti labi.
Paskatījāmies filmu...futbolu...un nopļāpājām līdz naktij.

4diena. Pa nakti pārradās arī Kens un Rita. Bet no rīta satieku vien Meiki, jo pārējie vēl guļ. Paēdam brokastis un tā kā pārējie vēl guļ, tad ejam uz kauflandu lai atkal patērētu naudu, es gan par laimi ne cik daudz, jo ēdienu šoreiz uzsauca Meike .
Tad mājās, apēdām iepriekšējās dienas pārpalikumus, paskatāmies TV, sāk lēnām mosties arī pārējie dzīvokļa iemītnieki.
Pa dienas vidu laikam nekā nopietna nepadarījām.
Un vakarā devāmies izklaidēs. Prom no Craiovas devās viens no franču studentiem, ar ko kopā sanācis bija paballēties, un kurš parasti nāca atbalstīt mūsu aktivitātes.
Sākums PLAY...diezgan jautri, un pēc tam uz Pub’s’pub. Slavenākā vieta, bet kur man bija palaimējies būt tikai vienu reizi 5 mēnešus atpakaļ, bet tā kā tagad bija Meike ciemā un Antuāns ar gribēja atvadīties šajā slavenajā vietā, tad nekas mums neatlika kā tur doties. Bet bija daudz patīkamāk kā pirmajā reizē, daudz mazāk dūmu, pat acis neasaroja, un bija dzīvās mūzikas vakars, un dziedāja tīri jauki. Varējām izsmieties jo kolēgas bija jau mazliet iereibuši un tad nu jociņi spociņi...un 4 devos mājās. Kens ar Meike pārradās tik ap 7 no rīta, ar interesantiem piedzīvojumu stāstiem .

5diena. Izdodas pagulēt ilgāk, bet nogurums joprojām jūtams, nav gulēts normāli kādu laiciņu.
Aizbraucām līdz Romanešku parkam, pastaigājām, pabraukājām ar katamarānu...un tad devāmies uz mājām jo 17 bija kārtējā futbola spēle, bet vairāk gan gribējās ēst, un šoreiz Meike gatavoja-pasta Ģirci( pirmā Ģirta makaronu recepte), sanāca tīri labi.
Vakarā devāmies pie Jacka, kurš taisīja zviedru vasaras svētku vakariņas, nu galdā bija siļķes dažādās marinādēs...un zviedru sausā cietā maize, vai kas nu tas skaitās. Pāris stundas pasēdējām...atvadījos no Nuris(viņa aizbrauca atpakaļ uz Spāniju), un devos mājās.

14.06.-17.06.2010

2010-06-18T14:45:00.000+03:00

1diena. Sākām karstāko nedēļu manā mūžā. Nu ne labi ne tikai karsts, bet arī bezgaiss, un UV starojums ārā teica, ka esot. Tā nu pēc iespējas vairāk laika centāmies pavadīt iekšā telpās, kaut arī dzīvoklī ir jāsvīst, bet mazliet labāk kā ārā bija.
Ap pusdienlaiku atnāca ciemā Jacks, padalījās ar stāstiem kā gājis mājās Zviedrijā. Pasēdējām padzērām ūdeni un skatījāmies futbolu. Futbols tagad tiek skatīts daudz, gandrīz visas spēles, jo dēļ laikapstākļiem daudz laikam jāpavada iekšā, līdz ar to laikam redzēšu tik daudz futbola kā nekad.
Un kad beidzas ūdens un sagribas Kenam saldējumu, tad dodamies uz veikalu, kas izvēršas par nelielu piedzīvojumu, jo braucot lejā ar liftu, lifts apstājas kādus 20cm par zemu, un līdz ar to nevaram atvērt durvis. Nu vispār jau jautri, karsts gan kā ellē un gaisa arī īsti nav, bet ja interesanti kā katrs no mums reaģēja, ja es laidu vaļā melnos jokus kā mēs atstiepsim kājas Craiovas liftā un kādi būs virsraksti avīzēs, tad Kens visu laiku gribēja ar varu izgāzt durvis, un Jackam savukārt bija neliela panikas lēkme un nervozi centās zvanīt visiem un nevarēja loģiski padomāt jo viņam ir klaustrofobija. Beigās zvanījām Ritai kas bija mājās, bet viņa no ārpuses arī nevarēja durvis atdabūt vaļā, tad noķēra kaimiņieni kas zvanīja avārijas dienestam, kas solījās tūlīt būt klāt, bet beigās izlaida kāds cits kaimiņš, kas zināja laikam kā tur padarboties ar tām durvīm lai tās atnāktu vaļā. (liftu beigās salaboja tikai 3dien ap pusdienlaiku).
Tā nu pēc min 10-15 tikām ārā un varējām aizstaigāt līdz veikalam, un pēc tam atkal bija jāskatās futbols...un tad vakarā dodamies uz ofisu kur notika sēde. Atkal jau paspriedām par nometni, dabūjām uzdevumus katrs un tad mājās.
Un tad jau vairs atlika paēst vakariņas un noskatīties kārtējo spēli.

2diena. Mostos ar īsziņu, vai tu es vēl guļot, muļķīgs jautājums jo ja reiz mans telefons signalizē tad, protams, par gulēšanu vairs nevar būt ne runas . Un tā kā biju pamodies tad kā labs cilvēks nevarēju atteikt lūgumam doties uz „brown river”, uz Juil upi, kas tek gar pilsētas robežu. Tā nu gāju ārā karstumā un braucām ar Olgu uz upi, kamēr pārējie kolēgas vēl gulēja.
Upē ūdens silts kā čura, neskatoties uz to kā tā ir paliela upe, un ūdens kaut kur tālumā nāk no kalniem. Peldēt gan nepeldēju, jo tas būtu pārāk riskanti, ņemot vērā lielo piesārņojumu upē, bet līdz ceļiem iebridu, un pat pēc tā ātrāk gribējās tikt mājās dušā, jo sāka niezēt āda .
Tā nu pēc kādas stundas pastaigas un noskaidrošanas, ka pie upes darīt nav ko, devāmies pa mājām, noskaloju upes ūdeni un devos uz ofisu, jo tur ir mazliet vēsāks un ir āri internāts(mājās laikam dēļ laikapstākļiem vairs nevaru īsti noķert internātu). Pasēžam ar Jacku, paklejojam internāta plašumos, un sāku rakstīt plānu savām 5 stundām nometnei. Plānā Olimpiskā diena, ar tradicionālākiem un ne tik tradicionāliem sporta veidiem. Pāris stundas pasēžu, plānu līdz galam neuztaisu, bet izskatās, ka pa lielam viss būs gatavs.
Tad mājās mazliet atvilkt elpu no karstuma, atkal futbols...un vakarā uz ofisu lai tiktos ar prezidenti uz saņemtu mēneša naudu, un tad uz kauflandu lai daļu no tās iztērētu.
Un pēc tam atkal mājās mīļās mājas...vakariņas un futbols.

3diena. Karstākā un bezmiegainākā nakts ir pagājusi. Padaros kaut ko pa mājām...un pēcpusdienā dodamies uz baseinu, esam gandrīz visi izņemot Alessandro, Jākobu un Olgu. Ejam ar nelielām bažām, ka tas būs pārbāzts, bet par laimi nav tik traki samaksājam 1,6lvl un tad var dzīvoties cik grib. Ir baseins, un mākslīgā pludmale ar kaķu smiltīm... viss atrodas veca futbollaukuma un dzīvojamo māju vidū. Cilvēku ir max daudzumā lai kaut cik varētu papeldēt, jo arī tagad jau sanāk traucēt vienam otru peldot, bet lai nu kā beidzot tiekam papeldēt, un atveldzēt ķermeņus, bišk arī pasauļojamies.
Pēc 1,5 stundas ar Kenu un Jacku dodamies uz manām mājām, paņemam naudu un tad uz REAL lai iegādātu telti, jo nedēļas nogalē braucam uz jūru un tur pāris naktis nāksies padzīvot mazajā auduma mājiņā.
Pēc tam mājās. Un tad lielais mēneša prieks šķiet, ka pirmo reiz kādu 3 nedēļu laikā līst lietus, ir skaists pērkona negaiss un kādu stundu gaisu veldzē lietus, mazliet svaigāks paliek arī gaiss dzīvoklī, bet līdz galam nepaspēj izvēdināties.
Par godu šim jaukajam notikumam uzcepu sev arī ābolmaizi, atkal noskatāmies futbolu un var doties gulēt...priekš gulēšanas gan joprojām pa karstu.

4diena. Rīts. Brokastis. Un tad sēžos pie savā lieliskā galda istabā, kuru gan izmantoju ļoti reti(nu tikai lai uz tā saliktu mantas) un sāku rakstīt blogu un pabeidzu arī savu dienas plānu nometnei.
Nosūtot plānu saņemu uzslavu no menedžeres, ceru tik ka arī realitāte viss izdosies un galvenais bērniem patiks.
Tā nu nobumbulēju dienu pa mājām, un pēcpusdienā dodos uz ofisu lai pasēdētu mazliet sēdē, un pēc tam dodos kārtējā karavānā. Nākas daudz pastaigāt un arī runāt, jo karavāna 10 stāvīgās kopmītnēs un tā nu no istabas uz istabu...
Un tad jauks vakars, beidzot nav jāsvīst esot laukā, lai arī +26, bet var tīri jauki pastaigāt jo gaiss pēc iepriekšējās dienas negaisa ir palicis daudz svaigāks.
Un tad mājās un vakariņas un futbols.

11.06.-13.06.2010

2010-06-13T22:49:00.002+03:00

5diena. Pa lielam diena tika pavadīta mājās, no rīta ar Kenu aizgājām līdz tirgum pēc zemenēm, kamēr vēl nebija tik karsts, un tad līdz kādiem 16 pa māju, karsts arī iekšā, bet vismaz saule tik ļoti necepina, un vairāk gaisa ko elpot.
Tad dodamies uz Popoveni, lai apstaigātu vēlreiz vecākus un lūgtu atļauju nometnei, Karmena šoreiz ierodas laicīgi, bet vecāki diemžēl nevienu nepalaiž, izskatās, ka nometne paliks bez labākajiem bērniem.
Pēc tam slapji no sviedriem dodamies mājās. Visi kolēgas aizbraukuši kur nu kurais, vienīgi vēl Rita palikusi pilsētā.
Un pēc tam atkal mēģinu ķert kādu vēsumu mājās līdz gulētiešanai.

6diena. Drīz pēc sešiem no rīta saņemu SMS no Ata, ka draugiem plāni mainījušies un viņi paliek Rumānijā līdz 1diena. Tā nu paziņoju Kenam jaunumus, kas par pārsteigumu negulēja, bija skatījies filmas visu nakti. Un tad ātri savācam mantas un dodamies uz tramvaju lai nokļūtu stopēšanas vietā.
Mašīnu nav pārāk daudz, plkst. arī ap septiņiem tikai, bet mums dikti palaimējas un 5-10 minūšu laikā apstājas auto, brauc dēls ar vecākiem un kā reiz ir vieta vēl diviem cilvēkiem. Angliski ne bum bum, bet kaut ko pastāstām savā izcilajā rumāņu valodā, un pēc apmēram 1,5 stundas esam nonākuši pusceļā , kur mūsu ceļi šķiras.
Lai nokļūtu nākamajā stopēšanas vietā nākas iet caur visu pilsētu, pilsēta liela, bet pēc apmēram stundas gājiena un cīņas ar jau uzkarsušo sauli esam galā, auto daudz, bet neviens nestājas. Uzrodas arī pāris konkurenti, un pēc kādām 40min apstājas mazais daewoo pei konkurenta, paņem to un pēc tam piebrauc āri pie mums, un tā un tā nu apsolās mūs aizvest līdz nākamajai pilsētai, šoreiz ir angliski runājošs cilvēks. Strādā armijā un brīvajā laikā piehaltūrē par DJ. Aizved mūs līdz pilsētai un pat izved cauri lai mums atkal nenākas stundu iet cauri un atkal varam sākt stopēt.
Un jāgaida vien kādas 20min, kad pirmo reiz izdodas noķert darba auto, busiņu kas pārvadā zemenes. Šoferītis angliski atkal nerunā, bet toties brauc gan ļoti labi, jo priekšā grūtākais ceļš, tikšana pāri Karpatiem, bet šamējais izskatās, ka zin visus serpentīnu no galvas un ņem visas ideālās trajektorijas, brīžiem pat 100km/h ripojam lejā. Un tā nu nokļūstam galā Brašovā ļoti ātri. Esam pavadījuši ceļā kādas 7 stundas, ka ir ļoti labi(ar vilcienu tas ir min ātrums) un piedevām neesam samaksājuši ne santīma.
Atliek vien atrast pareizos autobusu un nokļūt centrā kur draugi jau gaida. Vispirms gan paveldzējamies mazliet pie strūklakas, un tad eju meklēt kur tad kafejnīcā tad atsēdušies. Sasveicinos, un tad eju pakaļ Kenam. Un tad pāris stundas jāpasēž kafejnīcā un jāpabauda pilsētas aura.
Tad aizejam iečekoties hostelī un tad visi dodamies augšā kalnā. Izbaudām skatu un pēc tam lejā un atkal mazliet pasēžam. Tad uz savām naktsmājām un atpūšamies pirms vakara daļas.
Kenam atpūta tāda lielāka sanāca, tā kā nebija gulējis nakti, tad tgad tā iemiga, ka nevarēju pamodināt, runāja ar mani, bet sapratu ka ne pie apziņas :) tā nu nācās atstāt viņu guļot un devos viens uz viesnīcu pie draugiem.
Satiekamies un aizejam kaut ko vēl ieēst, tā nu apēdam kebabus un šaormas un dodamies naktsdzīvē. Tā gan tāda paplika salīdzinoši, bet nu pastaigājam apkārt, un izbraucam arī ar taksi un pa ceļam beidzot satieku vienu no Rumānijas simboliem lāci, pie daudzdzīvokļu mājām kur misene, ēst atnākuši trīs pusaugu lāci, tā nu pirmo reiz mūžā tikos ar savvaļas lāci un attālums ar kādi 10-15m tik, ceru līdz ar to ka vairāk nenāksies ar lāci savvaļā satikties.
Pēdējā vieta bija pēc nostāstiem lielākais un labākais klubs Brašovā, neesmu baigais klubu piekritējs, bet klubs izskatījās un izklausījās tiešām labi. Tā nu pavadījām tur diez gan daudz laika, un ejot prom jau priecēja gaisma. Gara, bet notikumiem un jautrības pilna nakts, un plkst. 6 varu doties gulēt.
Bet dienas prieks un pārsteigums bija ziņa no spama, ka Duuda ir nevienam nezinot atgriezusies no sava ceļojuma, tā nu esmu palicis pagaidām vienīgais spamietis ārpus LV.

7diena.Ilgi gulēt gan nesanāca, jo 9 ceļos augšā lai uzspētu paēst brokastis un tad dotos uz viesnīcu pie draugiem. Draugi tikko kā cēlušies, tā nu pagaidām, kamēr viņi sapucējas un dodamies uz auto, kur saņemu arī dāvanas no spama. Lielāka dāvana gan paši draugi, bet patīkami jau arī saņemt lielu rupjmaizes kukuli un sen nebaudīto ābolu sulu. Atvadāmies un dodamies ar Kenu meklēt stopēšanas vietu.
Joprojām saule cepina, un pēc ilgāka gājiena nākas vēl pagaidīt kādas 20min līdz apstājas pirmā sieviešu kārtas pārstāve, kas aizved mūs līdz Branai(slavenās Drakulas pils mājvietai), un apstājās jo ir poliete kas pati ir stopējusi pa Eiropu, tāpēc teicās zinot kā tas ir un cenšas atbalstīt stopētājus.
Mazliet nākas pastaigāt, kamēr tiekam caur lielajiem tūristu pūļiem un atrodam piemērotu vietu, un pēc tam kādās 40min atkal nākas pagaidīt. Nav jau it kā ilgi, bet ja brauc auto kur ir brīvas 3-4 vietas, un brauc viņa uz Craiovu un nevar apstāties redzot, ka divi miermīlīgi tūristi kūst 37 grādu saulē, tad bišk dusma uznāk, bet nu labi, arī pats neesmu īpaši stopētājus līdz šim uzņēmis, laikam tāpēc nākas tagad reizēm pamocīties.
Bet beigās tomēr apstājas kārtējā Dacia, un mums palaimējas, ka brauc līdz pašai Craiovai, kas ir tikai 300km attālumā. Šoferītis gan angliski nerunā, bet tā kā nav jārunā tad varu pagulēt, savādāk no karstuma jau slikti paliek.
Atpakaļ ceļš izrādījās pat ātrāks un pēc 6 stundām esam atpakaļ Craiovā, un te ir pilnīgs bezgaiss, vēlāk uzzinām, ka ir izsludināta dzeltenā trauksme, kas nozīmē ka karstums un gaisa mitrums(sausums) ir kļuvis bīstams un cilvēkiem tiek ļoti lūgts neiet ārā no mājas.
Bet arī mājās ir tāds karstums kā sēdi un svīsti nepārtraukti, auksta duša ir labākais draugs. Un tā nu arī nosvīdinājos līdz vēlam vakaram, jo gulēt iet nav iespējams dēļ karstuma. Atsūtiet lietu.

09.06.-10.06.2010

2010-06-09T22:27:00.005+03:00

3diena. Turpinām nedēļu ar došanos uz Popoveni. Lai arī šoreiz braucam pat ātrāk kā iepriekš, jebkurā gadījumā no karstuma nevar paglābties, par 10 ir traki karsts.
Skolā bija paredzēta tikšanās ar vecākiem par vasaras nometni, bet nu ieradās tikai viena māte, tā nu viss izvērtās par stundas padzīvošanu ar bērniem.
Pēc tam braucam mājās, un pāris stundas atpūšamies un tad laiks valodas nodarbībai.
Pēc tam aizejam ar Kenu uz pāris humpalām, jo Kenam jāiepērk kāds krekls, 4diena pēdējai skolas dienai Popoveni, bet diemžēl šoreiz nekā, baigais oldskūls :)
Tad ejam mājās un Kens aizdodas pastaigāt pa centra humpalām, kamēr es eju uz pastu pie savām draudzenēm mēģināt nosūtīt vēstules AXAi uz Franciju, veiksmīgi tas arī izdodas, un ceru ka viss būs kārtībā un drīz saņemšu atpakaļ iztērēto naudu.
Pēc tam mājās un mazliet atlaižos, bet beigās gandrīz iemigu un nokavēju došanos uz karavānu, jo arī Kens pie datora bija atlūzis.
Bet viss kārtībā un esam laiku klāt ofisā lai dotos izplatīt EVS vēsti, šoreiz jauna taktika un ejam pa kojām, zvanam un klauvējam pie katrām durvīm, lielākā daļa neatbildēja tiem atstājām pārsteigumu zem durvīm, ar tiem kas atvēra durvis tad arī laipni parunājām.
Pēc karavānas aizejam līdz kauflandam un tad mājās.
Kens gatavināja šokolādes desu, un kad jau likām ledusskapī atcerējos ka neredzēju viņu leitojam cukuru, un tā nu šokolādes desa bez cukura šoreiz, kā garšo vēl nemāku teikt, bet tā kā lielākā daļa te mums slim ēdieni tad arī šo nosaucām par slim line desu :).

4diena. No rīta atkal dodamies uz Popoveni. Šoreiz lai piedalītos pēdējās skolas dienas svinībās. Kas notiek pavisam savādāk kā ierasts Latvijā. Bērni sanāk, nu ne visi kopā bet nu lielākā daļa, tad audzinātāja sasauc savu klasi, pāris minūšu uzruna un tad katram pasniedz diplomus, kur tad ir ierakstīts labi, ļoti labi utt. bet izskatās kā visparastākais diploms, nu nekādu leicību nav. Vēl ārā pie durvīm pieliek lapas ar bērnu sarakstiem un to vērtējumiem tā lai visi zin, un principā ja esi apmeklējis kaut pāris stundas gada laikā tu tiec pārcelts nākamajā klasē, pat ja nemāki lasīt vai rakstīt.
Skolā ir 4 klases, izrādās katrā ir ap 20 bērnu, bet visu šo 4 mēnešu laikā ir redzēti nu kādi 30, bet neskatoties uz to uz otru gadu palika tikai kādi 10 :) brīnišķīga izglītības sistēma.
Nu jā tā nu bērni sanāca kopā ar vecākiem, katrs palielijās ar naudu ko dabūjis no vecākiem, visi tikuši arī pie kārumiem, un prieks par skolas beigām ir jūtams.
Bēdīga lieta bija, ka mūsu organizācija nebija tik ieinteresēta ierasties uz šo nozīmīgo pasākumu, kad bija iespēja satikties ar vecākiem, skolotājiem, vidē kur vecāki ir gatavi klausīties un valda uzticība. Ieradās dāmas tikai ar 50min nokavēšanos kad viss bija beidzies, nu ko lai saka labākā iespēja gada laikā parunāt ar vecākiem, noreklamēt projektu un organizāciju, izstāstīt par mūsu darbu, un dabūt bērnus vasaras nometnei tika muļķigi palaista garām, kārtējais surprise un jaukais mūsu darba novērtējums :) bet nu labi kas bijis bijis, paši sev sarežģīja dzīvi un mazliet nozaga arī mums brīvo laiku, jo tagad jādods 5dien atkal staigāt no mājas uz māju lai varētu parunāt ar vecākiem, tikai vide vairs nebūs tik laba jo nebūs skolotāju kuriem vecāki uzticas.
Pēc tam braucām uz Mofleni, kur domāju ka arī būs bērni un vecāki, bet beigās bija kārtējā nesaprotamā tikšanās ar direktori, kur 5 min nācās klausīties rumāņu sarunu un ar to arī viss beidzās.
Tad mājās un pēc mazas pauzes uz ofisu, kur notika nedēļas izvērtēšana, nu atmosfēra saspringta jo mēs Popoveni cilvēki nebijām runāšanas garastāvoklī un projekta menedžere Karmena jutās ļoti vainīga.
Pēc tam atkal mājās. Uz brīdi ciemā ienāca Olga. Un tad pēcpusdienā ar Kenu dodamies uz Mofleni, kur tiekamies ar vecākiem. Šoreiz prezidente un menedžere ierodas laikus. Pirmā māja viena no krutākajām, liels plazmas TV, ādas dīvāni, paklāji utt viss pa šiko, un dabūjam atļauju par trīs bērnu došanos uz nometni. Tad dodamies uz nākamo māju kur bērnu nelaiž, jo redz Tv rāda ka mēs viņu noslepkavosim vai nolaupīsim un arī tāpēc, ka skolotāji skolā bērnus sit.
Tad vēl divas mājas kur jau bijām saņēmuši atļauju, tik vajadzēja dabūt vecāku kontaktus. Un tad viss ar Mofleni bērniem šķiet, ka viss būs padarīts.
Tad mājās un mazliet uzkopju dzīvokli, jo vakarā nāk ciemiņi. Anca, Delia un Olga. Nu pirmais nelielais tusiņš škiet, ka manā dzīvoklī, bet tas arī tikai tāpēc ka mēs ar Kenu vienīgie palikuši pilsētā un līdz ar to Olgai garlaicīgi, līdz ar to esam pietiekami laba sabiedrība šajā reizē :).

Vēl esam atgriezuši TV mājās, bija baigi kluss virtuvē. Samainījām TV vietām, un pēkšņi uzradās arī jauni kanāli, labākais no tiem TarafTV, kur var klausīties jauko rumāņu mūziku kas skan apmērām šādi:
http://www.youtube.com/watch?v=6IM44idPRi4

06.06.-08.06.2010

2010-06-06T14:19:00.005+03:00

7diena. Pārāk daudz brīvdienu pēdējā laikā, sāk palikt garlaicīgi (ceru vēlāk nenāksies sūdzēties ka pārāk maz brīvdienu). Rīts, dzīvoklī klusums. Brokastis un dodos uz tirgu, kamēr tur vēl var visu nopirkt. Izskatās, ka zemenes Rumānijā iet uz beigām, jo ja nedēļu atpakaļ visur bija lielas ogas, tad tagad tikai viena tante tirgoja leilas, bija, protams dārgākas (1,2lvl), kamēr mazās pa kādiem 80 sanķikiem, bet nu zinu un redzu, ka mazās ir netīras un saspaidītas...tā nu tieku pie vairāk kā kg smaržīgo ogu. Vēl tieku pie tomātiem, kartiņiem, salātiem un kopumā ar pirkumu esmu apmierināts. Nejūts arī apšmaukts, jo palaimējās labas tantes un onkuļi, un gāju pie tiem kuriem ir elektroniskie svari(nu var arī uz tiem šmaukties, bet vismaz acis redz cik grami ir nevis kā uz tiem 30to gadu svariem kur nezin ko viņi saregulē).
Tad to visu laimīgi nogādāju uz mājās un dodos uz ofisu. Ko darīt tur īsti nav, jo darbu nav tik daudz, bet plānā vismaz iegūt vēl vienu filmu, lai ir ko vakarā paskatīt.
Palaimējas arī noķert labus cilvēkus skypa un parunāties. Filma nāca ļoti lēni, arī ofisa internāts nebija no labākajiem šoreiz, tā nu daudz stundas nācās pavadīt to gaidot un beigās signāls pazuda pavisam un no filmas nekā...
Tad nu devos mājas kur ar Kenu izlēmām, ka jādodas garajā pastaigā līdz lielveikalam REAL, laiciņš patīkams, bišk pa karstu bet OK var paciest.
Atnākot mājās ceimā atnāca Jacks, bišk pasēdējām un tad devāmies uz ofisu, pasēdējām tur mazliet un tad pa mājām.
Mājās sagatavināju ātro zemeņu zapti un tad nu kādu laiku būs ko ēst, ja vien nesakārosies un neizēdīšu visu burku vienā vakarā.

1diena. Darba nedēļa sākusies. No rīta tiekamies ofisā un dodamies uz Popoveni, šoreiz ne lai darbotos ar bērniem, bet lai staigātu pie viņu vecākiem un lūgtu atļauju viņiem doties uz vasaras nometni, kā jūs domājat vai mums izdevās dabūt atļauju 5 nepieciešamajiem bērniem no kādām 15 ģimenēm ko apciemojām?... nē, neviena bērna pagaidām no Popoveni nav. Iemesli dažādi un mazliet esam pārsteigti par šādu rezultātu, un žēl arī bērnu, bet cīņa nav galā nākamreiz ņemsim papildspēkus un skolotāju puses dosimies vēlreiz.
Tad pēc vairāku stundu staigāšanas 30 grādos, dodamies uz Mofleni kur priekšā tas pats darbs. Šoreiz gan daudz veiksmīgāk, saņēmām atļauju diviem bērniem, pāris negatīvu atbilžu, bet vēl ir pei kā iet un lūgt.
Tad pēc garās un karstās dienas mazliet mājās atveldzēties, tad aizejam līdz ofisam lai tiktos ar prezidenti un Kens saņemtu naudu. Un tad mājās, ciemā atnāca arī Jākobs...pāris stundu pasēdēšana un tad vakariņas, duša un mazliet paklejošana pa internāta plašumiem.

2diena. Atkal jau došanās uz Popoveni, šoreiz lai padarbotos ar bērniem, nu nekā nopietna gan nedaram tik spēlējamies un trakojam, bet ārā dikti karsts, un arī vietējie sāk jau sūdzēties.
Pēc Popoveni ieskrienam mājās atdzesēties un tad uz ofisu kur tikšanās, nu neka nopietna, vienīgā labā ziņa ka mēneša beigās braucam uz trīs dienām uz jūru, beidzot tikšu peldēt, nu bišk gan jāmaksā pašam bet salīdzinoši maz, ceru viss būs labi un veiksmīgi arī aizbrauksim.
Pēc sēdes jābrauc un Mofleni, šoreiz pirmo reiz palīgā nāk vienas mentores draudzene Delia, jo visas mentores aizņemtas. Ejam runāt ar vecākiem par vasaras nometni, tie saskatījušies TV ka mēs bērnus laupam un slepkavojam, ko viņi skatās tajā TV? Bet vismaz vajadzīgo skaitu bērnu sadabūjām, uz jautājuma zīmes bet vismaz kaut kas.
Tad mazleit pastaiga jo cerība ka ejot būs vēsāk nekā sutīgajā autobusā, nu laikam nebija, nu nav atšķirības:)
Un tad beidzot mājās auksta duša un atpūsties. Mājās ir arī pirmais saules upuris, Rita saulesdūrienu noķēruši,tā nu vajadzēja arī viņu apārstēt.
Un vēlāk vakarā, nu neko šiti nedarīju vēlāk vakarā, dikti gribas kādu grāmatu, bet nekā nav, viss izlasīts.

02.06.-05.06.2010

2010-06-02T21:46:00.002+03:00

3diena. Kārtējā brīvdiena. Ilgāka pagulēšana. Pēc tam pāris stundas paklīstu pa pilsētas ielām. Pusdienas.
Un tad dodamies ar Kenu un Olgu uz padure(uz mežu). Aizbraucam ar autobusu līdz pilsētas robežai, tad caur ciemu un kalnā augšā. Laiciņš jauks, daba, putni dzied un sienāži čīgā...super. Izstaigājamies atrodam meža zemenes, 2x lielākas kā mūsējās, bet garšoja dikti dīvaini nu ne pārāk labi.
Tā nu kādas 4 stundas pastaigājām, beigās vēl līdz kauflandam pēc piena un tad mājās plkst. jau 9, vakariņas, TV un miers mājās.

4diena. No rīta tikšanās ofisā un braucam uz Popoveni. Vai būs kāds bērns skolā nav ne jausmas jo Rumānijā turpinājās skolotāju streiks. Bet mums par lielu prieku skola pilna, 20 bērni atnākuši(3dien bija tikai 3 kad mēs nebijām). Nu tā kā jāmācās nav tad arī mēs neko nopietnu viņiem mācīt negribam šajā reizē, tā nu darbojamies pa āru, apmēram 3 stundas ļaujam sīkajiem mūs četrus izmocīt kārtīgi, mājās ejot kārtīgi izdziedamies un izstaigājam kopienu lai vecāki redz kā bērni par mums priecājas.
Pēc tam ieskrienu mājās un tad uz valodas klasi. Pēc tam tikšanās par vasaras nometni...nedēļas pārskats īsumā...un tad vēl viena sēde par karavānu...un tad jau vakars un mājās lai ieēstu vakariņas.
Vēlāk atnāk Jākobs un tad ejam uz PLAY, pēdējais karaokes vakars līdz rudenim, ko darīsim turpmākās 4dienas pagaidām nemāku teikt. Esam sagatavojušies īpaši rūpīgi The Hotties noslēguma koncertam, kostīmi un plakāti...autogrāfi...un vakars ļoti jauks izvēršas netikām gan nodziedāt ne pusi no dziesmām ko vēlējāmies, bet nu jauka atmosfēra, sarunas un jociņi...
Pa ceļam uz mājām pazaudēju Ritu un Kenu, tie nolēma apmeklēt vēl kādu iestādījumu, tā nu mājās ap 3 nonācu viens, diena bāgāta un labi pavadīta.

5diena. Atkal brīvdiena. Ceļos, dzīvokļa biedri vēl guļ, sazvanos ar Jacku un dodos uz centru kur Jacks spēlē ģitāru. Tā nu kādu laiku paguļu saulītē paklausos mūzik, sagidām Olgu un tad dodamies uz Romanešku parku, mums ar Jacku ir uzdevums sakomponēt dziesmu par brīvprātīgo darbu ko organizācija izmantos lai reklamētu EVS. Līdz ar to vairākas stundas lēnā garā muzicējam, meklējam īstos vārdus...un beigās iznākums ir tīri jauks, vēl gan šis tas jānoslīpē, bet nu to pēc laiciņa kad Jacks būs atpakaļ no viesošanās mājās. Un iespējams ka taps arī kāds simbolisks video klips,ja rezultāts būs labs noteikti padalīšos :).
Pēc tam jau vakars atkal klāt un tad nu pa mājām padzīvoju

6diena. Ceļos kamēr dzīvokļa biedri vēl guļ. Pārsteigums mājās nav elektrības, bet ir diena tā ka var iztikt. Brokastu laikā elektrība atgriežas, bet jebkurā gadījumā virtuvē klusums, TV ir saplīsis, laikam izbeidzās filma... tā nu pāedu un dodos laukā, jo mājās sēdēt negribas ko darīt tur nav.
Tā nu aizstaigāju līdz ofisam, jo ir visādi darbiņi kas uz 1dienu jāizdara, jāsaraksta atskaites, plāni, jāizpēta visādas leitiņas vasaras nometnei un karavānai...un vēl arī kāda filma jālejupielādē ja reiz TV neko negrib rādīt. Tā nu mierā un klusumā ofisā darbojos, pavidam izstaigājos līdz kauflandam pabaudu sauli, saprotu ka pārāk karsts lai staigātos. Tā nu pasēžu vēl ofisā padarbojos ar papīriem un atpūšos no cilvēkiem labas mūzikas pavadībā.
Vakarpusē atgriežos mājās un par pārsteigumu ieraigu Kenu(viņš teicās ka brauks uz Bukaresti no rīta), viņam ar garlaicīgi ilgi nogulējis un pēc tam diena uz balkona.
Un tā kā nav TV tad sāku skatīties filmas kas datorā, nu bija tikai 2 ko nebiju vēl redzējis, pirmā Serious man, bija nekāda, otra The soloist, bija manā skatījumā diezgan laba. Pēc filmām jau vakars vēls un var doties gulēt.

29.05.-01.06.2010

2010-05-30T17:29:00.005+03:00

6diena. Noguļu līdz 12...stipri pa ilgu. Bet mājās visi guļ un vēl pāris stunas nākas pagaidīt kamēr Kens pamostas un varam doties uz Kauflandu. Ārā jorpojām cepina.
Tā nu ārā no mājās līst īsti negribas un līdz ar to atlikusī dienas daļa tiek pavadīta mājās.
Nu neko svarīgu gan neizdaru, tik vien kā vakarā uzņemu Jacku ciemā noskatāmies Big Lebowski, un pēc tam ār Sigitu apmaināmies ar stāstiem par dzīvi.

7diena. No rīta nekas ievērības cienīgs. Ap pusdienslaiku kopā ar Jacku un Kenu aizstaigājām līdz tirgum, iepirku zemenes un pupas 1diena bērnu dienai. Pēc tam aizgājām līdz centram maslliet pa veikaliem pastaigāt, jo Jackam vajag jaunas saulesbriles.
Pēc tam uz mājām...un vakarā devāmies izpētīt Craiovas kino. Biļete pa lēto 1,6(3diena var vēl lētāk jo ir divi par viena cenu). Vietas nav noteiktas, zāle paliela...krēsli ka kultūras namā, nu l;idz ar to pārāk lielu ērtību nebija. Ak jā filma bija Robins Huds, bijām vīlušies, jo dikti samocījuši stāstu un pārāk daudz Gladiatora, bet nu izsmējāmeis jebkurā gadījumā jo bija sagatavota Robina cepure un tad nu varējām iejusties tēlā. Beigās interesanti ka viņi nerāda titrus jo pēc pēdējā kadra filma tiek vienkārši izslēgta, mazliet necienīgi pret filmas veidotājiem. Un zālei pilnas rindas ar sēmenēm, man šķiet ka vidējais rumānis apēd daudz vairāk sēmēņu kā smalkākais urla. Pč tam jautrs gājiens mājās ar Huda cepuri un tad jau pulkstens viens un laiks gulēt. Ar labunakti.

1diena. Bērnu diena( nu ne īsti jo patiesībā tā ir 1. jūnijā, bet tad svinības taisa pilsēta).No rīta tiekamies ofisā lai savāktu mantas, pa ceļam mūzikas tehniku un tad to visu nogādātu Parcul Tineretului. Un tad pāris stundas lai sadekorētu un sagatavotu visu priekšnesumiem, mazliet bardaks, stress no organizatoriem...man tiek prieks pūst balonus,dikti negaršīgi...pēc tam mazliet izklaidēju bērnu ar savu "burvīgo" deju priekšnesumu. Tad īsi pirms sākum ar Kenu aizejam pakaļ Mofleni bērniem un tad jau varu arī pabaudīt priekšnesumus, nu tādi nekādi...tautas dziedātāji garlaicīgi, pat parējiem bērniem nebija interesanti, žoglēšana OK, Ritas mācītā deja Ok, Olgas kikboks malziet bardaks uz skatuves...bet nu labi pats jau neuzstājos tapēc laikam nav labi spriest.
Un visus priekšnesumus nevarēja parādīt jo pazuda elektrība. Tā nu sākām mūsu spēles, mana spēle nebija no tām populārākajām, bet vienalga bija jauki. Tad atkal viss jānovāc un jāaizved atpakaļ un tad mājās un atpūsties, bet ne no darba, bet no sutoņas kas ārā.
Īsa diendusa, tad ar Kenu aizstaigājam līdz kauflandam. Vakariņas...rabarbermaize...zvans māsai...vakara filma un miers mājās.

2diena. 7 no rīta un esmu jau ofisā, ārā līst, kājas slapjas. Iepriekš bij a teikts, ka septiņos brauksim uz TirguŽiu(partnerorganizācijas bērnu dienas svinības), bet beigās izmainījuši uz 8 un manam dzīvoklim nebija paziņojuši, nu neko darīt. Un 8 saņemam īsziņu, ka sakarā ar lietu pasākums atcelts. Ejam pie manis uz mājām iedzert tēju, jo plāna ko darīt nav, bet pēc laika saņemam SMS, ka pasākums tomēr notiek tikai citā vietā, tā nu ejam atkal uz ofisu lai gaidītu busu un tomēr brauktu.
Dziesmām bagāts brauciens un pēc stundām 3 esam galā, un pasākums tomēr notiek vecajā vietā, lietus vairs nelīst, bet pasākums jau iet uz galu...viņiem ar viss notiek parkā, tik izskatās bišk neorganizētāk kā mums, krāso sejas, klaunu tērpi...mani kolēgas sāk žonglēšanas demonstrējumus, es tikmēr savā Robina Huda cepurē staigāju apkārt un dziedu Vjetnamiešu tautasdziesmas ģitāras pavadībā.
Kopumā atmosfēra tīri jauka, varam pasmieties ar kādu bērnu arī sanāk paspēlēties, un beigās lielie danči lapenē rumāņu bērnu mūzikas pavadībā :)
Un pēc pāris stundām laiks braukt mājās, kolēgas gan izlemj palikt, līdz ar to no visiem Craiova atgriežamies tikai mēs ar Ritu.
Tad beidzot tieku paēst...mazliet atpūsties...TV, internāts...vakariņas...un gulēt(esmu atradis tik agri celties).

23.05-28.05.2010

2010-05-25T19:57:00.006+03:00

7diena.Nakts īsti nebija gulēta, jo viesi nav no tiem labākajiem, naktī atnākot no ballītes sāka klausīties skaļu mūziku, ka pat kaimini pamodās, un tad 7 no rīta atkal viņiem mūzika sāk skanēt...

Bet nu vispār rīta daļa tika pavadīta virtuvē, skatījos maratonu apollo.lv.
Tikmēr viesi atveda vēl vienu viesi, jauniegūto armēņu draudzeni no TirguŽiu.
Pēcpusdienā braucām ciemā pie Karmenas(projekta menedžeres), viņai 5dien bija vārda diena un tad nu tagad taisīja bārbekjū savas mājas pagalmā. Dāvanā aizvedām lēkajamo bumbu uz kuras virsū val uzvilkt ziloņa kostīmu.
Bārbekjū tīri jauks, labi izrunājāmies, izsmējāmies, sagrillēta gaļa... netraucēja pat lietus kas lēnām līņāja.
Tad mājās, Kens arī bia jau atgriezies no festivāla, tad nu paklausījos stāstsu no rumāņu festivāla. Pasūdzējāmies viens otram par mājas viesiem...
un jā tā nu laikam arī pa lielam pagāja diena.

1diena. Rumānijā brīvdiena, tiek svinēta kaut kāda reliģiskā diena, par kuru pat paši rumāņi īsti nenojaušs.
No rīta dodos uz ofisu, kur saplānojam ar Jacku ko tad darīsim skolā šajā nedēļā. Aizdodamies ar Kenu pēc tma mājās, kur surpise, āfrikāņu viesis izklaidējas ar draudzeni, un tad nu mēs kā pieklājīgi cilvēki dodamies prom, esam savā ziņā speisti atkal doties uz ofisu. Pasēdēšana, parunāšana ar Anku par to ko viņa piedzīvojusi Bukarestē (mentore, nu kādi 23 gadi, nekad mūžā līdz šim nebija bijusi Bukarestē, kā arī nekad nav redzējusi jūru un vēl visādas lietas un vietas, kas LV liktos pašsaprotami). Pēc pāris stundu gaidīšanas atkal dodamies uz mājās, joprojām nav māju sajūta, tad nu atkal dodamies laukā.
Šoreiz ejam ar Kenu un Anku pasēdēt un padzert kafiju, garas runas...tīri jautri un beigās 3 stundas atkal paskrējušas, ēst gribas kā dullam, bet nekā mājās aitgriežamies tieši kad viesi saimnieko manā virtuvē, tā nu nākas vēl pāris stundas paciest un pēc 11 vakarā tieku paēst vakariņas, un pēc tam beidzot gulēt.

2diena. Pa nakti viesi ir aizdevušies, paldies Dievam miers mājās. Tā nu varu priecīgs doties uz Popoveni. Taisījām mūzikas instrumentus no tualetes papīra kartona ruļļiem, bērni nebija tik organizēti kā vienmer, bet nu visu izdarījām un viss kārtībā. Pēc tam kārtējie mītiņi, runas un plānošanas... un pēc tam miera baudīšana mājās.

3diena. No rīta tikšanās Popoveni ksolā ar skolotājiem un skolas vadību, par to ko tad esam sadarījuši un kādi ir rezultāti. Beigās gan vairāk tā bija spēlēšanās ar bērniem, dancāšana utt, kamēt EPYD locekļi runājās ar skolotājiem. Bet lai nu ka rezultāts ļoti jauks, visi ar mums apmierināti, grib lai ejam katru dienu, jo pārsteidzošā kārtā bērnu nāk vairāk un nāk daudz regulārāk, beidzot ir kāds rezultāts, redzēs kā būs turpmāk.
Pēc tam bija paredzēta valodas klase ko atcēla, bet tā vietā varēju uzrakstīt mēneša atskaiti. Un vakarā tad arī laiks mēneša izvērtēšanas sēdei. Runāt gan negribējās jo galva plīsa pušu, visu šo nedēļu mums ir liels karstums katru dienu vismaz +30 grādi, līdz ar to organismam nav viegli. Bet nu 2,5 stundas nācās sēdēt un runāt, izvērtēt uz mazliet paplānot. Tā nu mājās tikām ap 9 tikai un tad jau tikai paēst un atpūsties.

4diena. No rīta atkal uz Popoveni, šoreiz bija jāiet agrāk kā parasti jo vēlāk nāca inspekcija kas izvērtēja skolotājas darbu, dabūja 10balles no 10, un tās laikā, mēs tur rādīities nevarējām, tā nu sataisījām marakas no plastmasas pudelēm ar ko bērniem muzicēt bērnu dienā, tie kas negribēja paspēlēja futbolu vai palēkāja ar lecamauklām. Pēc tam skrienam uz ofisu, pa ceļam iepērkam meteriālus un tad braucam uz Mofleni. Tur ieradās pārsteidzoši daudz bērnu, tā nu visiem nepietika plastmasas pudeļu, bet iztikām bez kautiņiem, bardaks gan protams bija jo tie ir Mofleni bērni, bet kopumā bija OK. Mofleni bija arī Anka un Frančesko un ejot prom atklājās, ka pazudis Ankas mobilais, tā nu nācās aizkavēties izrunāšanās ar bērniem, un beigās Frančesko devās pei vietējās bērnu pārzinātājas ar kuru tad noskaidroja džekiņu kuram bija telefons paņēmies līdz, nu neko jau viņam nedarījām, lai nu dzīvo, bet nu nāksies viņam nākotnē pievērst lielāku uzmanību.
Pēc tam dodamies mācīties valodu un izskatās ka klase sāk pajukt,jo bijām tikai 2,5 brīvprātīgie kas ieradās mācīties.
Pēc tam mājās un tad vakarā uz kārtējo The Hotties koncertu. Ir parādījušies vairāki sekotāji, kas arī ieradās saulesbrillēs, kā arī karaokes vīrīņš gaidīja kamēr mēs kāpsim lejā pagrabā no āra kafejnīcas lai sāktu. Pāris stundas labi pavadīta laika un tad jau var doties mājās.

5diena. Otrā 5diena kad pamostos ar prezidentes zvanu. Šoreiz zvana lai pateiktu ka ir gatavi plakāti (viņus vajadzēja jau nedēļu atpakaļ) tā nu esot pēc iespējas ātrāk jāizliek, sazvanos ar Jacku un sarunājam ka mēs dodamies uz Popoveni un Frančesko uz Mofleni, jo pārējie kolēgas vēl guļ, tā nu nomazgāju ģīmi un skrienam pakaļ plakātiem. Jackam līdz arī ģitāra tad nu pa autobusā uzsākam dziedāšanas dienu. Pēc tam piedziedam ielu lidz skolai kur pievienojas arī bērni.
Viņu vēlamo dziesmu gan nevaram nodziedāt jo neesam Hana Montana speciālisti... :)bet nu izstaigājiem kamēr visus plakātus izliekam, bērni dikti priecīgi aicina pat uz savām mājām, bet ko ta mēs tur ar savu perfekto rumāņu valodu iesāktu tā nu nākas atteikt.
Pēc tam mājās ieēst un tad dodamies uz Parcul Tineretului, kur paredzēta nedēļas izvērtēšanas sēde. Pa ceļam atkal piedziedam autobusu, onkulim kas sēdēja aiz mums dikti gāja pie sirds, teicās ka izklausoties kā profesionāļi :). Parā ieradāmies ātrāk kā citi, tā nu ieņēma vienu no lapenēma un ar Jacku un Kenu turpinājām sacerēt jaunas dziesmas.
Pēc laiciņa pievienojās pārējie, sēde gan izvērtās vairāk par plānošanas sēdi 1dienas pasākumam. Un beidzās ar dziesmas pirmatskaņojumu par EPYD.
Vakarā devos uz ballīti Jacka dzivoklī, gandrīz visi brīvprātīgie, mentore Anka ar savu draudzeni, vēl viens vietējais un Jakoba draudzene(Popoveni skolotāja). Tā nu dzīvokļa ballīte kā jau dzīvokļa balīte un vienos dodamies laukā, es uz mājām, pārējie uz kaut kādu klubu...kā gāja viņiem nemāku teikt, jo vēl neesmu saticis nevienu kurš ko atcerētos :).

P.S.
izskatās ka klūstu mazliet blonds saules ietekmē

kopā ar wrestling faniem

19.05.-22.05

2010-05-19T21:37:00.004+03:00

3diena. Izmantojot savu slimošanu šoreiz ir pienākusi 3diena, kad uz karavānu neeju, un tā kā pārējiem riebjas karavāna beigās līdz ar to neviens neaizgāja...domājams 5dien nāksies dzirdēt atsauksmes :)
Tā nu labi izguļos un ceļos ar pārsteigumu ka bez ūdens ir pazudusi arī elektrība...par ūdeni bija info, bet elektrības pazušana bija negaidīta. Nu nekas traks jau nav noticis svecīte ir mājas un tad vannasistabā ieiet var, ledusskapis ari gan jau pāris stundas vēsumu uzturēt var un viss cits var iztikt bez elektrības.
Tā nu paēdu brokastis un dodos uz ofisu. Tur kārtējā sēde, lai pārrunātu vasaras nometni...
Pēc tam tikšanas ar Karmenu lai par bērnu dienu turpinātu diskutēt...nu redzēs pagaidām grūti spriest kā mums viss beigsies.:)
Pēc tam dodamies ar Kenu uz mājām un iedzeram tēju, ieēdam...un sāku nīkšanu pie datora... atklāju kā priecēt vēlmi pēc kārtīga ēdiena- Sirmā ēdienkartes skatīšanās :D.
Nu jā tā nu neinteresanti pavadu kārtējo vakaru...
Laikam baigi garlaicīgi sācis esmu dzīvot pēdējā laikā, būs jāizveseļos un tad cerams bus interesantāk.

4diena. Vēlais rīts un ofiss. Atkal spriešanas ko darīt Mofleni...beigās izlemj, ka taisīs maskas bērnu dienai, pakrāsos un tādā garā.
Tad nu aizbraucam uz skolu, atnāk bērni daži tādi kurus pirmo reiz redzu... fonā džeza mūzika un bērni dikti mierīgi, beigās izvērtās tik patīkama aktivitāte, ka visi bija nedaudz pārsteigti par labo bērnu uzvedību.
Pēc tam mājās...un tad vakarā ar Kenu aizejam līdz Jacka dzīvoklim kur notiek pirms karaokes sagatavošanās, šoreiz neesam tikai mēs brīvprātīgie, bet arī franču erasmusietis un viena rumāņu muzikante, tā nu tīri jauki pasēžam, garīgias dikti labs, jo beidzot ir laba jušana veselības ziņā.
Pēc tam ar Jakobu un Kenu braucam uz PLAY kamēr pārējie vēl paliek iestirpināties.
Un arī karaoke izvēršas baigi jautra, labi padziedam, izsmejamies izlēkajamies un tad ap 4 no rīta esmu mājās.

5dien. No pagulēšanas nekas nesanāk, jo 10 pamodina prezidente ar zvanu, ka man jāuzņem viesis no Sjerraleones, nu neko pieceļos ēdu un gaidu, tā nogaidīju 3stundas...kamēr pienāca laiks nedēļas izvērtēšanas sēdei un teicu, ka ilgāk gaidīt nevaru(kaut arī jau 40min iepriekš teica, ka esot jau pie māju durvīm), lūk tā ir rumāņu laika izjūta pilnā spožumā :D.
Sēde tāda ātra, puse ir apslimuši un tad nu nevienam negribas ofisā sēdēt.
Man gan nākas bišk pasēdēt, jo pēcpusdienā jādodas pie doktora un no turienes tuvāk. Tieku pie čupiņas zālu un arī nedēļu nāksies paciest injekcijas, jāatrod tikai kāds kas mani ik pa 8 stundām durstīs :)
Pēc tam mājas un pagulēt...tad pieceļos paēdu vakariņas, internets galīgi kakains un nekas cits neatliek kā atkal iet gulēt.

6diena. Agrs rīts jo jātiekas ofisā lai dotos uz Katardžiu skolu kur jāprezentē ekoloģijas eseja...nu, laikus gan nekas nenotiek, šoreiz pei vainas Frančesko kas stundu aizgulejās.
Skolā tiekam pagodināti ar dažādiem bērnu priekšnesumiem, modes skati(apģērbi no atkritumiem), dziedāšanu, dzeju...pēc tam laiks musm uzstāties, tā nu prezentējam savus stāstus skolotājiem, kuri gan ieinteresēti neizskatījās, nu mums protams tulks kas visu tulko, un mana preentācija par lielo talku bija tīri laba pašama prieks :) un beigās tiku pie kārtējā diploma... nu ja es nedabūšu darbu atgriežoties pateicoties kaudzei diplomu rumāņu valodā tad es nezinu :)

Pēc tam uz mājās ieēdu parunājām ar Jākobu...un tad laiks diendusai..
Pēc tam ir peinācis lietus, bet nu jau biju pasējis iziet no mājas, tā nu aizbraucu līdz kauflandam...saliju, protams, bet nekāda vaina.
Mājupceļā satiku kolēgas un tad dodamies uz citu veikalu REAL, pirms tam vēl paklīdām pa rajonu, jo tur ar čigāni dzīvo un iepriekš nebija būts un pēc lietus tik foršs laiciņs, svaigs gaiss. beigās veikals un tad uz mājām.
Pasēžu un pagaidu kamēr viesi sapucējas un aizdodas uz ballīti un tad varu sataisīt sev vakariņas, un pēc tam pa mierīgo pie TV un internāta.

14.05.-18.05.2010

2010-05-17T22:43:00.004+03:00

5diena. 8 esmu ofisā jo jānosūta pēdējais papīrs ekoloģijas simpozijumam. Pēc tam aizstaigāju līdz mājām lai paēstu brokastis un tad atkal eju uz ofisu, jo ko ta mājās darīs.
Izrādās rīta agrumā uz TirguŽiu ir aizbraucis arī Jacks un tā nu nākās laiku ofisā kavēt vienam, jo Kens un Jākobs ir Popoveni un Rita ir kaut kur nezin kur...
Uzrakstu atskaites...panīkstu netā...pacīnos ar muskuļu sāpēm kas pamazām pārņem mani...un tad jau sagaidu laiku kad vajadzētu sākties sanāksmei, bet...tā kā ierodamies tikai trīs brīvprātīgie (es, Kens un Rita), jo Alessandro ir saslimis un Jākobs ir randiņā ar Popoveni skolotāju, tad visas runas nākās atcelt, jo jābut kvorumam lai ko pārrunātu.
Tad nu jāsagaida tik prezidente lai saņemtu naudu un varētu doties uz kauflandu lai iepirktu paiku.
Pēc tam mājās un gulēt jo muskuļu sāpes jau ir kļuvušas nepatīkamas, un jau otro reizi esmu saķēris kaut kādu draņķi Rumānijā...

6diena. Nu tā kā esmu slims, to vien izdaru kā no rīta piezvanu Karmenai lai pateiktu, ka uz sipmozijumu nevarēšu ierasties. Un tad lielāko dienas daļu noguļu, tik vakarā pāris stundas paskatamies ar Kenu TV, kur par laimi ir labas filmas.

7diena. Ar veselību ir labāk, bet nu vēl bišk temperatūra saglabājās, tā nu turpinu gulēt... un vakarpusē atkal ir labāk un tad var pasēdēt pie TV.
Slimošana ir ļoti riebīga lieta un garlaicība kas to pavada ir tracinoša, nav ne grāmatu ko palasīt, visas filmas datorā noskatītas un visu nedēļas nogali nav internāta mājās...trakums :)

1diena. Nakts nav īsti gulēta, jo šādas tādas veselības problēmas turpinās, bet nu visādi citādi jūtos labi un tad nu dodos uz ofisu lai satiktu cilvēkus un varbūt ko izdarītu.
Nu padomāt gan īsti nesanāk, jo enerģija ir bišk patērēta slimojot...tā nu vairāk paklausos ko Jacks un Frančesko plāno priekš Mofleni...
Pasēžu sagaidu sanāksmi...sanāksme tāda dīvaina, laikam dēļ lietus ofisā tāds panīkums, visi klusi, nerunā...
Pēc tam aizejam līdz kauflandam un tad mājās...pieēdamies, tieku pie norvēģu ēdiena, tādas kā biezas rīsu piena zupas, skaitās tradicionāls troļu ēdiens(tik nav skaidrs kur troļi dabūja rīsus, jo tie Norvēģijā neaug), hokejs...kaut kādas filmas...un gulēt, pēc ilgāka pārtraukuma sanāca tīri labi izgulēties.

2diena. Temperatūra ir atgriezusies, tā nu atkal diena mājās...
Sēžu pie datora...skatos kā strādā(nestrādā) celtnieki mājā ko būvē iekšpagalmā.
Sagaidu mājās dzīvokļa biedrus, kaut ko parunājām bla bla bla...
Pānīkstu un tad vakarpusē dodos uz ofisu lai satiktu mentori un dotos talāk uz poliklīniku pie daktera, bet izrādījās ka otra mentore bija bišk sajaukusies un pierakstījuis mani pie neīstā daktera, tā nu jāgaida tagad līdz 5dienai.
Pēc tam atkal mājās...pasekojam līdz hokejam...paskatamies kādu filmu, vakarā Kens uzcepina pankūkas...

09.05.-13.05.2010

2010-05-10T23:46:00.004+03:00

7diena. Eiropas diena(Rumānijā), Mātes diena(pārējā pasaules daļā). Agrs 7dienas rīts...brokastis...zvans mammai...sagaidu Jākobu, kas nāca lai ceptu štrūdeli manā jaukajā virtuvē un dodos uz casa studencilor. Nēsāju galdus, līmēju plakātus...graisu flaierus...visi darbībā ik pa brīdim galvenajiem orgiem uznāk stresa lēkmes, rosība visapkārt.
Ap pusdienslaiku žandarmērijas pavadībā dodamies gājienā uz centrālo laukumu, lai tur salasītu cilvēkus un tad dotos atpakaļ...aizdodamis, dziedam, dancājam...vēl kaut kādas trakulības padarām, bet tā īsti pat nezinu vai kāds svešinieks pievienojās, nu sanāca tik visādi mūsu draugi. Bet dodamies atpakaļ, atklāšanas runas, Jacks atklāj koncertu...pārējie vai nu klausās mūziku vai ieņem vietu pie sava stenda un sāk gaidīt interesentus.
Pēc kāda laika arī sāk nākt viesi, kas gan ne tik ļoti interesējas par valsti, vairāk par quiz (esmu aizmirsis kā īsti Latviski to dēvēt...)nu nāca diezgan daudz cilvēku kuriem uzdevu jautājumu par valsti un tad atzīmēju lapās un beigās viņi apstaigājot visus stendus varēja saņemt balvu.
Nu jā un tā nu vairāki desmiti cilvēku nāca, zināja patiesībā diezgan daudz par LV, vai varbūt uzminēja vienkārši, vienīgais jautājums ko viņi visi atbildēja nepareizi bija par reliģiju, jo visi domā ka pareizticīgie ir lielāka reliģija LV, gluži kā Rumānijā.
Pēc pāris stundām stendus atkal vajadzēja vākt nost...vēl paklausāmies citas grupas...galdu nešana, visa izjaukšana, satīrīšana...atpūta ārā pasēžot... un kad vēders vairs nevar turēt tad ap 20 dodos mājās, lai kārtīgi paēstu, nomazgātos un vakarā dotos uz Alessandro dzīvokli no kura pēcāk aizstaigātu līdz PLAY, kur pasēžu kādu stundiņu un tad dods mājās, lai sagatavotu istabas viesiem kur gulēt, beigās gan no 5 plānotajiem ieradās tikai 2.

1diena. Ceļos pēc iespējas vēlāk, nu piecēlos no rīta, bet tā kā viesi mājās negribēju staigat apkārt un ta nu gulēju līdz kādiem 10...brokastis un neziņa ko darīt tālāk, jo oficiāli ir brīvdiena pēc pasākuma, bet es biju gatavs iet uz skolu tik pārējie kolēģi bija dikti saguruši un līdz ar to vienu mani tur nomocītu.
Tā nu aizstaigāju līdz ofisam vismaz lai būtu kāda darbība... tad bija doma ar Jacku braukt uz lielveikalu, bet tad viss pamainījās un doma bija izrādīt viesiem čigānu tirgu, tad nu braucām tur, pastaigājām bet viss jau taisījās ciet, biaj tik dažas kundzītes palikušas, sev nekā nepirku, bet kaulējos par Zviedrijas t-kreklu, ko Jacks sev gribēja pirk, no 20lejām uz 5 nositu(prieks par sevi). Pēc tam devāmies uz parku, apmetāmies mazās upītes krastā kur saule, un veldzējām kājas siltajā ūdenī, dzinām vardes ūdenī(to tur pārsteidzoši daudz, un viņām joprojām riesta laiks), redzēju arī pirmo savvaļas bruņurupuci, diezgan paliels, kā arī liels zalktis peldēja upē, biju ļoti pārsteigts par tādu dzīvību, jo iepriekš par zivis nebiju redzējis, ne īpaši tīrajā upē :).
Un tā kā esmu grupā The Hotties, kuras moto ir -every day live over the edge, tad arī 7dien kārtīgi dzīvojām pāri robežai, jo braucot uz parku pirmo reiz uzķērāmies uz kontroles, kas negribēja laist mūs ārā no autobusa, jo mums nebija biļešu, bet beigās lielajā pieturā kur vairums kāpj ārā izkāpām un tā arī aizstaigājām prom, tad parkā lecu upē kur izskatījaš ļoti sekls, bet izrādījās ka tur ir dziļas dūņas tā nu biju līdz ceļiem dūņās:), pēc tam stāvējām ar Jacku upē un pāris stundas prezentējām savu dziesmu materiālu, kas, protams, pievērsa apkārtējo uzmanību, daži no tāluma uzņēma mūsu foto, pāris naidīgāk noskaņoto pienāca un kaut ko rumāniski pateica, biaj arī dažas grūpijas kas kādu laiku pasēdēja vienkārši zālītē un pakluasījas. Pēc tam vēl nelielas ūdens cīņas jo portugāļu džeks izdomāja apliet ar ūdeni mūs:) un vēl visādas dullības darījām.

Pēc parka gājām un netālo mākslas/mūzikas vidusskolu kur biaj beidzēju izstāde un arī koncerts, koncertā netikām, bet izstāde pa smuko, skaistas gleznas un veidojumi, žēl ka nevarējā iegūt savā īpašumā.

Un tad beidzot uz mājas pusi, pa ceļam vēl satikām kontrolierus no kuriem aizbēgām...ceru, ka viņiem tā bija kādā īpašā darba diena, jo negribētu vairāk viņus redzēt sabiedriskajā transportā.

Vakariņas...hokejs...un miers.

2diena. No rīta tiekamies ofisā ar Jacku, Jākobu un Frančesko lai dotos uz mehānikas fakultāti, kur notiek mehānikas/IT un tamlidzigu lietu nedela, treniņi, konferences, prezentācijas utt. Mūsu uzdevums bija tēlot IT studentus no Eiropas, jo viņiem tas viss kaistās starptautiski, bet neviena ārzemnieka reāli nav, un šodien bija preses konference, tā nu gajām sēdējām smuki pie galda kameru priekšā smaidījām un centāmies nesmieties, kad prodekāns slavēja mums Rumāniju un lepojās ar mūsu ierašanos uz šo pasākumu... nu jautri.

Pēc tam ieskrienu mājās lai ieēstu un tad dodos uz ofisu kur nāca jaunās rumāņu brīvoprātīgās kas vasarā dodas savos projektos, tā nu mums nedaudz vajadzēja pastāstīt kā ir būt brīvprātīgajam šeit Rumānijā.

Pēc tam bija tikšanās kur īsumā atskaitījāmies par pagājušo nedēļu un galvenokārt plānojāmm nākamos notikumus, un maijs ir saplānots ļoti aktīvi...1. jūnijā ir bērnu diena, tā nu kaut kas jautrs jāsaorganizē viņiem, tad vēl ir divi simpozijumi(nezinu vārdu Latviešu valodā), šo 6dien jāiet par izglītības sistēmu mūsu valstī runāt, un nākamo 6dien par dabu, jāuzraksta 3 lappušu stāstījums par to ka daba ir mūsu draugs...un 4dien arī jāprezentē savas idejas vasaras nometnei...un tur ko darīt ir atliku likām tas būs viens darbietilpīgs pasākums...

Un pēc tā visa gan mājās...pasēdēšana uz balkona, internāts, jāatbild uz epastiem...un vakarā pārradās arī Kens no Norvēģijas ceļojuma...izklāstijuu notikumus, saņēmu norvēģu šokolādes...

3diena. No rīta atkal karavāna. Bija domāts padzīvot svaigā gaisā un flaierus padalīt teātra priekšā, bet lija lietus un tā nu nācās staigāt pa universitātes labirientiem.
Pēc tam bija tikšanās lai savā starpā pārrunātu bērnu dienas plānu un kad tas tika izdarīts tad to visu vajadzēja vēl pārrunāt ar Karmenu.
Pec tam aizskrienam uz kauflanu pēc piena un tad mājās lai skatītos hokeju, bet diemžēl internets pievīla nelaikā un no spēles skatīšanās nekas nesanāca. Un bez interneta mājās, ar sliktām filmām TV, ar izlasītām grāmatām...mājās var tikai gulēt tā nu viss dzīvoklis gulēju diendusu no 7 vakarā...pēc tam cēlās augšā ēda un atkla gulēt.

4diena. No rīta aiz loga atkal ir lietus. Dodos uz ofisu lai satiktos ar kolēgām un izlemtu ko darīs skolās skaistajā laikā...neko īsti neizdomājām, tik pazīmēt un pakrāsot lietas ko var ātri sagatavot.
Tad braucam uz Popoveni, kur bērni ir sagatavojuši deju priekšnesumu, pa smuko. Pēc tam sākās zīmēšanas un krāsošanas laiks...nu ir jautri, bet jēgas īpaši no tā nav.
Pēc tam Popoveni skolotāja aizved mūs līdz Mofleni, kur pastāv ļoti liels risks, ka nevienu bērnu uz skolu nedabūsim dēļ lietus, un tā arī notiek, satikema dažus uz ielas slēpjoties nojumē, bet tie nav nācēji, jo tur ir arī meitenes un tad nu notika flirtēšana. Tā nu tukšām rokām atgriezāmies ofisā.
Ko darīt bija arī tur, jo līdz 5dienas rītam ir jāaizsūta stāstījums par kādu kampaņu vai vietu LV par tēmu "Daba ir mūsu draugs", jo nākošajā nedēļā būs jāpiedalās simpozijumā par dabas tēmu Katardžiu skolā.
Pēc tam pēcpusdienā vēl tikšānās, lai uztaisītu plānu vasaras nometnei, 6dienas interesanta laika bērniem sagatavošana. Nav viegls uzdevums, un vēl pāri stundas ir tukšas, bet tā kā daļa kolēgu aizbrauca pie jauniegūtajiem mīļākajiem uz kaimiņpilsētu, tad tās varēs viņi aizpildīt ar savām idejām :).
Pēc tam mājās neta joprojām nav, tā nu atkal sanāk bišk atlaisties...un tad vakarā uz koncertu, The Hotties atkal uzstājas karaoke...nu nodziedāju gan vienu dziesmu, jo nebija īsti dziedamais iekšiņās un tā nu diezgan ātri aizgāju mājās.

06.05.-08.05.2010 pēdējās dienas pirms Eiropas dienas pasākuma

2010-05-06T21:58:00.004+03:00

4diena. Solīja, ka visu dienu līs tāpēc mostos agri lai skatītos pa logu kas notiek,jo lietus gadījumā mēs nevaram iet uz parku kā plānots ar bērniem, un tad ātri butu jāsagatavojas iekšas nodarbībām, bet lietus nelīst un var pagulēt vel bišk...
Bet nu ap 10 tā pat esmu jau ofisā, neko gan īsti nedaru, jo lai arī vējains un apmācies ticu ka nelīs, un par laimi beigas nelija arī, pat sāka spīdēt saule un nācās cīnīties pret karstumu kas spieda spēlējot futbolu ar bērniem...

Pēc tam atkal aizdodamies uz domi interesēties vai kāds beidzot parakstījis Jacka atļauju, un pēc trim nedēļām paziņo, ka viņi neparakstīs un neļaus viņam spēlēt, kāpec nevar paskaidrot...we will be back.

Pēc tam dodamies uz valodas nodarbību, kur nezin kāpēc principā mēs bijam divatā ar Jacku, jo visi citi darīji ko citu nezin ko...
tad vajadzēja palīdzēt uznest jauno(vecs mazins) ledusskapi uz Frančesko dzīvokli...tad pa lietutiņu soļoju mājās un beidzot 18 ēst pusdienas...pēc tam sagatavināju ābolmaizi, pasēdēju internetā, un tad vakarā caur lielajiem lietiem devos uz iknedēļas karaoke.

5diena. No rīta dodos uz ofisu lai taisītu atskaites un pameklētu ko vēl interesantu par LV es varētu 7dien pastāstīt, bet izrādās ka otrai organizācijai, ar ko dalam ofisu, ir preses konference un ta nu mums visiem palūdza atstāt telpas.
Nu neko darīt, varēju vismaz aiziet pakaļ paciāni, kas beidzot pēc 3 nedēļu ceļošanas atnāca :)
Pēc tam savācu mantas no ofisa varu doties mājās...pusdienas atpūta uz balkona, un prieks par krusu aiz loga, ļoti skaisti...
Pēc tam laiks doties atrādīties pie doktora, par laimi viss kārtībā tik vēl pāris dienas jāpadzer ripas.

Tad atkal mājās, bišk pastrādāju uz balkona jo vajadzēja palabot un pataisīt prezentācijas par citām valstīm...vēlāk devāmeis ar Jacku dalīt flaierus centrā, bet nu drīz vien apturēja policija un paziņoja, ka vajag atļauju no domes lai ko tādu darītu...nesakiet ka Latvijā arī šādi noteikumi? :) Bet tā nu bijām speisti klīst pa mazajām ieliņām ārpus centra, kur no policijas droši, un tā nu izdevās atklāt vairākas tīri jaukas vietas pilsētā kuras iepriekš nebija redzētas.
Tad paciemojāmies kauflandā...un tad mājas...ēdu, sēžu uz balkona...noskatos filmu...

6diena. No rīta dodos uz ofisu, lai savāktu visas mantas un kartona kastu kaudzes un aizvestu tās uz casa studentilor, kur pusdienu stradājām lai iekārtu 7dienas Eiropas dienas pasākumam...daudz laba darba padarīts, izsalkums milzīgs tad nu pēscpusdienā beidzot tieku mājās paēst.

Pēc pusdienām miegs nāk dikti labi,jo naktī miegs bišk pabojāts, jo Rita 4 no rīta pārradās no tusiņa un ļoti daudz staigāja pa dzīvokli...Ta nu pagulēju svaigā gaisā ar putnu čivināšanu aiz loga...pēc tam atkal ofiss, jo vēlējo saprintēt vēl pēdējos materiālus, bet diemžēl printeris negribēja ar manu datoru draudzēties.

un tad jau liaks vakariņām uz lielajam vakara notikumam- hokejam... kolēģi gan zvanīja un aicināja ballēties, jo pilsētā ieradušies viesi no TarguŽiu, bet nevar taču pirmo spēli laist garām, ļautiņi te vēl būs līdz projekta beigām, bet pirmā spēlē 2010 PČ ir tikai vienu reizi :) .

23.04.-05.05.2010

2010-05-04T22:28:00.003+03:00

Rekords mana emuāra rakstīšanas slinkumā ir uzstādīts, vairāk kā nedēļu neesmu nekā jau rakstījis, bet nu ilgāk vairs tā nevar turpināt, tāpēc jāmēģina salipināt atmiņas no pagājušās nedēļas kopā...

23.04. 5diena. Ceļamies no rīta pēc jautrās 4dienas nakts un dodamies uz ofisu, kur šķiet, ka ap 12 bija paredzēta izbraukšana un Mušatešti, lai plānotu nākamo mēnesi, un pārspriestu kas tad pa šo laiku padarīts.
Garīgais visiem, nu vismaz šķiet, ka visiem bija lielisks, kā par brīnumu...jociņi un dziesmas nāca ārā viena pēc otras . Iespējams labākā grupa ieņem vietas busiņa aizmugurē, uzštellē saulesbrilles un dziedāšana var sākties... un tā ar smaidu un ironiskām dziesmām un jokiem lēnām aizbraucām līdz Mušatesti.
Tikām ārā no mašīnas, nometam somas un skrienam mežā, kamēr vēl nav sākuši stāstīt nopietnos stāstāmos, bet Mr. F jau pēc 30 min zvana un saka, ka jāatgriežas atpakaļ jo viņš vēloties sasveicināties, nu mēs arī lēnām ar lieliem līkumiem atgriežamies, bet, protams, pa velti jo stundu vēl jāgaida, viss notiekas rumāņu ātrumā .
Kad nu sākās tad saņemam norādījumus, par to kas vakarā jāizdara, kāda apmēram kārtība utt... tad vakariņas...un tad pastrādājām...un tad kā nu kurais, daži dancā, citi spēlē pokeru, citi TV skatās.

24.04. 6diena. Ceļamies...ēdam...prezentējam iepriekš padarītos, sākam darīt ko jaunu, viens grupu darbs seko nākamajam...pusdienas...un atkal grupu darbi, spriešanas...labi, ka viss notiek ārā jo tad var pastaigāt, svaigs gaiss, un visiem labāks prāts...beidzas viss ar plāna uzmetumu nākamajam mēnesim un ģitāras patrinkšķināšanu...tad atkal busiņs un dodamies uz Craiovu. Pa ceļas sniedzam ieskatu labākās Craiovas grupas The Hotties repertuārā, uzņemam pāris video un tā arī drīz vien nokļūstam mājās...

25.04. 7diena. Ir darbi, bez kuriem 7dienā nevar iztikt. Jāsaplāno nākamā nedēļa, un šoreiz ne tikai nedēļa, bet arī jāuztaisa smuks nākamā mēneša plāns...tad nu Ģirts kā kārtīgs papīru cilvēks un ar īstajam programmām datorā to arī izdara (ļoti lielai daļai šeit nav window Office, tāpēc viņi lieto Open Office, un līdz ar to rodas problēmas reizēm).
Bet pēc tam, pēc tam...nu sit mani nost, bet nevaru atcerēties .

26.04. 1diena. No rīta tiekamies ofisā lai satiktos un dotos u Mofleni, soreiz nevis kā parasti ap 13, bet jau no paša rīta uz 9iem, jo gribas redzēt kā tad īsti notiek mācības kurš apmeklē skolu, kurš nē. Ierodamies vieni paši brīvprātīgie, jo mentore nokavēja autobusu. Par pārsteigumu skolā gandrīz neviena bērna no tiem, kuri apmeklē aktivitātes, bet toties pilna skola skolotāju, skolā ir 3 klases telpas, bet toties bija kādi 8 skolotāji...nu jā un direktore nebija īsti priecīga mūs ieraugot, bet tā kā viņa angliski nerunā tad nu neko mums pastāstīt nevarēja, tāpēc mums laiku kavēja angļu valodas skolotāja. Kad ieradās mentore Elena tad atkal dodamies uz sarunu pie direktores un diskusija izvērtās smaga, jo viņa nebija īsti mierā, ka mēs ierodamies no rīta, sabijusies bija, ka mēs redzēsim cik „labi” viņa vada skolu. Nu neko noklausāmies rumāņu ķīvēšanos un beigās vien saprotam, ka varam doties mājās un viņa mūs kādu laiku redzēt vairs negrib.
Pēc tam bija kārtējā Eiropas dienas tikšanās...
Vakarā bija atnācis Jacks un Olga ciemā...un pāris minūtes pēc viņu aiziešanas surprise, ierodas Sāra(brīvprātīgā no iepriekšējā projekta, kura strādāja Mofleni), viņai te palika liela mīla Andrejs, tad nu 7dien nopirkusi biļeti un 1dien bija klāt, bet kāpēc viņi dzīvo nedēļu manā dzīvoklī gan nejautājiet nav ne jausmas... 

27.04. 2diena. No rīta braucam uz Popoveni, bērni dikti jauki, apskauj mūs un grib dejot un spēlēties, mēs parādām pāris video noprezentējam Rumāniju, paspēlējamies, pazīmējam uz tāfeles...un tad atkal surprise, saņem īsziņu no Elenas par to , ka viņa atstāj organizāciju...iepriekšējās dienas strīds izrādījās liktenīgs. (ak, jā ar direktori viss atrisinājās veiksmīgi, prezidente parunāja izskaidroja situāciju un varam turpināt ierastajā garā, bet no rīta vismaz pagaidām labāk gan lai nerādoties).
Pēc tam diena galā, jo valodas nodarbības atkrita, tā nu devāmies uz parku spēlēt futbolu.
Un pēc tam...laikam jau pa mājām.

28.04. 3diena. Karavānas diena. Ierodamies ofisa un surprise, juana mentore jau priekšā, un ļoti interesants vārds viņai Voana (nemaz nezinu kā rakstās īsti), nu neko spriest par viņu gan nevaru jo neko daudz nerunājām un līdz šim otro reizi neesmu viņu redzējis :). Karavānā devāmies uz pilsētas galveno laukumu, tad nu jauki kolēģi sēdēja saulītē un ēda saldējumu, mēs tikmēr ar Kenu ķērām cilvēkus kas gāja ap ielu, nu reultāti nekādi spožie, bet nekāda vaina saulītē pastaigāties. Vēlāk aizgājām līdz universtitātei lai cilvēkus paķeru tur, nu tos kas ārā, jo grēks tādā liaka iekšā sēdēt, lai arī karsts, bet toties saule... aizgājām arī līdz netālajam partijas mītiņam, smieklīgs visi dzeltenā, gudras runas...nost ar mafiju utt...
Pēc tam pirmā valodas nodarbības jaunās skolotājas Ankas vadībā, un vismaz pirmā nodarbība bija patīkama, lai arī beigās bija tests kurā neko neuzrakstīju gandrīz, jo Kens nepaspēja nošpikot no pierakstiem :D
Pēc tam sēde ar Karmenu par Eiropas dienu...
Mājas...vakarā iesāpējās auss, un tad nu gribot negribot nācās noskaņoties daktera apmeklējumam.

29.04. 4diena. mmm no rīta laikam neko nedarīju, pusdienslaikā gatavojāmies Mofleni, kur braucām kopā ar Sāru, nun līdz ar to nezionājām kā bērni uzvedīsies, jo viņa bērniem daudz mīļāka...bet beigus beigās bija OK, savācām diezgan daudz bērnu, gājām uz parku spēlēt fotbolu, tur pievienojās arī rumāņu bērni kas ar gribēja spēlēt bumbu, tā ka integrācija vismaz uz kādu laiku notika, sapratāmies diezgan labi, uz laukuma bez vardarbības un diena jāvērtē kā ļoti laba.
Vakarā devāmies uz PLAY uz karaoke, un grupa ieradās ar pombu, visi iegājām ar saules brillēm, un vietējo uzmanību tas pievērsa :) bijām norezervējuši galdiņu tā ka ar vietām problēmu nebija, un nebija arī nema tik daudz cilvēku, dziesmas uzņēma ļoti labi, vakars tīri jauks...

30.04. 5diena. Ofisa diena, tā nu no rīta dodos uz ofisu uzrakstu atskaiti, velku laiku un pēcpusdienā dodos pie daktera, nu nezināju ko gaidīt jo nostāsti visādi dzirdēti...bet nu neko samaksāju diez gan daudz gan...nu bišk vairāk kā LV, kabinets tāds papliks, instrumenti daži no seniem laikiem, bet doktors bišk runā angļu mēlē...pārbauda mani...izraksta zāles un pēc min 10 esmu brīvs, nu nebija tik traki... tagad jācer un jāgaida kamēr AXA atmaksās naudu...
Pēc tam nedēļas izvērtēšana, soreiz ļoti ātri, jo visi kaut kur steidzas, saņemam naudu par autobusa biļetēm un varam doties mājās...iztērēju vēl naudu pa ceļam par zālēm...fuu nu jā nav labi slimot brīvprātīgajam :).
Vakars laikam jau pa mājām tik pavadīts.

01.05. 6diena. Daudz darbi iekrājušies, tāpēc no rīta eju jau uz ofisu, lai gatavotu visādās lietiņas LV prezentācijai uz Eiropas dienu. Mazliet ofisā pasēž arī Kens, arī jacks strādā...ta nu es nosēžu līdz vakaram, bet labs darbs kas padarīts, un tad jau varu doties pie Jacka kur Jākobs eksperimentē ar austriešu šnicelēm. Mazliet smieklīgi skatīties kā viņs gatavo, ar pulksteni un tā bišk neveikli, bet sanāca ļoti garšīgi, paēdām labi, pievienojās ar Kens un Rita.
Pārējie kolēģi no rīta bija aizbraukuši uz TarguŽiu, lai satiktos ar turienes 20 brīvprātīgajiem.

02.05. 7diena. mhm...laikam pabijām no rīta kaut ko padarīt ofisā... ak jā plānojām nākamās nedēļas darbus...pēc tam aizstaigājām līdz kauflandam...pēc tam mājās...pēcpusdienā bija paredzēts, ka Karmena nāks uz dzīvokli taisīt ēst visiem kas pilsētā, bet pēkšņi uzradās tikšanās un tad nu nācas atcelt...tā vietā vajdzēja pašiem ko taisīt ēst, tad nu ātri atkausēju vistas stilbiņus, salasiju pēdējos kartupeļus...un sagatavināju to 7dienas pusdienām...uz beigām pievienojās arī Olga, kas bija atgriezusies pēc viņas vārdiem labākās nedēļas nogales Rumānijā, bet mēs gan uz to neuzķērāmies :) pasēdēšana...bla bla bla un tad jau vakars klāt.

03.05. 1diena. No rīta padarbojos ofisā, pagatavojos aktivitātēm skolā. Pēc tam dodamies uz Mofleni, lai atkal dotos uz parku, jo skolā neko parādīt nevaram (saplīsa projektors) un labā laikā iekšā bērnus nenovaldīt. Bet bērni kaut kur bija pazuduši, jo izdevās atrast tikai divus, un tad nu hājām ar tiem uz parku, parka nezinamu iemeslu del ari loti maz cilvēku un lielakā bēda, ka bija slēgti futbola laukumi, tā nu nācās bumbu dauzīt pa basketbola laukumiem.
Pēc tam braucam ar Jacku uz pilsētas domi, lai atkal mēģinātu dabūt parakstu uz atļaujas viņam spēlēt pilsētā, bet joprojām nebija neviens kas varētu parakstīt...
Pēc tam...pēc tam mājās, tad aizstaigājām ar Kenu līdz stacijai, jo viņam vajadzēja nopirkt biļeti uz Bukaresti(viņš 2dien aizlidoja uz nedēļu uz Tronheimu).
un tad vakars pa mierīgo.

04.05. 2diena. Valsts svētki LV, bet te, protams to nejust, tā nu pašam nācās vismaz kaut kādu sajūtu radīt.
No rīta gan vispirms uz Popoveni aizbraucām, paskatījāmies video par LV, Zviedriju, Eiropu...džeki tad aizgāja spēlēt bumbu, es tikmēr demonstrēju meitenēm latviešu multfilmas.
Pēc tam gan mājās un sāku gatavot speķa pīrāgus, nu speķis gan īsti nebiaj jo grūti nopirkt, bet kaut kādus ribu gabalus ar taukiem tā vietā nācās nopirkt. Mīkla sākotnēji izskatījās labi, bet kad sāku rullēt tad vairs ne tik labi, nezin vai pa maz miltu vai kā, bet nu pīrāgi neizskatījās gluži pēc pīrāgiem :) garšoja gan tīri labi. Uzvārīju arī pelēkos zirņus, mamma bija atsūtījusi iepriekš pakā, tie pa labo sanāca.
Un uz svētku mielastu piebiedrojās Jacks un Jākobs, neko tādu iepriekš viņi nebija redzējuši, es priecīgs :).
Nu jā tā arī vakaru sagaidīju pa lielam.

05.05. 3diena. Vārda diena pienākusi. Par laimi vienīgā jubileja Rumānijā, jo uz dzimšanas dienu vajadzētu būt jau mājās.
Rīts sākas ar došanos uz Kauflandu vākt kartona kastes Eiropas dienai, un tā arī pus diena paiet staigājot no veikala uz ofisu stiepjot kastes.
Pēc tam pamācamies valodu...
Tad īsa sēde par 7dienas pasākumu...
un tad dodos mājās lai svinētu savu dienu :) uztaisīju šokolādes desu sev par prieku, plāna bija arī ābolmaize, bet laika trūkuma dēļ nesanāca. Jo vajadzēja arī pastrādāt, Rita nesataisīja plākātus par LV kā solījusi un tā nu es steidzu izdarīt lai paspēj iztulkot un saprintēt visu laikus.
Vajadzēja arī pabeigt šo emuāru, jo laikam lielākais lasītājs Aleks, jau sāka uztraukties, ka tik ilgi neviena ieraksta :) un vakarā vēl māsīcas sagribēja skypā parunāt...meili ar sakrājušies mazliet uz kuriem jāatbild...
Tā nu ļoti darbīgi pagāja mana vārda diena, liels PAAAAALDIES daudzajiem sveicējiem, kas par spīti manai prombūtnei un tam, ka es parasti neatceros lielāko daļu apsveikt jubilejās atcerējās mani, apsveikumu saņemt esot prom no mājām ir daudz patīkamāk un īpašāk nekā Latvijā esot :)

19.04.-22.04.2010

2010-04-22T18:45:00.003+03:00

1diena. Nedēļu šoreiz uzsāku ar došanos uz pilsētas domi, kur gāju līdz Jackam, lai dabūtu atļauju spēlēt uz ielas mūziku, tā kā tas varētu nepatikt bosiem tad ekspedīcijā devāmeis vieni bez rumāņiem, un jāsaka ka tīri veiksmīgi, jo pie galvenajām durvīm satikām kādu ļoti turīgu vīru, kas runāja angliski un pateica, ka galvenajā ēkā pakalpojumu nav, un tad nu palūdza tuvējam policistam mūs izvedāt pa īstajām vietām, tā nu aizveda pie tantes blakus mājā tā sarakstīja papīrus, tad policiists aizveda vēl pāris mājas tālāk kur oknulis pateica, ka jānāk pēc nedēļas, cik nopratām tad bšu leilais boss kas vareš apzīmogot un parakstīt oficiāli papīrus, beigās vēl policists draudzīgi atvadījās, un pēc visa tā priekšstats par Craiovas policiju ir ļoti uzlabojies.
Pēc tam dodamies uz ofisu, ko tur darīju gan īsti vairs neatceros acīmredzot neko nopietnu, ap pusdienslaiku kad visi brauceji uz skolu bija savākušies, devāmies uz otru ofisu pēc projektora un tad uz autobusu lai brauktu uz Mofleni.
Rādījām filmu un prezentāciju par Craiovu, un arī avārijas brigādes multeni par Latvijas vēsturi. Atnāca negaidīti daudz bērnu-19, laikam manu aktivitāšu rekords, līdz ar to arī troksnis, protams, lielāks, bet kopumā uz to cilvēku skaitu jāsaka ka biju apmierināts ar dienu, kaut arī mentore Elena sūrojās, ka viņai pārāk skaļi jārunā lai pārliegtu bērnus, un nesaprat kāpēc es strādāju Mofleni...divains jautāms no mentores, kurai būtu jāmotivē mani tur darboties... :)
Pēc tam dodamies atkal uz ofisu kur ir kārtējā sanāksme par Eiropas dienu, nu nekas nopietns nebija līdz ar to tikām ātri prom.
Vakarā, vakarā... nu 5min sēžu un nevaru atcerēties ko darījām, zinu ka ko darījām, bet ko...

2diena. No rīta ēdu brokastis un ienāk samiegojies Kens, lai pateiktu, ka viņam zvanījusi Elena lai pateiktu, ka ir slima un uz Popoveni līdz nebrauks, nu domāju ko ta mēs varētu darīt un saprotu, ka neko...printera/kopētāja ofisā joprojām nav jo 2 nedēļas jau remontē, spēlēm iekšā nav vietas, ārā līst lietus, runāt ar bēernime nevaram, un jau aizbrauktu tad 30min klausītos kādu no rromu valodas skolotāja lekcijām...
Tā nu vienīgasi ko pirmajā dienas daļā izdarīju aizgāju uz veikalu lai nopirktu futbolbumbu, nu redzēs kur vairāk sanāks izmantot aktivitātēs ar bērniem, vai arī savā starpā futbolu spēlējot :)
pēc tam bija valodu nodarbība pēc ilgāka pārtraukuma, ko vadīja Elena, nu pagaidām viņai iet grūti jo nezin ko mācīt, kā mācīt...un pēdējā laikā galīgi zaudējusi humora izjūtu un dzīvesprieku, tāpēc nekāda jaukā atmosfēra nodarbībās nevalda.
Pēc tam atkal sēde par karāvānu, diemžēl savu darbu nebiju īsti labi paveicis līdz ar to visi tagad gaida uz mani :)
Vakarpusē bija paredzēts futbols, bet lietus negribēja mitēties un lietū spēlēt negribējās, apģērba arī tādam laikam nav, ta nu nācās ilgi pretoties Jacka un Jakoba lūgumiem spēlēt, beigās abi aizgāja divatā.
Tā vietā iemācīju Kenam gatavot šokolādes desu, sanāca labāk kā man, un pats cepināju ābolmaizi.

3diena. Dodamies atkal karavānā, šoreiz uz agrikultūras fakultāti, un ārā beidzot atkal jauks laiciņš, tā nu saku ka labprātāk sēdētu iekšpagalmā kur jauki spīd saule, ir koki, un svaigs gaiss, nekā iekša aukstā koridorā(iepriekšejā reizē tajos koridoros saauktējos, tā ka nav labas atmiņas:) ).
Un tā kā līdz ir arī Frančesko, tad arī nevajag īpaši uzbāzties cilvēkiem, jo tas ir viņa lauciņš, tā nu mierīgi 2 stundas baudu skaisto laiku.
Pēc tam atkal valodu klase, Elena joprojām sliktā omā...līdz ar to domas vien pie došanās uz parku dauzīt bumbu.
Kad nu visi ieēduši un sapucējušies futbolam, braucam uz Parcul tineretului, un pie pirmā sitien pa vārtiem sastiepju cirkšņa muskuli un ar to arī viss mans futbols beidzies, vienīgais ko varu darīt ir skatīties uz kolēgām, un pastavēt bišk vārtos.
Pēc tam mājās un pasēžu nko īsti nedarot, ak jā nu gatavoju ēst. Un tad vakarpusē atnāca Jacks un Jakobs, lai skatītos futbolu, jo mums vienīgiem TV, vēlāk vēl Olga atnāca lai aizvestu Jacku mājās :)

4diena. No rīta tiekamies ar Jacku ofisā lai pārspriestu ko darīt Mofleni ja nu uznāk lietus,jo paredzēts spēlēt futbolu, bet ārā mākoņi saradušies...bet kamēr aizeju līdz ofisam laiciņš jau sāk skaidroties. Tā nu neko nav jāplāno, tik jāuzjautā spamam par spēlēm ko varētu spēlēt.
Pēc tam ieskrienu mājās, un tad braucam uz skolu. Izstaigājām ielu saaizcinam bērnus, bet beigās mums seko tikai trīs no viņiem,un tikai viens džeks...tā, ka nekāda lielā spēlēšana nevar sanākt, bet laiks jau kļuvis ļoti labs, un tad nu vienkārši atpūtāmies parkā ar bērniem, galvenais ka viņiem prieks. Es uzņēmies uzraudzīt Denisu, pa rotaļu laukumu dzīvojāmies, kamēr Jacks, Olga un Frančesko pa futbollaukumu bumbu padauzīja, biju labs un nopirku arī Denisai abōlu kaut kādā cukura glazūrā, un tā labi pavadījām 1,5 stundu.
Pēc tam dodos mājās...pusdienas, bišk atlaižos...atkal ieēdu...un vakarpusē ar Kenu dodamies uz Jacka dzīvokli kur notiek gatavošanās karaoke...
Tad nu paspriežam ko vajadzētu dziedāt, pakomponējam dziesmas ģitāras pavadībā. Un vēlāk dodamies uz PLAY, cilvēku atkal pilns, bet par laimi izdodas atrast galdiņu, iedod lērumu dziedamo dziesmu, atmosfēra jautra...pusi no dziesmām tā arī mums nedod dziedāt, laikam jorpjām neesam iekarojuši vadītāja uzticību :). Un ši laikam pirmā reize kad paliku līdz beigām, kamēr visa dziedāšana beidzās...nu notikumi visādi, un no malas ļoti jautri to visu vērot :) tad nu uzņēmos nogādāt Kenu mājās drošībā, noklausījos dažādus stāstus un uz 4iem varēju doties gulēt...

15.-18.04.2010

2010-04-18T22:43:00.001+03:00

4diena. Nu tā...nu jā no rīta devos uz ofisu, jo vajadzēja sagatavot bingo kartiņas Mofleni aktivitātei. Un tad arī pusdienslaikā devāmies uz Mofleni.
Lai arī laiciņš nebija no labākajiem, bija apmācies un nesen lijis lietus, par pārsteigumu izdevās salasīt diez gan daudz bērnu. Un arī pati kativitāte izvērtās diez gan labi, beigās gan, protams, bija neliela papīru kaujas un mētāšanās ar rakstāmajiem, bet nu kopumā OK.
Pēc tam atkal kārtējā tikšanās ofisā lai pārrunātu EVS karāvānas pārvērtības..
Pēc tam dodamies ar Kenu iepirkties uz kauflandu, jo mums abiem iekrīt naudas dienā vienā datumā un tad nu beidzot bija jānopērk kas lai ledusskapis nebūtu tukšs :).
Pēc tam gaidām mājās kad nāks Jākobs un Jacks un nesīs vistu(Jacka dzīvoklī niķojas ledusskapis un tā nu viņiem ik pa laikam paika jāizmet, un šoreiz Olga lai saglābtu vistas fileju to nodeva appēšanai mums). Tad nu uz vakarpusi arī viesi atnāca un varējām sākt virtuves izvirtības, cepti karupeļi ar cepru vistas fileju, un vistas filejas mērci...gurķīši, eklēri...sen nebijām kārtīgi ēduši:)
Pēc ēšanas bija liaks doties uz tradicionālo 4diena karaoke...atkal pilns cilvēku un nodziedāju tik vienu dziesmu, jo visu laiku stāvēja 10 sadzērušies fraņči un vienkārši kliedza līdz visām dziesmām:).

5diena. Ofisa diena, tā nu varēju labi pagulēt jo nekur jau nav jāsteidzas.
Ofisā bija tik jāuzraksta nedēļas un mēneša atskaite un lieta darīta, nu tas gan ir diez gan laikietilpīgi, bet nav tik traki.
Vēl vajadzēja arī aizsūtīt trīs bildes kas simbolizē LV, uz vienu skolas fotokonkursu par Eiropas savienību, nu nebija viegli izvēlēties no savas bilžu krātuves...tad nu maija vidū redzēs vai ir kādas labas atsauksmes par skaisto Latviju :).
Pēcpusdienā atkal spriešana par nedēļā piedzīvoto, un ievilkās diez gan ilgi, jo bija laiks atklātajai sarunai un visi varēja izkratīt jo pēdējā nedēļa bija ar ļoti sasprindzinātām attiecībām, nez kāpēc liela daļa orhanizācijas un daļa brīvprātīgo bija kā uz adatām un tad nu protams nekāda jaukā strādāšana nesanāk, bet nu jauki parunājāmies un škīrāmies ar smaidiem uz lūpām, redzēsim cik ilgi miers valdīs :).
Pēc tam devāmies mājās un laikam jau nekas nenotika un vakars tika pavadīts mājās...

6diena. Laiks aiz loga priecē. Spīd saule un pēc vairāku dienu līņāšanas beidzot atkal ir pavasaris. Brokastis...internāts...sazvanamies ar Jacku kurš devās spēlēt ģitāru uz centru, bet par nelaimi atnāca ļaunais milicis un paziņoja, ka jāsaņem atļauja no pilsētas domes lai muzicētu uz ielas. Tā nu varējām ātrāk kā plānots doties un lielo veikalu REAL, lai iepirktu preces Jākoba dzimšanas dienas pārsteiguma tortei. Un par pārsteigumu Jākobs bja tieši tajā pašā tramvajā kurā iekāpām mēs, bet izdevās ātri atbrīvoties no viņa par laimi :D. Tad nu sapirkāmies un dodamies uz mājām, kur satiekamies ar Olgu un atkal ar Jākobu un dodamies ekskursijā pa piepilsētu. Dodamies izpētīt kā izskatās pie upes, un jāsaka ka bija baigi labi, plašumi, zaļa zāle, pārsteidzoši maz misenes un jaukas vietas kur var aizbēgt no pilsētas un uztaisīt pikniku. Nostaigājām daudz km, bet laiciņš ļoti jauks, beigās aizgājām līdz Mofleni parkam, pasēdējām tur, pastaigāju basām kājām, nogaidījāmies autobusu...laikam 6dienās pēc 18 autobusu tur vairs nebrauc, bet tikām vienā mikriņā par laimi...un nokluvuši laimīgi centrā aizejam līdz manai mājai, Jacks paņem mantas un skrien uz mājām gatavoties balītei.
Mēs ar Kenu tā vietā gatavojam ēdienu, jo visu dienu tik pat kā nav ēsts, vakarā piedāvājumā milzīgs daudzums pasta boloņjēzi (vai kā nu tas rakstās).
Bet tad zvana Jacks un paziņo, ka aizmirsis svarīgāko sviestu un saldo krējumu, tad nu es pārēdies skrēju nesu produktus, jo ballīte jau bija aizkavējusies par kādu stundu no sākotnēji paredzētā laika.
Bet beigās kūkas sataisījām, māju izrotājām, viesus sagaidījām...un saldumus pieēdāmies kārtīgi. Ballīte interesanta izvērtās...
Uz klubiem es neaizdevosm kā citi kolēgas, bet no stāstiem arī turienes izklaides ne mazāk interesantas izvērtās... :)

7diena. Ceļos, un eju uz ofisu, jo bija plānots sarakstīt plānus nākamajai nedēļai...bet saprotu jau ka tik ātri pārējie kolēģi nepamodīsies jo ballīte bijusi gara... nu neko pasēžu un padaru citus darbus ofisā, līdz sagaidu Jacku un sataisām plānu un tad varu doties mājās. Nez kāpēc ir liels nogurums un pēcstundas lasot grāmatu atlūztu uz pāris stundām. Pēc tam atkal pieēdos un tā arī pavadu lielu daļu atlikušās vakara daļas paskatoties filmas, ēdot un klaiņojot internātā...

P.S.
6dien laiciņs bija tik silts, ka varēju atklāt arī sandalu sezonu, pat ēnā nesala un pēdām bija liels prieks par brīvību :D

10.-14.04.2010

2010-04-14T22:53:00.002+03:00

6diena. Mmm diena kad atkal nekas netika īsti darīts. Ārā laiciņš pa smuko saule priecē un silda, tā nu lielāko dienas daļu pavadu uz balkona sauļojoties, klīstot pa internātu un ik pa brīžam patīrot virtuvi. Galvenais darbs, kas tik aizdarīts-atkausēju ledusskapi, izskatījās ka pāris gadus neviens nebija to atcerējies darīt. Tā nu tagad esmu gatavs saldējuma sezonai .
Un arī pārējie biedri bija aizņemti kur nu kurais daži klīda pa čigānu tirgu, daži ceļoja apkārt, Jacks piepelnījās centrā spēlējot ģitāru.
Pēcpusdienā Jacks atnāca atpūtināt rokas un saskaitīt naudu, vēlāk arī Olga pievienojās un devāmies uz REAL, nu lielveikals kā rimčiks, nu ar normālas kvalitātes precēm un piedāvājumu, bet saprotams arī nedaudz dārgāks.
Un pēcāk pēc paciemošanās veikalā atkal mājās atpūta uz balkona.

7diena. Nu tā no rīta bija doma doties uz ofisu lai saplānotu nākamās nedēļas darbus, bet Jacks neatbildēja uz SMS, tā nu atkal ieņēmu vietu uz balkona un uzsāku saules procedūru ar grāmatu rokās. Vēlāk izdevās sazvanīt Olgu un noskaidrot, ka iepriekšējā vakarā šamējie bijuši ballēties un tā nu tagad visi guļ un ir ļoti saguruši, līdz ar to pastrādāt pagaidām neesot spējīgi .
Tā nu nācās dienu sākt tikai pusdienlaikā kad gāju uz staciju sagaidīt LV viesi, kas strādā Bulgārijā, bet tagad brauca no Bukarestes. Tā nu sagaidīju, aizgājām uz mājām nolikt mantas un tad gājām uz ofisu lai satiktos ar Jacku un Olgu un dotos nelielā pastaigā uz parku lai izvēdinātu galvas un izrādītu daļu no pilsētas.
Un pēc tam Jacks bija gatavs darbam tā nu pasēdējām ofisā lai paplānotu bišk darbus.
Pēc tam neliela paciemošanās kauflandā lai iztērētu vienas no pēdējām lejām un nopirktu viesei ko ēdamu.
Tad atkal mājas, uz vakarpusi atnāca vēl Jacks ciemā lai paņemtu ģitāru...un tad vēl vakarpusē atlika vien sagaidīt mājās pārodamies Kenu ar ceļojuma stāstu.

1diena. Ceļos, ēdu un dodamies uz ofisu. Uztaisu prezentāciju ko rādīt skolā par Craiovu...aizbraucu ar prezidenti pakaļ projektoram un tad skrienu uz pieturu, kur satieku Jacku un Ritu, un tad dodamies uz Mofleni. Šoreiz tie, kas nokavēja busu bijām ne mēs, bet gan mūsu mentores.
Plānā bija rādīt video par Craiovu un tad biju sagatavojis dažus jautājumus par pilsētu, bija arī spēles. Nu jā, tā nu sagaidījām mentores, sagatavojām klasi...atnāca arī daži bērni, kas nebija kādu laiku redzēti, iedevu galda spēli viņiem izklaidei...un dodamies uz ielas lai sasauktu arī pārējos bērnus, nu atradām tik dažus, jo nez kāpēc satikām ļoti maz bērnu ārā. Nu neko tie kas bija skolā solījās, ka iešot atrast bērnus, jo viņi sēžot mājās un spēlējot datorspēles. Laiks, protams, iet un tā nu gaidām kad tad atnāks kāds kam rādīt un stāstīt, tā nu gaidījām līdz pagāja jau stunda, jo datorspēles ir ļoooti lielā cieņā, īsti counterstrike fani...nu man pacietība izsīkst un ja stundas laikā nevar savākties tad nu nekā, paši vainīgi un paziņoju ka viss lielais bars varam doties mājās, ejot prom direktore atslēdz viņiem datorus un tad nu visi ir gatavi spēlēt futbolu un iet uz parku, nu nekā, ja nenācāt kad saucu un kad solāt, tad paši vainīgi .
Pēc tam atkal ofisā kārtējā sēde, Karmena galīgā neomā, bla bla bla visi jūs slinki, nekā nedarāt utt., nu labi es nosolījos sev vairs nerunāt tik daudz sēdēs, tāpēc sēžu un ciešu klusu.
Pēc tam dodamies mājās, neliela atpūta, tad sagatavinu vakariņas, paēdinu viesi. Viese Liene ar Kenu aiziet ciemā pie Jakoba es tikmēr mājās parakstu vienu nelielu projektiņu un palasu grāmatu.

2diena. No rīta uz ofisu lai satiktos ar Jacku un tad dodamies uz autobusi, lai brauktu uz Popoveni. Sanāk nedaudz pasēdēt matemātikas stundā un pēc tam laiks mūsu aktivitātei, rādu tad vismaz šiem bērniem video un prezentāciju par pilsētu, un šitamējie vismaz sēž un klausās, kad uzdodu jautājumus par pilsētu nedaudz traucē labais rromu valodas skolotājs, jo viņam patīk atbildēt ātrāk par bērniem un atbildes ir ļoti garas, bērniem bišk garlaicīgi, nu neko beigās visu noskaidrojam un tad bērnus varam nodot Kena un Jakoba rokās, nu izdevās tīri labi, bija prieks par savu darbu.
Tad braucam mājās, Liene paņem savas mantas un ejam uz autoostu. Atvadamies un dodos mājās.
Ieēdu un tad ar Kenu dodamies uz ofisu kur atkal sēde, atkal Karmenas bla, bla, bla...
Atpakaļ ceļa šo to nopērkam vēl veikalā, jo vakariņās tika gatavotas plānās pankūkas norvēģu gaumē, nu ļoti līdzīgi mūsējām tik mazliet vairāk olu, un klāt arī nedaudz sviesta mīklai, garšo gan principā tāpat kā mūsējās.
Un uz vakariņām vēl atnāca Olga un Jacks, tā nu varējām parunāt par visādām sviestainām tēmām, kā ideālo bankas aplaupīšanu Craiovā.

3diena. Atkal agrs rīts jo jādodas karavāna, un pamosties nav tik viegli jo ārā līst lietus un tas, protams, veicina uz miegu, bet nu ja jāceļas tad jāceļas, paslapinos ārā lietū, savācam materiālus ofisā un dodamies uz elektronikas fakultāti. Nu šajā reizē galīgi negribas uzmākties neieinteresētajiem studentiem ar savu stāstu, jo līdz šim esmu jau to darījis pietiekami un līdz šim arī vienīgais kurš to darījis, tā nu to prieku atstāju Frančesko, un viņam labi sanāca, dabūjām diez gan daudz e-pasta adreses. Bet nu pāris stundas pasēdēt nācās jebkurā gadījumā un arī man izdevās vienu meilu dabūt .
Pēc tam dodos mājās lai atkal ieēstu. Tad paskatos kaut kādu filmu TV, un tad atkal uz ofisu, lai sēdētu kārtējā sēdē, atkal bla, bla, bla, un sliktākais ka visi kolēģi sēž un klusē pat uz jautājumu kur būtu jāsniedz vienkārši atbilde jā vai nē, un tad nokaitina Karmelitu, un tā nu esam spiesti sēdēt vieni un izveidot programmu nākamajam lielajam organizācijas izdomātajam pasākumam Eiropas diena. Nu arī šī diemžēl nav tā diena ko dikti gribētos organizēt un par kuru zinātu daudz, bet nu kaut kas jādara ir tad nu izsaku savu viedokli par lietām ko uzskatu par noorganizējamām. Bet pārņem arvien lielākas šaubas, ka Craiovā var ko viegli noorganizēt, jo visas lietas notiek ;loti smagnēji, dabūt atļauju lai uzstādītu telti vienā no laukumiem ir grūti, telts ir neparasta prasība, ģenerators arī izraisa nesaprašanu, nu vienkāršas lietas ir padarītas par sarežģītām un viss maksājot ļoti dārgi, laikam bez naudas nekas te nenotiek, nākas vien nobrīnīties kā Rīga ir izdevies ko organizēt pašpārvaldei un tās cilvēkiem kad tie taisa dažādus pasākumus Rīgas, jo šķiet ka Craiovā tam būtu nepieciešama pusgadu ilga organizēšana un ļooti lielas naudas summas .
Pēc sēdes dodamies uz mājām. Nelielas uzkodas, paklejošana internātā...neliels apraksts par LV izglītības sistēmu un manu darbu ar bērniem priekš simpozija kas notiks kaut kad maijā vienā no skolām, un kur mēs laikam biški piedalīsimies.
Pēc tam sagatavinu vakariņas, un atkal smaržoju pankūku smaržu virtuvē, jo Kenam pankūkas ir mīļākais ēdiens un tad nu viņš nosolījies cept bez maz vai katru dienu. Šoreiz tās garšot ierodas Jākobs.
Tā nu pasēžu vēl netā mazliet un sarakstu emuāra lasītājiem lasāmo .

05.-09.04.2010-Rromu diena

2010-04-10T14:01:00.003+03:00

vuij ka esmu noslinkojis visu nedēļu nekā neesmu uzrakstījis...

1diena. Pēc lielā ceļojuma vajadzēja izgulēties, tā nu nogulēju līdz pusdienslaikam...pēc tam, izklāstīju iepriekšējās dienas ceļojuma piedzīvojumus Kenam un ciemos atnākušajam Jakobam. Vēlāk arī Jacks atnāca, jo viņiem trijatā vajadzēja izdomāt programmu Rromu dienai.
Un pēcpusdienā Frančesko izsauca arī mani uz ofisu lai apspriestu plānus...nu apkopoju viņa idejas un ar to arī mans ieguldījums bija beidzies plānošanā :) vajadzēja tik aizstaigāt līdz kauflandam lai izpētītu cenas, jo vajadzēja aizsūtīt ēdienu tāmi, bet izrādās kauflands arī svin Lieldienas un par pārsteigumu bija slēgts.
Tad nu nekas cits neatlika kā doties mājās un nokvernēt atlikušo dienas daļu pa mājām...

2diena. No rīta bija tikšanās lai apspriestu plānus sakarā ar Rromu dienu, bet pirms tam vēl aizskrēju līdz kauflandam lai tad izpētītu cenas un sarakstītu visus papīrus, un sapratu ka ir ļoti patīkami staigāt pa veikalu kad tas tikko atvēries, kluss mierīgs, nekādas steigas...un pēc tam tad arī pienāca laiks kārtējai spriešanai un plānu prezentēšanai, nu mēs saņēmām ne pārāk labas atsauksmes par Mofleni plānu... :)
Tad ar Kenu aizstaigājām uz kauflandu, šoreiz lai ne tikai skatītos uz cenām, bet arī lai ko nopirktu, jo mājās neliels tukšums plauktos iestājies bija.
Pēc tam, nevaru atcerēties, laikam jau sanāk ka atkal mājās nosēdējām.

3diena. Dodos ar Kenu, Jakobu un Jacku uz Popoveni lai padalītu flaierus. Ārā labs laiciņš, un uz ielām daudz cilvēku, visur dzirdams mūzika, un cilvēki sēž ārā pie mājām un soliņiem svētku drānās...šķiet, ka nedēļu pēc Lieldienām čigāniem ir nedēļa kad notiek saderināšanās, tad nu visi izrādās lai dabūtu labāko vīru un sievu (nu tas uz maziem bērniem attiecas vairāk, jo precas viņi ap gadiem 12-14)...un apkārt staigā grupiņa ar saksafonu un dzeramo un cienā visus kaimiņus, jo vienā pagalmā jau notiek kāzas...
Mūs sagaida viena no skolniecēm, kas solās izvedāt pa kopienu un parādīt kur skolas bērni dzīvo, nu ļoti jautra un patīkama pastaiga sanāk...gandrīz jau pārdevam arī savu mentori, bet viņa dikti negribēja kļut par čigāna sievu :)
Pēc tam aizgājām uz vietējo čigānu tirgu, nu var nopirkt viss kaut ko tur, tad nu tā pat prieka pēc pastaigājām, un kolēģi sapirkās uz rokas velkamāsmantas, un nākotnē ir doma tagad uztaisīt leļļu izrādi bērniem.
Pēc tam atkal kārtējā sēde...bla, bla, bla...
Un tad atkal vakars mājās.

4diena. X diena :), no rīta atceros, ka man bija jāsagatavo spēles, nu jaunas meklēt laika vairs nebija, tā nu nācās palikt pie agrāk Latvijā spēlētām. Ofisā pārsteigums, jo atklājās, ka no pasūtītā ēdiena neko nav nopirkuši, un tikai uz mūsu skolu paiku nevedīs ar mašīnu, bet mums ar Frančesko (kuram ir lauzts atslēgas kauls) viss jānes ar rokām, nu labi nav jau tik traki, divi maisi katrā rokā vēl somas uz pleciem un aiziet:) laiciņš jauks, bet cik bērni nāks nav ne jausmas, Frančesko jau dikti satraucies ka nebūs labi...
Sakārtiojam klasi, saštelējām tehniku un uz noteikto laiku jau atnāk pirmās meitenes, un par pārsteigumu pat ir uzvilkušas svētku drānas, nu ne gluži čigānu, bet tomēr. Bet nu jāiet pakaļ džekiem, un pēc ilgāka laika piekrīt nākt jaunatne kas pēdējās divas nedēļas nebija vēlējusies uz aktivitātēm nākt. Tā nu ierodas ap 15 bērnu un varam sākt.
Sākumā tiek demonstrēti dažādi video par Rromu dzīvi, dejām, Indiju utt. meitenēm īpaši neinteresē tapēc tās vairāk pievēršas manam fotoaparātam... kad redzams ka paliek garlaicīgi jau visiem, laiks manām spēlēm. Nu nav gluži tik abi kā es biju iecerējis, bet nu priekš Mofleni ir OK...daļa bērnu uzjautrinās un smaida tā ka viss kārtībā.
Un pēc spēlēm laiks pēdējai daļai- ēdienam. Nu paika slikta. Krekeri, kozonak( nu maizes un keksa krustojums, kas negaršo ne pēc kā, ir ļoti sauss, un spēcīgi smaržo pēc vaniļas), kola, mango gazēts dzēriens... nu mēs bijām pasūtījuši augļus, saldos cepumus, dabīgās sulas...bet tā vietā negaršīga un neveselīga paika...
Bet nu šikiem uz brīdi ir prieks, bišk ieēduši džeki sāk izrādīt savu enerģiju...meitenes savukārt bišk padejo...tad izdalam diplomus par piedalīšanos, un katram pa ķimiski sarkainai olai...un beidzas ar nelielu ēdienu kauju, jo ja jau ēdiens par brīvu kapēc lai ar to nepamētātos (tas nebija programmā, tā vienkārši ir Mofleni).
Kopumā pasākums daudz labāks kā plānots, un 1,5 stunda veiksmīgi aizvadīta... tā nu priecīgi varam doties uz mājām uz pieēsties pusdienas.
Pēcpusdienā ir nākāma dienas daļa, čigānu kino...ierodas gan maz cilvēku, nu lielākā daļa no lūgtajiem viesiem neierodas, arī svešinieki nenāk, un mums savukārt filma nav saprotama, jo ir rromu/franču valodā ar rumāņu subtitriem...
bet nu nonīkstam 1,5 stundu pie filmas cīnoties ar miegu, un pēc tam Karmena ierosina nedēļas spriešanu noturēt 4dien nevis 5dien kā plānots, nu man jau vienalga...tā nu atkal sanāk man bišk palaist muti un izteikt ko domāju par dažām lietām,kaut gan iepriekš sev nosolījos vairs nerunāt sēdēs, nu tagad palūdzu pārējos biedrus arī neļaut man izteikties tik atklāti :)

Pēc tam atkal mājās, un vakarā pēc neliela pārtraukuma karaoke. Esam apņēmušies katru nedēļu dziedāt trīs dziesmas, vienas un tās pašas, jo arī vietējie katru nedēļsu dzied vienu un to pašu:) tik pagaidām vadītājam laikam mēs vēl tā nepatīkam, jo lai arī iesniedzām vieni no pirmajiem, līdz pirmajai dziedāšanai gaidījām 1,5 stundu..pēdējos dziesmu viņš bija pazaudējis kaut kur... nu labi dosim viņam laiku laboties :) atmosfēra bija baigi laba, tā nu man šķiet tas bija viens no labākajiem vakariem cafe Play.
Ak, jā un dienas negadījums. Olga ejot pa ielu un skaļi klausoties mūziku nedzirdēja tuvojamies suni, kas beidzās ar to ka ir skramba ceļgalā un dibenā, un saplēstas bikses...un lielas bailes no suņiem viņai tagad.

5diena. Brīvdiena. Ko darīt īsti nav. No rīt ar Jacku aizejam līdz centram jo viņam jānopērk jaunas stīgas ģitārai, pēc tam vēl paklīstam pa ielām, aizejam līdz ofisam, tur nekas nenotiek, tā nu ejam katrs uz mājām. Pēcpusdienā ir doma iet uz parku, tā nu ejam ar Olgu līdz centram jo tur Jacks spēlē ģitāru ar francūžiem, pasēžam bet tālumā tuvojas negaiss, parībina pērkons un no parka apciemošanas atsakamies. Tā nu atkal dodamies mājās.
Vakarā Jacks atnāk ciemā, jo Olga ar Frančesko aizdevušies pie Alesandro, un tā nu mēs bišk paplānojam ko varētu turpmāk darīt skolās, parunājam par dzīvi un ieēdam manis izceptos cepumus.

nu tā īsumā mana darba nedēļas, nu principā neko neemsu darījis, bet nu nākošnedel atsākam savas aktivitātes un ceru ka ko labu izdomāsim un bērni arī to darīs :)

P.S.
sorry, bet mājās nav tik labs nets un līdz ar to nevaru augšupielādēt bildes pie emuāra

02.04.-04.04.2010- pirmais ceļojums uz Transilvāniju

2010-04-07T00:27:00.000+03:00

5diena. Jeee diena, kad beidzot dodamies paceļot. Ceļos agri ieturu nelielas brokastis, pa ceļam nopērku ko uzkožamu un dzeramu, satieku Jacku un Olgu un 8:20 esam pie pilsētas robežas un sākam stopot. Nekad mūžā iepriekš nebiju to darījis, un biju pozitīvu domu pārņemts jo biju dzirdējis ļoti daudz stāstu par to cik labi ir stopot Rumānijā. Mašīnu plūsma laba, bet uz man pastāvot 5min neviens neapstājas, tā nu manu vietu ieņem Olga un pēc apmēram 10min apstājas mazais Daewoo Matiz( nu ļoti maza mašīna), bet vienalga kāda mašīna galvenais, ka apstājusies un varam sākt savu ceļojumu. Iespiežam mantas un sevi mašīnā, man laime sēdēt priekšā. Šoferis ir ap gadiem 40... strādā agri kultūras fakultātē. Runā labā angļu valodā, un kas pats labākais- dodas uz to pašu pilsētu kur mēs, Brašovu. Pilsēta nav tālu, nu pāri pa 300km tikai, bet jātiek pāri Transilvānijas alpiem. Tā nu ir ritīgi paveicies ar šoferīti, runāt viņam patika, tik reizēm ļoti skaļi, smiekli arī dzan skaļi un diezgan biedējoši, bet cilvēks ļoti draudzīgs. Un brauca viņš ļoti interesantas lietas dēļ, pirms 1,5 gada bija izšķiries un tagad bija piereģistrējies iepazīšanās portāla un tā nu tagad brauca pirmo reiz sejā skatīt sievieti ar ko bija iepazinies internetā.
Biedri aizmugurē diezgan ātri atlūza tā nu man nācās vienam cīnīties ar savu miegu un uzturēt sarunu ar Marianu, jo arī viņam uzbruka miegs. Brauciens bija lēns (max 80km/h) un viņa nogurums to padarīja vēl lēnāku.
Bet pēc kādiem 150km par miegu varēja aizmirst, jo sāka jau rēgoties kalni priekšā, lieli sniegotām virsotnēm...un jo tuvāk kalniem jo skaistāka daba. Arvien vairāk sāk parādīties vācu stils ciematiņos, sāk parādīties kalnu upes, zemnieku lauki un sētas kā bildēs. Pilsētas, kas izskatās ļoti skaistas, un vismaz uz ielas arī cilvēki izskatījās daudz laimīgāki un jaukāki kā Craiovā.
Un kad tiekam braukt pa kalniem tad acis pielīp pie mašīnas loga, tiiiik fantastiski skati, ielejas, kalni, upes, viensētas...meži, ziliem krokusiem klātas pļavas...aaaaa fantastiski, un tā pāri kalniem apmēram km 60 jābrauc.
Un tad jau arī nonākam Branā, ciematā kur ir slavenākā no Drakulas pilīm, bet kurai patiesībā nav gandrīz nekāda sakara ar Vladu Tepešu, garām braucot sanāk uzņemt arī pāris bildes, no iekšpuses apskatīt varbūt nākamajā ceļojumā sanāks laiks, pēc tam nāk Rašov, kur pa gabalu jau arī redzams pils komplekss un blakus tam liels Holivudas stila pilsētas nosaukums. Šoferītis vēlējās ieturēt pusdienas tad nu piestājām arī nelielā kafejnīcā, uzsauca man kafiju un pārējiem ūdeni vēl piedevām, nice.
Un tad vēl pēdējie 20km un esam Brašovā, kur tikties ar pārējiem kolēģiem nezinām tāpēc izvēlamies braukt uz staciju, šoferītim nav nekur jāsteidzas un viņš ir gatavs vest mūs kur vien vajag.
Stacijā izdodas sazvanīt vēl vienu grupu kas brauca no Cluj, un viņi ieradās ar vilcienu pēc 30min, vēlāk sazvanījām un satikām arī pirmos iebraucējus no BaiaMare.
Tad nu sēžamies autobusā un dodamies uz hosteli, ja ap staciju skats kā jau lielpilsētā ar daudz blokmājām, tad tuvāk centram parādās vecās mājas, skaistas ielas un mūsu hostelis ir izvietots ja tā varētu teikt vecpilsētā, apkārt kalni, uz ielām neviena suņa, tīrība, atkritumu urnas atsevišķi dažādiem materiāliem, lietas ko nevar redzēt Craiovā .
Iečekojamies, noliekam mantas un dodamies uz centru meklēt vietu kur paēst. Pilsēta pilna tūristu(vēl viena atšķirība, kas iekrīt acīs), daudz restorānu, kafejnīcu, shopping street...nu skaisti, sajūta kā vācu pilsētā...
Vietu kur paēst tik viegli atrast neizdodas, jo cenas nav tās zemākās, tāpēc tie, kas ļoti izsalkuši uzkož kādu ātro uzkodu, un dodamies nelielā tūrē pa pilsētu.
Tad satiekam vēl Kenu un Jakobu, kas kā pēdējie atstopoja līdz Brašovai, aizvedam ari viņus uz hosteli un tad ejam vēlreiz meklēt vietu kur ēst, tagad jau visi izsalkuši tāpēc ir gatavi tērēt arī vairāk, bet beigās atrodam pieņemamu vietu, tik vienīgais ko viņi vēlajā stundā piedāvāja bija pasta un pica.
Pica tīri laba, tik vienīgi bija uznākusi lielā galvassāpe un tā nu cīnījos ar to...pēc tam jāiet bija naktsdzīvē, bet sāpe mani nepameta tā nu gāju uz hosteli gulēt.

6diena. Ceļos un veļos, pārējie vēl pēc nakts guļ es tikmēr eju ēst brokastis, satieku citus hosteļa iemītniekus un virtuves sarunas ir tīri jautras. Kad nu visi samazgājušies un iekoduši dodamies atkal uz pilsētu, plānā apskatīt slaveno melno baznīcu un uzbraukt kalnā ar vagoniņu, uz pilīm nav vērts braukt jo nevaram paspēt sakarā ar Lieldienām ciet tās slēdzās jau plkst. 13.
Laiciņš ārā ne pārāk jauks ap +9grādiem tik, apmācies mazliet sāk smidzināt... aizejam līdz baznīcai, iekša gan negāju, lielākā daļa palika ārā jo par ieeju ir jāmaksā. Pēc tam dodamies uz vagoniņu, uzbraucam augšā, skats burvelīgs. Kamēr vēl mežā tikmēr vēju un aukstumu nejūt, bet uz platformas vējš pūš labi. Lejā dodamies kājām, izvēlamies bīstamāko taciņu, īsts serpentīns, apavi visiem draņķīgi tā nu vēl slidināmies pa slapjiem akmeņiem un dubļiem, bet ļoti jauka pastaiga sanāk. Nonākot lejā, protams, gribas ēst, tā nu ejam iestiprināties uz restorānu. Labi pasēžam, ēdiens nu tā... šnicele bez garšvielām. Izejot ārā ir kļuvis manāmi aukstāks, visi drebinoties dodamies meklēt pastkartes, kad nu esam nopirkuši sāk vēl neliela krusa/slapjš sniegs snigt...bet sildāmies ar dziesmām un uzjautrinām cilvēkus galvenajā laukumā .
Kad visi savākušies varam doties uz hosteli. Iedzeram siltu tēju un lielākā daļa sāk skatīties filmu, hostelī bija lieliska dvd izlase 100tiem filmu, līdz ar to bija arī nelielas grūtības izvēlēties es ieņēmu labāko vietu uz dīvāna ietinos segā un labi pagulēju tikmēr.
Pēc filmas aizstaigājām līdz tuvējam veikalam lai nopirktu ko ēdamu, jo vakariņas izlēmām gatavot hostelī. Tā nu spāniete Elza uzņēmās pagatavot tortilju, un itāliete tomātu salātus ar mocarelu, ko pēc tam bija jāliek uz krāsnī apgrauzdētas maizes (neatceros kā tās viss saucās). Pēc garām vakariņām un daudz smiekliem, sākās lielā spriešana ko iesākt ar izklaidēm.
Nogurums visiem labs, it kā gribas iet ārā, bet nezin labas vietas, jo iepriekšējā naktī kolēģi bija apstaigājuši daudzas vietas, bet nekā nebija atraduši. Tā nu daži aizgāja gulēt, un mēs pārējie nolēmām, ka neriskēsim klīst apkārt aukstā laikā saguruma stāvoklī.

7diena. Lieldienas ir klāt. Cēlāmies visi apmēram vienādi, cīnījāmies ar rindām uz dušām/tualetēm pieēdāmies kārtīgi pārslas, sadzērāmies kafiju. Olga un Jākobs aizgāja uz dievkalpojumu, mēs tikmēr pasēdējām virtuvē un parunājāmies ar pārējiem iemītniekiem.
Pēc tam pēdējās bildes kopā, pastaiga līdz centram un atvadāmies līdz nākamajai tikšanās reizei.
Lēna pastaigā soļojam līdz šosejai lai stopotu atpakaļ uz Craiovu. Ir jau diezgan vēls šai nodarbei, bet tā taču Rumānija labākā valsts stopēšanai. Diemžēl šoreiz mums nepaveicās, jo pēc 1,5 stundu gaidīšanas tā arī neviens nevēlējās mums aizvizināt. Tā nu nekas cits neatlika kā doties uz tuvējo autobusa pieturu un braukt uz staciju.

Stacijā izdevās noķert vilcienu kas jau pēc 8 min atgāja uz Bukaresti. Tikām sēdēt gandrīz tukšā, bet ļoti jaunā un omulīgā vagonā. Vienīgi vilciens pārvietojās ļoti lēni, labi kalni un jāšķērso ne mazums tiltu, bet katrā stacijā stāvējām ļoti ilgi. Rezultāta Bukarestē ieradāmies nevis 19os kā plānots, bet 20os un līdz ar to nokavējām vilcienu uz Craiovu.
Nu neko ejam uz kasēm, tur aizsūta uz citām kasēm, tad uz informāciju lai uzliktu uz vecajām biļetēm zīmogu, un tad uz vēl vienām kasēm, kur Dragomira paziņo, ka neko nevar darīt, biļetes nevar apmainīt, angliski viņa ar nerunāja un teicās, ka neviens cits kolēģis arī angliski nerunā, bet pēc uzstājīgas prasīšanas tomēr uzradās draudzīga angļu mēlē runājoša kolēģe, kas uzreiz bija gatava visu nokārtot.
Tā nu tikām pie jaunām biļetēm, un varējām sākt gaidīt nākamo vilcienu kas bija pēc 3stundām. Un ko gan citu darīt šajā laikā ja ne ēst, jo izsalkums bija tīri labs. Un tā kā bija Lieldienas un svētdienas vakars, tad lielākā daļa ēstuvju bija ciet un vaļa bija tikai dažas ātro uzkodu vietas. Ejam iekša, paziņo, ka lētākais un labākais piedāvājums vairs nav pieejams, tā nu nākas ņemt dārgāku un beigās ne īpaši garšīgu sandvidžu. Un pie reizes ēstuvē satiekam arī grieķu draugus kas gaidīja vilcienu uz Belgradu, to pašu reisu kuru mēs, un ar kuriem iepazināmies dzīvojot hostelī Brašovā. Tā ka bija iespējams pakavēt laiku sarunās ar viņiem.
Pirms sēšanās vilciena, protams, vēl jāpadzied uz perona...un tad iekšā vilcienā bišk parunāt un pagulēt, lai plkst. 2 naktī ierastos Craiovā...

28.03.-01.04.2010

2010-04-01T21:22:00.002+03:00

Buna ziua, prieteni!

7diena. Lietus. Ofiss. Nosūtu nedēļas plānu, aktivitātes jāplāno nav jo visas aktivitātes skolās ir saistītas ar Rromu dienu un es gribu tur iesaistīties pēc iespējas mazāk, viņi paši nemaz nenojaušs par tādu dienu, tā ka neko labu nevar tur saorganizēt :)
Pusdienas. Krāsnī cepta vista ar kartupeļiem. Sanāca tīri labi, nu nācās tik pacīnīties ar krāsni jo gāzes slēdzis saplīsis...uzaicināju arī dzan Olgu un Jacku ieturēt maltīti, ko ta viens ēdīs 7dienas lielās pusdienas mājās.
Pēc tam atkal ofiss, vajadzēja palīdzēt krāsot plakātus un taisīt flaierus utt.
Vakars paiet ceport ābolmaizi, sanāca ļoti labi.

1diena. Ofiss. Saņemu naudu par biļetēm un kancelejas precēm, pēc tam papucēju māju un dodos uz universitāti pēc projektora. Tālāk ceļš ved uz Catargiu, pievienojos Olgas un Jacka aktivitātei, nu neko daudz gan palīdzēt nesanāk tik vien ka bišk pabildēt un paslavēt bērnus ar labo krāsošanu.
Pēc tam skrienam uz Mofleni kur kārtējais Frančesko workshops priekš Rroma day. Nu atkal diezgan mierīgi, jo sanāca sīkie un vajadzēja zīmēt valstu karogus, nu man jau tā zīmēšana bišk piegriezusies jo šķiet, ka tā bija kāda 6-7 zīmēšanas aktivitāte pēc kārtas, jo visās skolās viens un tas pats pagaidām notiek :), bet nu labi ne mana aktivitāte, un Mofleni kļūst arvien smagāk jo nevaru saprast kā ar tiem bērniem strādāt?
Pēc tam atkal pamācamies valodu...un jā tas laikam arī viss.

2diena. Rīta agrumā atkal esam ofisā lai sagatavotu materiālus Popoveni, un tad jau dodamies uz labo skolu. Bērni sakarā ar tuvojošajiem svētkiem nav daudz, pa trīs klasēm savācam tik 12, atkal parādam un parunājam par čigānu vēsturi un jāzīmē karogi, kā arī beigās var krāsot dažādus Jacka zīmējumus, bērniem patīk un viss labi. Laiciņš joprpjām priecē tā nu pēc tam dodamies uz parku lai ieēstu saldējumu un pabraukātu ar laivu pa ezeru, bija jautri, jo vajadzēja mācīt airēt dažiem, pāris avārijas vēl :) ektrēmā braukšana zem strūklakas, un laivinieku dziesmas latviešu un zviedru valodā :)
Pēc tam atkal laiks pamācīties valodu...
Un pēc tam...pēc tam vakarā aizstaigāju līdz Jacka dzīvoklim jo viņi vēlējās skatīties filmu, olga gan nenoskatījās jo aizgāja gulēt tā nu nācās mums ar Jacku un Ritu noskatīties līdz galam vieniem.

3diena. Kā vienmēr karāvāna...un pirms tam lielais prieks par to, ka ofisā nobrucis printeris, pilnīgi nekādu dzīvības pazīmju un arī Alessandro(kā vēlak atklājās) bija nofenderējis materiālu maisu, tā nu mēs ar Jaku nevarējām nekā sagatavot Mofleni aktivitātei pēcpusdienā (to ka mums kas jāgatavo uzzinājām tik iepriekšējā vakarā kad Frančesko paziņoja, ka viņš nebūšot jo viņam fizioterapijas sesija). Tā nu nekas cits neatlika kā atstāt ofisu tukšām rokām un doties izplatīt EVS vēsti uz pustukšo universitāti. Tur neizdevās atrst nevienu interesentu tā nu noviltojām trīs e-pasta adreses un devāmies iedzert kafiju un papļāpāt par dzīvo uz tīri jauku kafejnīcu.
Pēc tam gājām meklēt pasta ofisu kur es varētu saņemt paku no mājām, pirmais ofiss bija ciet dēļ pusdienslaika un kamēr tikām līdz otram pātraukums bija beidzies un tikām iekš pasta, un par pārsteigumu paciņa bija tieši tur, kaut arī numurs uz paziņojuma izskatījās cits, tā nu šīs nedēļas prieks- rupmaize, saldumi, pelēkie zirņi, jaunas receptes... mmm iepriezināju kolēģus ar īstas maizes smaržu un konfektēm Gotiņa :)

Pēc tam bija jādodas uz Mofleni un lai arī pirms tam bija daudz brīva laika vienalga mēs nokavējām autobusu un šķiet kādu 3 reizi pēc kārtas, bet labi ka nebija jāgaida 30 min līdz nākamajam, jo par pārsteigumu pēc 10 min bija klāt nākamais buss. Ierodamies Mofleni, bērnu vēl nav, tā nu ejam lasīt tos uz ielas. Tā kā no rīta bija lijis visa iela ūdenī un dubļos un cilvēki vēl no mājām nebija sākuši līst laukā. Ielas galā satikām viena bērna Dariusa tēvu, tā nu viņš sāka mum stāstīt par savu, kopienas, un bērnu dzīvi, lielākoties rumāņu valodā, vietām ko franciski un angliski, un mums par pārsteigumu sapratām gandrīz visas lietas par ko viņš runāja ( nu ne visus vārdus, bet ideju sacītajam), viņam gan neko daudz atbildēt nevarējam un arī nevajadzēja jo viņam patika runāt. Atpakaļ ceļa jau spīdēja saulīte un cilvēki bija iznākuši laukā, bet neviens nebija gatavs nākt ar mums uz skolu, nu neko darīt paši vainīgi :) tā nu pirmā aktivitāte uz kuru neatnāca neviens bērns.
Vēlāk vakarā atkal aizgāju uz Jacka dzīvokli, viņš un vēlāk arī Frančesko veica ekstrēmās pārvērtības, īsināja savus matus. Pa to laiku mani iepriezināja arī pirmais pērkona negaiss, aizgāja gan lielums gar pilsētu, bet zibeņus varēja vērot tā pat, tā nu oficiāli varu droši sēdēt uz zemes tagad :)

4diena. Gulēšana cik ilgi vien vēlos, bet vienalga ilgāk par 9 nenogulēju. iazgāju uz ofisu, satiku Kenu un Jacobu un devos ar viņiem uz Popoveni lai padalītu flaierus par Rroma day, skolā gan satikām tikai 2 bērnus un čigānu valodas skolotāju. Bet neko diena ar svaigu gaisu pēc negaisa tā ka jauki pastaigāt.
Pēc tam atkal ofiss jāsaraksta un jānodod bija visa bilžu galerija, lai pierādītu ka esmu ko darījis. Tad pārspriežam pa nedēļu piedzīvoto un nākamās nedēļas plānu un tad mājās.
Mājās atkal patīru, un labi ka tā jo negaidīti ieradās saimnieks, un uzslavēja, ka es uzturot dzīvokli labākā kārtībā kā meitenes iepriekš. Bet tīriju es tāpēc, ka vakarā ieradās jaunais dzīvokļa biedrs Kens, viņa norvēģa mentalitāte vairs nespēja paciest Alessandro mentalitāti, un tā nu viņam atļāva pārvākties uz labo dzīvokli.
Nu tā apmēram ir pgājušas pēdējas 4 dienas, nosing spešal.

P.S.
Mums trīs dienas zied plūmes un ķirši.
Un 5dien es dodos beidzot paceļot uz Brašovu, ceru apskatīt Drakulas pili un izbaidīt Karpatu skaistumu un uz priecīgas nots sagaidīt Lieldienas:)

Un priecīgi arī Jums emuāra lasītāji.

26.03-27.03.2010

2010-03-28T12:12:00.002+03:00

Laaabdien!

5diena. Nu nekādi lielie plāni uz 5dienu nav, jo tā ir ofisa diena, un vienīgais kas jāizdara ir jāsaraksta atskaites un jāizrunājas nedēļas izvērtēšanas sēdē.
Un tā kā ofisā notiek Florīna pasākums, tad nu atskaites rakstu no mājām. Izdaru to un vēl pat atliek laisk bišk māju patīrīt.
Tad vēl sanāk laiks palasīt grāmatu, jo organizācijas dāmām ir neliela nesaprašanās cikos sākas sēde, katra saka citu laiku.

Bet pacietību, pacietību to Rumānijā vajag daudz :) un laiciņš ārā superīgs tā, ka no stress...

izpļurkstējamies sēdē, un pēc tam ar Jacku un Olgu devāmies uz centru. ļoti vajag nopirkt saulessbrilles, savādāk baigi spiež acīs, un Olgai ar Jacku vajag jaunus apavus. Diemžēl nekā nopirkt neizdevās, ir saulenes pa 3 latiem (kuru kvalitāte ir pārāk zema, un tad saulenes pa 30 latiem, kuras nav brīvprātīgajam pa kabatai...)

Tā nu izstaigājamies, piekāpjam manā mjā lai iedzertu tēju un pēc tam dodamies uz viņu dzīvokli, Olga solās pagatavināt vakariņas. Paēdam un tad prāts nesas uz dziesmām, tā nu pāris stundas pakaitinām kaimiņus sēžot virtuvē apdziedot Craiovu, Rumāniju un citas lietas Jacka ģitāras pavadījumā, un arī kaimiņi piespēlēja dauzot apkures trubas no lejas stāva :) ierakstījām arī mp3 pleijerī, bet kvalitāte drausmīga...

6diena. No rīta satiekamies un aizejam nopirkt Olgai botes kuras viņa noskatīja iepriekšējā dienā un pēc tam trijatā dodamies uz Parcul Tineretului, solījās vēl pievienoties arī Alessandro, bet beigās tā arī neatbrauca. Laiciņš arī nebija no jaukākajiem jo sauli klāja mākoņi un līdz ar to tik ļoti nesildīja. Pēc pāris stundu svaiga gaisa, dodamies ar kājām nelielā pastaigā pa Catargiu... izvēlamies iet ceļus kur ikdienā droši vien neietu, tā nu izdodas redzēt "interesantas" vietas :) nu misene, protams, ka jau visur, katrs brīvs zāles pleķis ir noklāts ar kādu atkrituma maisu.
Izstaigāties sanāca kārtīgi,nu kājas bija labi uztrenētas:) bet pirms došanās mājās vēl aizbraucu līdz Jacka dzīvoklim lai apēstu iepriekšējās dienas pārpalikumus.

Pēc tam mājās un pagulēt...

un vakarā it kā vajadzēja iet bišk paballēties, nu labi piekritu aiziet uz kādu stundiņu, jo baigi negriabs labā laikā sēdēt sapīpēta krogā un kaut kā tos dūmus vairs tik labi nepanesu :D bet beigās sanāca īsākā ballīte vēsturē, iegājām krogā kādas 2min noklausījāmies stāstu par to kas tur notiek, un pēc tam draugi devās uz citu vietu, tā kā biju diezgan samiegojies vēl uz staigāšanu galīgi prāts nenesās un tā vietā lai 30 in staigātu no vienas vietas uz otru gāju mājās, tā nu ballīte bija 2min garumā:) bet galīgi nenožēloju, varēju atpūsties mājās mierīgi un turpināt iepazīt literatūru :)

21.-25.03.2010

2010-03-28T12:10:00.001+03:00

7diena. Brokastis un ofiss. Saplānoju nedēļas darbus...pasēžu internātā, pačatoju ar Latviju...laiciņš ārā superīgs...ārā ap +21, bet bez vēja ir jau tā kā LV vasarā, elpot nav īsti ko, jo lielākā problēma, ka gaiss ļoti sauss viņiem te, un vasara tāpēc visi bēgot prom, jo mēdzot būt līdz +45 ēnā, kur peldēt nav kur, vienīgi baseini, un strūklakās kāpt nedrīkstot, pieļauju ka mums ziemeļu valstu pārstāvjiem būs diezgan grūti...

Mmm pēc ap pusdienlaiku ejam ar Jacku un Olgu uz centru, man beidzot jānopērk saulesbrilles un Olgai vajag botes...bet diemžēl lielveikals strādā līdz 14tiem un līdzīgi arī lielākā daļa mazo veikalu, tā nu no naudas tērēšanas nekas nesanāk , nu neko jāatliek par nedēļu, atceļā ieejam ekskursijas pēc baznīcā, šķiet ka nekad nebiju iepriekš bijis pareizticīgo baznīcā...cilvēku tur nebija, baznīca ne pārāk liela...iekšā viss melna... diezgan drūma vieta. Pēc tam aicinu uz pusdienām, piedāvāju pagatavināt vistu, bet uzaicinājumam atsaucas tikai Jacks, tā nu sataisu lielās pusdienas, vista vēl tā neko, bet mērce galīgi nebija laba, nu labi ēdam bija, bet ne tādā kā vēlējos... bet nu nākamreiz būs mācība  un desertā turpinu iesākto saldējumu sezonu...
Pēc tam vēlreiz aizeju uz ofisu, kāpēc vairs nemaz neatceros...ak jā vajadzēja salabot printeri, izrādās atkal varu likt lietā SP uzkrātās zināšanas datoru un biroja tehnikas labošanās un tad nu palīdzu cīnīties ar printeri/kopētāju, kas visu laiku ieķer kādu lapu, vai āri nespēj to uzķert no balto lapu atvilktnītes... 

Nu jā un tad jau plkst. šķiet, ka ap 18tiem bija, vakariņš kā vasarā, jauki, lēns vējiņš tā vien prasījās jūru vai kādu citu ūdens tilpni... un jā sagribējās arī draugus, tā nu iekārtojos mājās ērti uz balkona un ķēru internātu, daudz draugu gan skypā nebija, bet paldies tiem kas tomēr tur laiku pakavēja 

1diena. Bija ieplānots rīta daļā iet uz kādu bibliotēku lai iegūtu informāciju par sociālajām īsfilmām Rumānijā, bet izrādās viņiem bibliotēka nemaz pilsētā nav, un uz mūsu jautājumu par tādas esamību skatījās uz mums kā uz dīvainīšiem, nu labi nekā darīt, žēl viņu  ( vienīgā bibliotēka ko viņi zināja ir universitātes bibliotēka, kur gan ir atrodama tikai zinātniskā literatūra).
Tā nu laiks tiek pavadīts ofisā...pusdienlaikā dodamies uz Mofleni, bijām ieplānojuši spēlēt futbolu, ja jau viņi negrib nekā nopietna darīt lai jau viņiem tiek, bet diemžēl mums ir tikai viena bumba, un tās turētājs Kens bija pazaudējis mobilo, tā nu aizdevās uz tirgu meklēt jaunu, un tas viss ievilkās, tāpēc beigās mēs ar Jacku aizbraucām un nolēmām gaidīt mentori un pārējos kolēģus parkā, un beigās labi, ka tā jo neviens tā arī neieradās un skolā mēs neko nebūtu varējuši bērniem futbola vietā piedāvāt. Un labums tāds, ka redzējām beigās skaisto parku, zaļa zālīte(kurā gan nedrīkst sēdēt) skaisti apstādījumi, lielisks bērnu laukums, sporta laukumi...no krūmiem izveidoti dzīvnieki un citi tēli... milzums daudzums policistu utt. Laiks superīgs, esmu gan bija gan tā kā neliels saaukstējums iekšiņā(laikam pa daudz saldējuma) tāpēc īsti to siltumu neizjutu, bet lai nu kā prieks vienalga. Beigās uz kādām 20min vēl pievienojās Olga.
Pēc pāris stundām svaigā gaisā, atkal ofiss, spriežam par Rromu dienu, kā nu svinēt un ko darīt ar bērniem (nedomāju, ka LV ir kāds, kas zina par starptautiskās čigānu dienas esamību, es ar nezināju, un līdz ar to arī no organizēšanas atteicos, nu ne gluži tāpēc, ka par to dienu nekā nezinu, bet tāpēc, ka neticu ka Mofleni ko ir iespējams noorganizēt). Bet idejiski plāns sadomāts labi, tik viss jāizdara nedēļas laikā un nav zināms cik naudas var tērēt, 8. aprīlī varēšu pateikt kā tas viss beigsies.

2diena. Skolas diena, atkal jau dodos rīta agrumā uz Popoveni lai pavadītu laiku stundās kopā ar bērniem. Pirmo stundu gan izlemju nogulēt jo uz 8tiem braukt īsti negribas, bet tā kā viņi nesāk laikus, tad ierodos jebkurā gadījumā franču valodas stundas vidū un nākas nu man arī mācīties franču valodu, bet nu nebija tik traki, kaut ko jau sapratu kad man skolotāja sāka jautāt  tā nu izbaudu dienu labo bērnu sabiedrībā jo bērni tiešām ļoti jauki.

Pēc tam atkal viena sanāksme sakarā ar Rromu dienu kolēģu starpā, pēc tam vēl viena prezentējot mūsu ieceres organizācijai.
Diena pietiekami pilna sanākusi, vismaz pagaidām nekāda lielā gurķošanās nav, nu ceru gan, ka uz vasaru būs vairāk laika brīva lai paceļotu apkārt, savādāk Craiovā būs grūti izdzīvot.
Vakarā vēl aizstaigāju līdz IlPadrino lai pakavētu laiku Jackam un Olgai pie vakariņām(viņiem bija salūzis ledusskapis un viņi bija pārāk lepni lai ēstu manis gatavotas vakariņas, tā nu devās uz restorānu ).

3diena. Dodos kārtējā EVS Karavānā, izplatīt brīvprātīgo darba vēsti ķīmijas fakultātē, studentu pārsteidzoši maz, jo bija sajūta gluži kā sesijas laikā, nu ļoti maz cilvēku... nebija arī kur apsēsties jo nebija neviena krēsla gaiteņos, tā nu nācās kādas 4as stundas nostāvēt kājās.
Pēc tam aizskrienu uz mājām pēc darba lietām un braucam uz Popoveni, lai arī tur novadītu pirmo workshopu un pagatavinātu Lieldienu rotājumus. Līdz netiek neviena no mentorēm tāpēc esam gatavi cīņai ar to savu rumāņu valodas nezināšanu , bet galvenais jau, ka esam labā kompānijā bērni arī zinām, ka labi uzvedas...skolā noskaidrojam, ka mūs pieskatīs jaunais rromu valodas skolotājs, nu pieskatīs bērnu, jo angliski viņš diemžēl nerunā...bērnu sanāk kuplā skaitā apaļi 25, un prieks, ka atnākuši pat tādi kas nebija redzēti nākam uz skolu  viss ir labi, tik ir pa maz šķēru un līmes zīmuļu, nebijām gaidījuši tik lielu atsaucību, un arī naudas lai ko vairāk nopirktu mums šomēnes nav. Bet lai nu lai nu kā beigās gandrīz visi rotājumus paspēj pabeigt, un kopīgi atzīstam šo par labāko nodarbību, PALDIES bērniem.

Ejam ārā un vakars rādās tīri patīkams, tā nu ejam uz parku atzīmēt labo darbu ar saldējumu, apkārtējos veikalos gan to atrast neizdodas un pat benzīntankā nekā nav...bet parka vidū tomēr uzejam tantiņu kas par šo kārumu ir padomājusi sēžam ezera malā, baudām laiciņu, papļāpājam...un kad paliek vesīgs un saule jau pusrietā braucam mājās.
Vakars jauks.

4diena. Pa nakti redzu pāris ne pārāk jaukus sapņus, un nespēju tos aizmirst arī pa dienu, līdz ar to galīgi neesmu savā ādā un rīta sanāksmi pavadu nostatāt no pārējiem, savādāk viņiem nāktos dzirdēt kādu pārāk dzēlīgu piezīmi  labums vien tāds, ka nesanāk laika domāt par ēšanu un tā nu izturu līdz pusdienlaikam un pat aizbraucu līdz Mofleni bez ēstgribas. Mofleni izdodas sliktās domas no galvas dabūt laukā un sāku iejusties atpakaļ dzīvē  un arī vēders sāk prasīt savu tiesu...
Mofeni, mierīgi, nu priekš Mofleni, tas gan laikam tāpēc, ka atnāca pirmsskolas bērni nevis skolas jaunieši...un arī plānoto neizdarīja neviens, bet es īsti nesatraucos, jo nebija mana nodarbība, Frančesko mēģināja ar viņiem gatavoties Rromu dienai, un tad nu arī viņš redzēja, ka Mofleni ir sliktākā kopiena no visām, žēl tik ka viņš to dikti pārdzīvo, bet nu gan jau aizmirsīs un būs labi.
Pēc tam negribas laist postā labo laiciņu un ar Olgu nolemjam, ka jāaiziet līdz parkam, izdodas zālē nogulēt kādas 15 minūtes līdz policija lūdz atstāt zālienu, pievienojas arī Frančesko, kas pēc 4 pieturām arī saprata ka grib paelpot svaigu gaisu un pabaudīt sauli, un parkā satieku arī savu Mofleni paziņu Jurī. Pirmo čigānu ko es iepazinu, nu tāds ap gadiem 18 viss itāļu firmās, no diezgan turīgas ģimenes, un ar veselu baru līdzīgu draugu...tā nu nākas atkal trenēt rumāņu valodas dzirdi, jo viņi mēģina flirtēt ar Olgu un man nākas tulkot, sev par prieku sapratu vairāk kā būtu domājis zinām .
Un pēc nelielās atpūtas ieskrienu vēl ofisā, lai noliktu darba lietas un tad mājās lai beidzot paēstu.

Un tā kā ilgi nav nekut iets tusēt vakarā nevar karaokei teikt nē.

18.-20.03.2010

2010-03-21T13:37:00.002+02:00

Laba diena!

Tātad. 4diena.No rīta paredzētās tikšānās tiek atceltas, tā nu rīta daļa sanāk brīva un tā nu varu pakavēt laiku mājās.
Strādāt sāku tik ap 13tiem, kad braucu uz Mofleni, palīgā brauc arī Kens, Rita un Jaks. Laiciņš superīgs tapēc līdz ar to arī garastāvoklis brīnišķīgs. Ejam saaicināt bērnus no ielas, un izdodas savākt normālu bariņu. Ielas bija pirlnas jo visur pilns ar čigānu vīriešiem, šamējie spēlē galda spēles un spriež kaut ko... bet nu ierodoties skolā sākas zināmas problēmas. Savākt sīkos un ko ar viņiem parunāt nav iespējams, iesākumā aizejam aiz skolas kur izrādās ir neliels pagalms un tad nu viņi izlemj, ka jāspēlē fotbols, nevis mūsu ieplānotās rotaļas ārā...nu neko izlemjam, ka džeki var spēlēt bumbu, bet es pārējie var iet iekšā lai gatavotu Lieldienu rotājumus... bet viņiem problēmas ar lēmumu pieņemšanu un ir neliels bardaks...beigās visu atrisinās pārsitot bumbu pār sētu kaimiņu dārzā. līdz ar to no futball, un visi nāk iekšā. Ko darīt gan viņi visi negrib, tapēc klaigā, skraida iekšā arā, saplēš manis pagatavotos paraugu...bet nu kaut kā izdodas vismaz darīt gribošos apsēdnāt un izskaidrot kas jādara. Es palīdzu mazajai Denisai un paskaidroju arī vēl pāris džekiņiem un darbs iet uz priekšu, ik pa brīdim gan citi sāk kauties (pirmo reiz redzēju ka viņi kaujas savā starpā pa īstam) dažs labs visu laiku zīmē krānu un met uz galdiem to attēlojumus, cits izdomā ka varētu ar krītiņiem pazīmēt uz galda vaia rī pielimēt papīru uz tā... nu iet "jautri", ik pa laikam līdz ar to ienāk kāda kolotāja ar kārtīgu žagaru kādu iekausta...arī mūsu mentore neko īpaši nepalīdz, vai nu bail viņai vai nezin ko darīt... un arī pati viņa sīka un smalku balstiņu...tā nu mēs varam tik izšķirt kautiņus un viss, jo pateikt nekā nevaram, no skolas ārā dabūt nevaram, skolotājai aizliegt sist Rumānijā arī mēs nedrīkstot...kārtējo reiz atliek tik nosacīt WELCOME TO ROMANIA!

bet nu beigās pāris rotājumus ar dažiem no bērniem uztaisām...klase izskatās kā karalauks, idejas kā izkļut no situāciajs nav nevienam...atliek tik turpināt ieplānoto un sadzīvot ar situāciju.

Pēc trakās dienas ir labi atgriezties mājās un mierīgi iedzert tēju...un tā arī pavadu vakaru, jo neskatoties uz to, ka 4diena uz kareoki neejam...ak jā es taču aizgāju uz Jacka dzīvokli skatīties filmu, nu jā tā man gāja 4diena.

5diena. 5dienas vieglas dienas,jo ir dienas kad jāpavada ofisā, nu labi nav prieks sēdēt, bet nu nekas navb īpaši jāplāno un no tāda viedokļa no stress. Uzrakstu kaut kādas atskaites, kaut kādus plānus...ieēdu štrūdeli...un pēcpusdienā laiks paspriest kas tad pa nedēļu sadarīts, tad nu man nākās visus iepazīstināt ar Mofleni piedzīvoto, arī mūsu organizācijās locekļi neko īsti nemācēja ieteikt...
Vakars...gaidu ziņu no citiem, pāris telefona zvani, bet tā arī nekas nenotiek un vakars tiek pavadīts mājās.

6diena. Ir Frančesko dzimšanas diena. No rīta paēdu un sāku tīrīt virtuvi, jo nedēļas nogalē mentore pažukstēja, ka ir paredzēts nākt kontrolei lai pārleicinātos, ka dzīvoklis tiek uzturēts kārtībā. Lielais cīniņš ar tauku kārtu uz tvaiku nosūcēja ir sācies, un kauaj ir uzvarēta. paberžu arī cepeškrāni un laiks iet diezgan ātri...saņemu zvanu, ka ap 12tiem tiekamies un dodamies atzīmēt dzimšanas dienu kat kur nezin kur... būšot pikniks. OK laiciņš vienkārši fantastisks, tapēc gribas tik ātrāk tik ārā no mājas. Tā nu izberžu virtuvi, uzpucēju savu vannasistabu...pārējā svietas tīrīt nesanāk jo tad būtu pārāk skaļi un Rita guļ, nezinu gan kā var gulēt līdz 13 ja ārā saule un ap +20...uz 12 sapucējos un esmu gatavs dooties, bet saņemu ziņu, viss aizkavējas, nu neko... eju pasauļoties uz balkona un palasīt gramātu jo nezin jau arī kad viņi būs gatavi...beigās neizturu un nolemju, ka jāiet uz centru nopirkt saules brilles un ieēst kādu saldējumu...centrā cilvēku daudz vairāk kā parasti nedēļas nogalēs un pz ielām pilns ar sīkajiem kas braukā ar riteņiem, skrituļo utt, jaunās māmiņas sanākuša kopā un nu vispār baigi jauki, tieku līdz tirdzniecības centra pirmajam stāvam, kad zvana, ka nu esot gatavi un jāskrien tikties...ta nu nekā nenopērku, pa ceļam vien ieskrienu maķītī lai nopirktu saldējumu...un tad iekšā mašiņā un braucamkaut kur ārpus pilsētas piknikā.
tiekam ārā un acis priecē nelieli kalni, iebrauc vienā ciemā pabraucam kalnā un tālāk dodamies kājām, kāpiens diezgan stāvs, bet tiekot augšā...jeee ir mežš(nu ne LV mežš, tur tādu krūmi, vietējie ozoli un citi lapkoki) apkārt jauka pļaviņa, un no turienes redzama Craiova... beidzot ārā no pilsētas pie dabas, pikniks gan tāds ļoti vienkārš, jo LV jau būtu arī grils līdz vai arī ugunskurs, kur tiktu kāda desa vai vistiņa pacepta, te gan tikai maize, kāda desa, auglis... viņiem tik ka vīnu padzert:) apkārt vēl ganās 2 zirgi.

ieēdam un dodamies caur mežu uz otru pusi, kur var redzēt otru daļu pilsētas un ir redzamas vel skaistākas ielejas. Jubilārs ar Alessandro jau ir labi iereibuši un nolemj iet ar kājām uz pilsētu, gājiens ap trim stundām, līdz drošības pēc dodas arī Olga. Mēs vēl kādu stundu paguļam saulīte un dodamies atpakaļ uz otru pusi, savācam mantas un kāpjam lejā. Saņemam telefona zvanu no gājējiem, tikuši līdz Mofleni un tālāk vairs neesot gājēji, itāļi jau ir stipri apreibuši:) tā nu pa ceļam savācam viņus, noklausamies dažās viņu lekcijās, nu laikam labāk viņiem nedzert, jo uzvedās kā 10 klases skolnieki...bet varbūt tā ir itāļu īpatnība.
Nu neko izbraukājam malziet pilsētu līdz mūs izlaiž ofisa tuvumā, aizeju vēl līdz kauflandam iepirkt pienu...un pēc tam aizeju līdz Jackam un Olgai, noskatāmies čehu filmu. Kopumā škiet, ka tā bija mana labākā diena Rumānijā līdz šim... būtu sava mašīna te varētu laikam katru vakrau braukt uz to mežiņu atpūsties no pilsētas :D

14.-.17.03.2010 Sākam beidzot strādāt

2010-03-18T11:37:00.001+02:00

7diena. Mmm ko gan es darīju 7dien...? ak, jā 11os bija sarunāta tikšanās ofisā, lai ar Jaku saplānotu aktivitātes, ko darīt nākamās nedēļas laikā dodoties uz skolām. Paši nekā daudz sadomāt nespējām tāpēc palīgā nāca google tante. Tā nu uzgājām vairākas labas spēles/rotaļas, kā arī pāris lietiņas ko bērni varētu savām rokām sataisīt uz tuvojošajām Lieldienām.
Kas pēc tam pēc tam pēc tam... mmm laikam nav labi atstāt emuāra rakstīšanu uz vēlāku dienu  ak, jā pēcpusdienā centos uzcepināt ābolkūku mājās. Nu mīkla sanāca OK, bet problēmas sākās kad vajadzēja cept, jo, lai arī cepeškrāsns ir jauna, kaut kas tur īsti nestrādāja, un uguns visu laiku dzisa nost, domāju ka tu automātiski ieslēdzas atpakaļ kad temp. Nokrītas, bet nekā, tā nu 30min vietā kūka cepās 3 stundas  nu ēdama, protams, bija, bet negaršoja gluži tā kā biju iecerējis, labi jau ka tikai paša lietošanai bija paredzēta .
Un vēl atnāca Olga, lai es apskaidrotu viņai rumāņu valodu, nu kaut ko jau varēju palīdzēt, bet diez vai pagaidām esmu labākais skolotājs .

Nu jā...tā pa lielam jau laikam tas arī viss, dieniņa jauka, laiciņš jauks un vakarā ieēdu savu kūkas meistarojumu un uzsāku grāmatas lasīšanu, ko atstāja prom braucošie latviešu biedri.

1diena. Nedēļa, kad sākam strādāt skolās ir sākusies. No rīta vēl īss mītings ofisā par nedēļas plāniem un pusdienlaikā jau dodos ar savu mentori Elenu uz Mofleni, nakts laikā ir saslimis viss Rovines dzīvoklis, kur dzīvo Jaks, Frančesko(vēdera problēmas) un Olga (ar drudzi), tā nu nākas man aktivitātes bērniem piedāvāt vienam pašam, labi jau ka vēl mentore līdz, savādāk Mofleni bandīti nebūtus savaldāmi.
Ierodas 8-12 bērni(nu viņi visu laiku staigā iekšā ārā), daļa izvēlas spēlēt conter strike(nezinu kā īsti rakstās), daļu neizdodas uzaicināt jo nezinu kurā mājā kurš dzīvo, bet nu ar apmeklētību nevaru sūdzēties jo labi ka tie paši atnāk, ņemot vērā, ka ārā saulīte un viņi varētu spēlēt futbolu vai arī strādāt vecāku darbus. Rotaļas gan spelēt viņiem īsti negribas, visi prasa tik kur ir Sāra un Nuri, un gatavi spēlēt tikai BINGO...bet nu labi negribat spēlēties, tad varat zīmēt savu skolu, ko arī viņi negrib darīt jo skolu ienīst, un arī sapņu skolas ko neienīstu viņiem neesot, līdz ar to viņi zīmē ko nu paši vēlās. Tā nu stundu ar viņiem pastrādājām, nebija īsti kā gribētos, bet arī par katastrofu nevarētu dienu nosaukt...

Pēc tam atkal pamācamies valodu, un tad nelielā grupā lai nelaistu labi laiku vējā aizstaigājam līdz centram...beidzot izstaigāju arī tirdzniecības centru, nu nekas dižs. Un tad jau atkal mājās... (jā izdevies ir tusiņiem mazliet paņemt pauzi un tagad cenšos izbaudīt mieru un klusumu mājās, kamēr vēl dzīvoklis pustukšs).

2diena. Šodienas lielais darbs došanās uz Popoveni. Tā nu ceļos agri, lai jau 8os sēdētu skolas solā un piedalītos sākumskolas klasēs, lai iepazītos ar bērniem saprastu ko tad un kā viņiem māca utt. Ierodoties skolā atklāju, ka kolēģi nav ieradušies( jo ir aizgulējušies) un mentore arī nav vēl atnākusi, jo braukšot tikai uz 10tiem kopā ar mūsu monitori. Tā nu nākas mēģināt saprasties ar sīkajiem kā nu spēju, jo arī skolotāji angliski nerunā, bet nu izrādās esmu iemācījies saprast kad man jautā no kurienes esmu, kā mani sauc un tml. tad nu nākas to visu arī uzlikt uz papīra, kā arī sarakstīt visu bērnu vārdus, jo visa klase ir man apkārt( kādi 10 bērni) un katrs runā, katrs grib lai es ko uzrakstu un sajūta, ka es esmu lielais brīnums viņiem 
Tā nu pirmo stundu pavadu pie pirmās klases, viņi mācās sākumā vēl zilbes, tad kaut ko paraksta, palasa... skolotāja ar 20 gadu pieredzi, nu tāda pastingra, bet kopumā šķita laba, bērnu zināšanas dažādas, bet daudz augstākā līmenī kā Mofleni.
Nākamās stundas pavadu pie trešās klases, kur ir 19 gadus jauna skolotāja, runā mazliet arī angļu mēlē, un strādā tikai pirmo gadu skolā, atkal jau rumāņu valodas stunda, līdz ar to neko daudz nesaprotu... pēc tam ir laiks matemātikai, mācās dalīšanu, un te nu arī es saprotu kas notiek. Bērni, protams, joprojām katrā brīvā brīdī skatās uz mani un pārējiem kolēģiem kas ieradušies, šķiet ka vismaz sākumā nebūs grūtību ar viņu uzmanība pievēršanu.
Pa starpbrīžiem ātri padauzām futbola bumbu, parunājām ar skolotāju... Popoveni skola, šķiet kā paradīze salīdzinot ar Mofleni 
Pēc 11tiem pirmā maiņa ir beigusies un ierodas otrā un ceturtā klase uz otro maiņu, tā kā ir jau pusdienlaiks, tad gribas ēst un otrajā maiņā pasēžu tik pie uz vienu stundu, notika KD matemātikā tāpēc jāuzvedas bija klusu un kārtīgi.

Pēc tam pāris stundu brīvais laiks...un pēcpusdienā atkal pamācamies valodu...pēc tam vajadzēja sagatavot flaierus 3dienas EVS reklamēšanai, bet man pavisam aizmirsās, atcerējos tik ejot uz kauflandu.
Ak, jā un vēl saņēmu īsziņu, ka brauc ciemiņi, Alessandro bija aizmirsis pateikt, ka uz Craiovu brauc Sabīne ar vēl vienu franču meiteni, un tā kā manā dzīvoklī pagaidām daudz brīvas vietas viņas paliks manā dzīvoklī.

Un atkal vakars pa mierīgo mājās 

3diena. Katru nedēļu rīts sākies priekš brīvprātīgā agri, jo katru nedēļu došos izplatīt EVS cēlo mērķi Craiovas universitātes fakultātēm, un iespējams arī citām sabiedriskām vietām. Tā nu atkal dodamies uz galveno ēku, esam gan tikai divatā ar Jacobu, jo Olga un Jaks joprojām slimo... bet lai nu kā dabūjām tik pat daudz e-pasta adreses kā pagājušajā nedēļā, neskatoties uz to, ka nošmaucam 2 stundas no darba laika, tā ka esam pastrādājuši labi 
Pēc tam jāslēpjas mājās lai neuzskrietu virsū kādam no organizācijas . Ir iespēja pagulēt arī diendusu, jo neskatoties uz to, ka ārā labs laiks, saulīte nez kāpēc visu laiku ir neliels sagurums un velk uz miegu.

11.-12.03.2010

2010-03-13T12:41:00.000+02:00

4diena. Laiciņš joprojām draņķīgs, galīgi ne tāds kā pavasarim vajadzētu būt, jo ārā snieg lielie sniegi, ir slapjš un arī vējš nav no patīkamākajiem. Tā nu nākas atkal atcelt ieplānoto darbu un uz tā vietā lai dotos uz Popoveni sēžam ofisā un rakstam atskaites.
Atskaites šonedēļ ļoti daudz- Musatesti report, monthly evaluation, weekly report. Nu jā it kā nav daudz, bet tur ir ļoti daudz lapu ko rakstīt, un nav tik viegli atcerēties kas ir darīts pirms gandrīz diviem mēnešiem (manā gadījumā), un tā kā piegāju lietai nopietni un atklāti tad arī sanāca parakstīt vairāk kā biju domājis, tagad jāskatās vai būs kāda pretreakcija maniem novērojumiem.

Process ir tik lēns(jo ne jau visu laiku darām ko vajadzētu... padziedam, pačatojam netā un tml.), ka saprotu ka nav vērts pat mājās iet pusdienas taisīt, tāpēc ieturam štrūdēļu pusdienas ofisā.
Pusdienlaikā ir arī kāda nopietnāka padarīšana, atkal kārtējā apspriede, šoreiz ļoti mazā pulkā gan, jo esmu iesaistījies arī atsevišķā programmā, kurā paredzēts, ka studenti no universitātes mācīs čigānu pieaugušos un bērnus, ja vien būs tāda vajadzība, lasīt, rakstīt un rēķināt, jo lielai daļai no viņiem nav šādu zināšanu. Un tā nu izstrādājām plānu kā šo visu lietu uzsākt un, cerams, beigu beigās varēšu ar sevi mazliet palepoties par ieguldījumu šajā programmā .

Pēc tam neliels pārtraukums, kurā turpinām rakstīt atskaites, un tad jau atkal kārtējā valodu nodarbība. Pildām dažādus uzdevumus, jāsaka, ka neiet tik viegli kā būtu vēlējies, bet nu man ar tām valodām vienmēr sākumā rūti gājis, un tā rumāņu gramatika, ai, ai, ai, artikuli, galotnes, vienskaitlī un daudzskaitlī... :D

Un pēc mācīšanās nākas pildīt 3dien apsolīto un doties līdz Olgai, Jakam un Jacobam uz sporta zāli, izdodas gan izcīnīt to lai piedod, ka es nekā nedarīšu tur, jo nu vispirms gribas redzēt uz ko parakstos un par ko maksāju, tāpēc aizdodos tikai uz 20min. Un tas, kas tur notika saucas tai-bo, nu kikboksa aerobika (youtube ir diezgan smieklīgi video par šo sportu). Un labi, ka es nepiekritu to visu darīt jo laikam manas kājas nomirtu, nu pēc pirmajiem treniņiem noteikti  tāds ļoti žiperīgs tas sports. Un laikam es labāk to naudu iztērēju paceļojot apkārt.

Un, protams, nevar jau lauzt vecās labās tradīcijas, jo kas gan tā par 4dienu bez karaokes  dziedāt pie mikrofona gan pats atturējos, bet nu vakars jauks, tik nezin kāpēc dikti gribējās gulēt visu laiku.

5diena. No rīta bijām ieplānojuši meetingu sakarā ar sporta aktivitātēm, bet ierodos ofisā daudz cilvēku, daļa steidz pabeigt atskaites, daļa vēl samiegojušies, neviens tā īsti nav noskaņojies plānošanai, tāpēc paziņoju, ka spriešanu atceļam, un visi var rakstīt atskaites, mana mentore man zvanīja kādas reizes 3 lai atgādinātu par to, ka noteikti lai nosūtu līdz plkst. 15, galīgi man neuzticas, jo es jau kā kārtīgs cilvēks, protams, vienīgais beigās biju sarakstījis visas atskaites, un nedēļas pārskatu pat divos veidos, jo mūsu līderi sūtīja katrs savu formu kā aizpildīt :)
Nu jā saliekam pēdējos punktus uz i savos gara darbos, un atkal varam pacīnīties ar rumāņu gramatiku...pēc tam jau lielā nedēļas sapulce klāt, laikam pirmo reiz bijām pilnā sastāvā visa organizācija, visi mentori un visi brīvprātīgie(izņemot 2us kas vēl ir ceļā uz Rumāniju). Noklausāmies garo Alessandro stāstījumu par redzēto un dzirdēto Briseles čigānu konferencē, izstāstu ko esam nedēļas laikā mēs pārējie ši brīvprātīgie sadarījuši un ko neesam izdarījuši, nākas man pagaidām vēl nezināmu iemeslu dēļ dikti izskaidrot ideju par izglītojošajām īsfilmām, nez kāpēc pēkšņi ideja Alessandro un dažiem organizācijas locekļiem nepatīk...un tad lielais bardaks par to ko tad darīsim nākošnedēļ, jo skaidrs, ka ilgāk sēdēt un gaidīt nevar, ir jāsāk iet uz skolām, bet izlemt ko tad tur darīt, cik bieži, kurš kur ies un kad ir laikam ļoti grūti... nu manā skatījumā gan nav tik smagi, bet kaut kā tur tas viss tā ilgi un ar daudzām runām notika, beigās īsti nekā neizlēmām, un ārā no ofisa iznācām ar „kūpošām” smadzenēm  skaidrs tikai viens 1dien dodos uz pirmo stundu Moflenī, ko darīšu vēl nezinu, bet, cerams, ka google tante man palīdzēs 

Pēc aizstaigājam līdz Kauflandam šādus tādus sīkumus nopirkt, un tad vakars mājās, 5dienas vakars bez iešanas ballēties...jauki, varēju vismaz paskaipot.

8-10.03.2010

2010-03-11T11:18:00.004+02:00

Buna ziua!

Zinu, ka nav pārāk interesanti lasīt lielu daļu manis rakstīta, bet nu tas ir vairāk tā lai pēc pieciem gadiem varētu palsīt un atcerēties kā tad man te gājā, centīšos vairāk par sajūtām sarakstīt lai tad arī Jums būtu interesantāk emuāru palasīt... :)

1diena 8. marts
Šonedēl beidzot paši sākām plānot savu laiku un aktivitātes, protams, beigās gan pusi nedēļas plāna nācās pielāgot EPYD.
Bet sākām nedēļu ar jauku movie session plānošanu, un atkal jau varēju likt lietā SP iegūtās prasmes pasākumu organizēšanā sēdēju vadīju sēdi :) pašam baigi ideja par īsfilmu veidošanu ir iepatikusies un ceru, ka beigās arī izdosies safilmēt un viss būs pa smuko.

Pēc tam devāmies uz Mofleni, kur vajadzēja nodod dažiem bērniem vēstules no Nuri un Sāras, domājām arī beidzot aiziet uz vietējo parku, bet laikapstakļi bija diezgan draņķigi un tapēc vizīti parkā nācās atcelt.

Pēc tam pamācamies valodu un jāsaka, ka gramatika viņiem nav tā jaukākā...kaut gan pagaidām šķiet, ka nav grūtāka par latviešu valodas gramatiku, bet te tomēr mācamies angļu valodā par rumāņu valodu un tad tā saprašana nav tik viegla.

Un vakarā gāju beidzot aplūkot Jaka, Olgas un Frančesko dzīvokli, un pie reizes noskatījāmies ar Olgu un Jaku arī čehu komēdiju. Un secinājums viņu dzīvoklis ir drausmīgā stāvoklī, labi vismaz, ka viena no mentorēm Anke palīdz viņiem un sagādā dažādas saimniecībai vajadzigas lietas un jaunus matračus kur gulēt.

2diena 9. marts
No rīta bijām ieplānojuši doties uz Catargiu lai papētītu vēl kopienu, bet ziema diemžēl atgriezās Craiovā un sniegs atkal ir sasnidzis...tā nu pasēdējām bišk ofisā un devos mājās.
Tā kā mājās bija puskilo maltās gaļas, tad uzaicināju pārējos biedrus uz pusdienām savās mājās. Tā nu beidzot varēju uztaisīt kaut cik normālas pusdienas- savārīju kartupeļus, uztaisīju maltās gaļas, uzcepu plānās pankūkas... daudz gan ēdāju neatnāca tikai Jacob, Jack un Olga. Viesi teicās, ka garšo labi ceru, ka nemeloja :d

Pēc tam pēcpusdiena mītings sakarā ar EVS caravan, informēja par to kā popularizēt EVS Craiovas universitātē. Pēc tam neliels surprise jo paziņo, ka mums jāparaksta līgumi, ka dzīvosim kārtīgi un nekā nelauzīsim, un nesīsim miseni katru dienu utt un, ka jāiet mājās gaidīt komisija lai novērtētu dzīvokļa stāvokli.
Nu OK man jau lielas problēmas nav, dzīvoklis labs un tīrība arī pagaidām vēl ir :) bet nu komisija gan mani mazliet apsmēja, jo zinot, ka no superīgās organizācijas vadības var sagaisīt visu, es arī centos parādīt katru mazāko bojājumu mēbelēs, nu vismaz tos kurus esmu pamanījis to pāris dienu laikā ko esmu pavadījis dzīvoklī.

Pēc tam norunāju atlikušo kredītu zvanot uz Latviju un mierīgais vakars mājās...

3diena 10. marts

9os esam ofisā lai savāktos un dotos uz universitātes galveno ēku popularizēt EVS. Ieejam ēkā un mazliet šoks, nu ēka ir tāda vecos laiku varētu būt kas līdzīgs Raiņa bulvāra mājai tikai šitā lielāka. Bet iekšā sajūta kā padomju biroja ēkā, noplukušas sienas vadi un trubas visur... studenti pīpē koridoros, vietām viņu baigi daudz vietām tukšums, daļa ēkas slēgta jo kaut ko remontē... nu atkal jau atliek nobrīnīties ko viņi ir darījuši 21 gadu kopš komunistu gāšanas... bet paklīdām pa gaiteņiem un uzgājām vienu konfereņču zāli kas bija atjaunota, kā arī vinu foajē kas bija renovēts u bija plazmas tv pa stūriem un zeltītas karnīzes, bet tur gan nebija neviena paša studenta, varbūt tas tikai augstiem viesiem...bet falieri dalījās labi, bijām sadlījušies mazākās grupās un klīdām pa labirintiem, interesanti arī, ka labi ja puse no studentiem runā angliski, kaut gan tur ir ekonomikas un valodu fakultātes.
Beigās vairums gribēja doties mājās jo 4 stundas klīst pa gaiteņiem nav pārāk jautri, bet Karmelita nedeva atļauju tapēc nācās atrast galdu vienā no aukstajiem gaiteņiem un paŗis stundas padežūrēt tur lai izspiestu no studentiem e-pasta adreses uz kurām sūtīt meilus par jaunajiem projektiem.

Mazliet nošmaucāmies un aizmukām stundu ātrāk... tad pusdienas, diendusa un dodos uz ofisu, kur divas stundas jādežūrē un jāgaida kād sinteresents par EVS, visa šī projekta laikā gan neesmu vēl redzējis nevienu interesentu :)

Pēc tam kārtīgi pieēdos vakariņas un ķeros klāt atskaišu rakstīšanai,viena uzrakstīta, vēl 3 palikušas... bet atkal jau pārējie biedri aizrādīja, ka rakstot pārāk atklāti un Florīns mani aizsūtīšot mājās :)

par sajūtām:
Nu principā jūtos superīgi, mājās gribējās braukt tikai pirmās nedēļas laikā kad biju apslimis un organizāzija nelikās ne zinis par mani, tagad esmu apradis ar jaunajiem biedriem, esam labās attiecībās visi savā starpā, bet tā vairāk esmu kopā ar Olgu un Jaku.
Gandrīz katru dienu nākās saskarties ar kultūras un domāšanas atšķirībām, starp manu latvisko domāšanu un rumāņu, un pa reizēm arī starp itāļu dzīvesveidu... bet nu jā tas ir EVS, un esmu sācis jau uzņemt šīs man nesaprotamās lietas maigāk.
Pilsēta nu esmu arī iepazinis pilsētu, nu vismaz pa lielam... nu jā dzīvot laikam gan te negribētu, jo man bišku pa lielu un tāda ļoti industriāla... prieks vinīgi par lēto transportu, autobusā/tramvajā biļetes var nepirkt, takši arī ļoti lēti...
Tiešām gribas nodzīvot visu 9 mēnešu šeit, un izceļoties kārtīgi jo kā visi saka Rumānijā ir citur ne šeit dienvidos un ne Craiovā. Tik joprojām gaidu labo laiciņu, jo 2 mēneši jau aiz muguras un laiks skrien vēja spārniem. Bet cerams, ka dabūsim pavairāk brīvdienu un varēsim doties 10stundu ceļā uz Cluj(Kluž) kur jau esam sarunājuši naktsmājas un iespējams pat aizbrauksim līdz Budapeštai :D

Cerības:
Nu daļa cerību un plānu ir nācies atmest ierodoties un redzot realitāti, kā arī pēc visādiem treniņiem un sarunām, bet joprojām ticu ka spēšu ko mainīt un bērni priecāsies, ka esmu šeit.
Cerības par lietām kas vairāk ar sevi saistītas, nu jā varbūt pagaidām nav vēl sanācis tā kārtīgāk paanalizēt sevi, ko un kā mainīt utt, bet ir vairākas atziņas pie kurām esmu nonācis, nu varbūt ne personiskām, bet pie tādām atziņām, ka Latvija ir lieliska valsts un ka cilvēki tur ir daudz labāki kā līdz šim satiktais vairums rumāņu :)

Meitenes:

Nu nezinu Trr vai tev patiktu... nu ir jau, protams, arī skaistas meitenes, nu pagaidām varu vērtēt tikai pēc izskata ne pēc raksturam, jo ar rumāņiem nav nācies tā vairāk būt kopā, tikai ar organizāciasj locekļiem. Bet kopumā latvietes ir skaistākas :) un arī Bukarestē ir vairāk skaisto kā Craiovā, bet ļoti liela daļa ir tādas slaviska stila, ar tonnu kosmētikas un apkrāvušās ar zīmoliem.

Divas nedēļas treniņos

2010-03-08T17:58:00.000+02:00

Buna un Salut!

Ekskuzaci veselas divas nedēļas neesmu nekā uzrakstījis. Ir, protams, sava daļa slinkuma, bet pa lielam vaina bijusi tā, ka esmu bijis diezgan aizņemts un nav sanācis pie datora pasēdēt.
Prombūtne sākās ar došanos uz Bukaresti, kur notika nedēļu ilgas on arrival apmācības. Ceļojums mūsu ģimenītei sākās ar gaidīšanu stacijā, jo mūsu vilciens bija atcelts, dēļ zemes nogruvuma uz sliedēm ja pareizi sapratu, tā nu nācās kādas stundas trīs pagaidīt, kamēr ļautiņi saveda kārtībā sliedes un tantes izdomāja ko ar mums darīt.
Bet brauciens tīri jauks, joki, valodas mācīšanās, bišk pagulēšana un padziedāšana... Un tās dienas prieks bija viesnīca, beidzot tikām jaunā ēkā ar lielu liftu, milzīgu gultu kas paredzēta 4 cilvēkiem, bet gulējam pa vienam istabā, un ar visām pārējam ērtībām, izņemto internātu  Vakarā devāmies izpētīt centru un atrast vietu kur paēst, tā nu pirmo reiz izbaudīju braucienu metro, paklīdām pāris stundas pa skaistākām un ne tik skaistām Bukarestes ielām, ieturējām vakariņas restorāna, jo Olgai bija dzimšanas diena...pēc tam iekāpām ne tajā metro, jo izrādās arī tiem jāskatās logā uz kurieni tie brauc, tā nu nokļuvām kaut kādā mikrorajonā un tā kā sabiedriskais transports vairs nekursēja un taksis līdz viesnīcai bija pārāk dārgs devāmies 1,5 stundu ilgā gājiena pa nu jau naksnīgajām Bukarestes ielām trīs sargsuņu pavadībā... nogurums bija, bet gājiens bija ļoti jauks un jautrs 

Pēc tam 5 dienu intensīvie kursi nacionālajā aģentūrā ar garlaicīgiem stāstījumiem, interesantām stimulācijām, komandas darbu un pilsētas iepazīšanu. Un lielais prieks ar daudz laba ēdiena un beidzot tiku pieēst saldumus, mmmmm. Pa vakariem, protams, dažas ballītes, pasēdēšanas numuriņos utt., lieliska nedēļas, superīgi cilvēki( no kuriem daļu ceru ieraudzīt uz Lieldienām, kad plānojam doties pirmajā ceļojumā uz ziemeļiem), burvīgs ēdiens, jaunas domas galvā... atgriezties Craiovā īsti negribējās...

Atgriežoties beidzot izspiedu ziņu par to kur tad nu es dzīvošu un man par prieku atļāva man pārvākties uz McDonalda dzīvokli  vecajā miteklī arī uzturēties vairs nebija pārāk ērti jo manas prombūtnes laikā tur bija jau atslēgta elektrība. Ātri savācu savas mantiņas un prom uz jauno dzīvokli. Tad sekoja 6dienas izklaides Craiovas stilā, dodamies uz pubu... briesmīga mūzika, sāpes mugurā no sēdēšanas vilcienā, nu pārāk daudz nesanāca izbaudīt vakaru, bet galvenais, ka Kathy kurai tā bija pēdējā 6diena Craiovā bija priecīga.
7dienu pavadīju nosēžot vecajā dzīvoklī jo vajadzēja savākt vēl šādas tādas mantas mazliet satīrīt un gaidīt vakaru kad bija jānodod dzīvoklis.

1dien atgriešanās ofisā, lai saplānotu nedēļu...došanās vēl papētīt Popevani, laiciņš superīgs, jo kā nekā pavasaris Rumānijā sākās saule siltums un laba kompānija un izdodas ieraudzīt mazliet Rumānijas lauku dzīvi te pat Craiovā. Pamācamies vēl valodu... un darbs cauri, bet... vakara jādodas uz IlPadrono kur ir atvadu vakariņas no Nuri un Teko un Dito, vakariņas ļoti ilgas nosēžam līdz 24:30...

2dien ierodamies ofisā lai pamācītos valodu atkal, pēc tam biaj paredzēta došanās pie bulibašas (čigānu līdera), bet vietējais domes pārstāvis atkal „uzmeta”, jau trešo reizi, lieliska attieksme no domes puses  tā nu nosēžam ofisā kādu laiciņu, ieēdam štrūdeles un tad tikšanās, kur jāpaziņo kuru no mentoriem izvēlamies, tā kā Jack un Frančesko aizbrauc lūkot jaunu matraci tad principā sēde ir par mani un atkal jau pašam īsti negribot izsaku savu sāpi un viedokli par to kādam būtu jābūt mentoram manās, nacionālās aģentūras un citu cilvēku acīs, bet diemžēl ne EPYD... bet viss labi joprojām esam draugi  un tā nu izvēlos aktīvāko un šķiet, ka neatkarīgāko no organizācijas mentori Elenu.

Vakarā atkal ciemiņi jo pēdējais vakars kad Kathy redz mūs(aizbrauca prom 5dien kad mēs visi bijām Mušatesti), ieturam vakariņas, papļāpājam...un ilgās atvadas no iepriekšējā projekta beigušās, visi nu ir aizbraukuši.

Tā nu jau 3diena klāt, no rīta vēl valodu pamācamies, izspēlējam simulāciju veikalā... un tad jau pusdienlaikā dodamies uz staciju lai pēc apmēram četrām stundām nokļūtu Mušatesti, vietā kur vajadzēja pēc plān nokļūt jau pirmajā dienā ierodoties Rumānijā, bet lai nu kā esam klāt lai pavadītu četras dienas capacity building treniņā. It kā viss notiek jaunā viesu mājā, bet nu serviss ir tālu no viesu mājām Latvijā, iekšā ir kārtīgs aukstums, pašiem aiz sevis visu laiku jātīra, par ierastām lietām jāmaksā atsevišķi. Un kas visnepatīkamāk tur bija Florīns, neoficiālais visu organizāciju īpašnieks un valdnieks, nu tāds ļoti nepatīkams cilvēks  Ēdiens tāds ne pārāk, tradicionālais neletiņu gaumē, kā arī reizēm ne pietiekamā daudzumā. Bet šādas tādas lietas jau jaunas uzzinājām, pāris stundas pastaigājām arī pa vietējo mežu, redzēju pirmos dzīvniekus(stirnas), pabijām restorānā kur tikām pie labāka ēdiena...paspēju parādīt Florīnam, ka muti ciet neturēšu, kas viņam ne pārāk patika, jo teica ja neesmu apmierināts ar ko tad varu braukt mājās :d nu es viņam šo prieku nesagādāšu.

Tā nu beigās pat tikām dienu ātrāk mājās nekā plānots, jo visi gribēja atgriezties Craiovā. Šķiet, ka bija izvēlēts ļoti slikts laiks lai dotos uz Mušatesti, iepriekš fantastiska nedēļa Bukarestē un pēc tam aizsūta pie Florīna...

Bet tikām veiksmīgi atpakaļ uz Craiovu, tikām beidzot ieiet dušā paēst... un varējām doties uz PLAY, sen nebija būts tur. Pāris stundas pasēdēju piemirdināju drēbes un devos mājās.

7dien ārā saulīte, žēl gan ka nebija tik silts ka izskatījās jo pavasaris arī pazudis un bija pāris grādi mīnusā, bet prieks ka esmu atpakaļ no Mušatesti. Labas brokastis, pēc tam ar Jaku dodamies uz Kauflandu, beidzot varu iepirkt lielos iepakojumus, kā arī jāsapērk sadzīves ķīmija, beigās sanāk iztērēt lielāko naudas daudzumu 100lejas(16 latus), bet ir ēdiens kādam laikam un varu uzkopt māju tagad.
Pēc tam lai nelaistu labo laiciņu vējā dodamies ar Jaku un Olgu uz Romanešku parku, it kā otru lielāko parku, bet nu mums likās, ka parks nav neko liels, bet visumā jauks, izņemot zoo, kur dzīvnieki ir mazos dzelzs būros, nu kārtīga spīdzināšana. Pastaigas tēma bija couple foto, tā nu sataisījām daudz foto.
Pēc tam uzņēmu pirmos ciemiņus dzīvoklī, Jaks un Olga atnāca iedzert tēju lai sasildītos pēc ilgās pastaigas.
Un pēc tam vakars cenšoties noķert internetu virtuvē...

Fuu laikam īsumā būšu sarakstījis divās nedēļās piedzīvoto

http://picasaweb.google.lv/berzinsgirts/Parcul_romanescu_07032010?authkey=Gv1sRgCKyxr6Ddndi6iwE#

http://picasaweb.google.lv/berzinsgirts/Musatesti_036032010?authkey=Gv1sRgCJuv3LTdkMH-Hg#

17.-19.02.2010

2010-02-20T12:33:00.000+02:00

17.02.2010

Atkal jau došanās pētīt comunity, šoreiz kārta Popoveni un sliktākais, ka āra atkal līst lietus.
Un atkal jau bija paredzēts tikties ar romu pārstāvi no domes, kas atkal solījās mūs iepazīstināt ar vietējo līderi.
Aizbraucam, protams, pārstāvis nav ieradies tāpēc laiks tiek kavēts staigājot pa čigānu tirgu, nu kaut kas līdzīgs latgalītei un rumbulai, var atrast visādus sūdus, gan jaunus, gan vecus, var iegādāties arī auto... bet nu garīgais nekāds, lietus līst, kājās slapjas jau trešo dienu, jaka arī jau slapja un ir pavēss.
Pēc laiciņa ierodas arī lielais palīgs un šoreiz paziņo, ka neesot jēga meklēt līderi jo līst lietus un cilvēki ārā neejot, daaa, protams, ka nelien tādā laikā ārā, bet to, ka līst lietus jau viņš zināja arī 3 stundas iepriekš... nu pēc 3 tikšanās reizēm ar viņu visa cieņa pret viņu ir zudusi un vairs neticu viņam .
Tā nu arī daļai no mums pacietības mērs pilns un sakām savām mentorēm, ka tāda laikā nav ko klaiņot apkārt, un nav ko riskēt ar saslimšanu pirms došanās uz on-arrivale treniņu. Tā nu par laimi saņemam atļauju doties uz autobusu un braucam uz ofisu, un kā reiz ir laiks līdz valodas nodarbībai lai aizpildītu pāris dokumentus, kurus jānosūta līdz 4dienai.
Pamācamies pāris jaunus vārdus un laiks doties uz Kauflandu, neesmu bijis tur šķiet, ka kādu pusotru nedēļu, par ko prieks jo ceru, ka būs izdevies arī ietaupīt kādu naudiņu, bet neesmu savilcis galus grāmatvedībā tāpēc grūti teikt. Un arī šoreiz neko daudz nenopērku, kaut gan iztērēt sanāk vairāk kā biju plānojis, bet ja salīdzina ar Olgu, Jaku un Kenu, tad man ir ļoti mazs pirkums. Tad nu atliek nepatīkamākā daļa to visu aizstiept līdz mājām, laiciņš arī nekāds, bet kaut kā jau aizejam, bariņā veikt šos iepirkumus ir daudz jautrāk.
Pēc īsas paciemošanās mājās atkal laiks kārtējai sanāksmei ofisā, klausāmies Sāras un Nuri stāstu par Moflen, kādas problēmas, kā jo darīt, noderīgi.
Pēc tam gan mājās ir jau pāri 21 ātras vakariņas, īsa filmas paskatīšanās ar Teko un Alessandro un gulēt.

18.02.2010

Ceļamies veļamies šoreiz uz policijas iecirkni. Nē neko noziedzīgu neesmu izdarījis, bet bija jādodas saņemt atļauju dzīvot Rumānijā, jo uzturoties ilgāka par 3 mēnešiem Rumānijā tāda ir jāsaņem.
Ierodoties policijā, protams, uzreiz kārtējo reiz varam teikt „Welcome to Romania”. Tātad policija ir izvietota vairākās palielās mājas, cik var noprast, bet cilvēki negaida savu kārtu kaut kur iekša, bet gan ārā pie šlagbauma palielā rindā, vismaz priekš latvieša, Aleksandra kas mūs pavada gan saka, ka šoreiz vēl esot īsa. Nu jā un savu kārtu lai saņemtu pakalpojumu nav iespējams noteikt, jo ir dzīvā rinda, kas ik palaikam vēl sajaucas, bet OK mēs stāvam malā un gaidām. Protams, atkal līst un ir auksts, skaidrības kad tiksim iekšā nav... un to nezin neviens jo imigrācijas policijas pārstāvis ir tikai viens un pagaidām vēl nebija manīts(viņa birojs ir izvietots vienā mājā ar sarga/informatora posteni). Nu un mēs jau kā jautri jauni cilvēki mēģinām sevi izklaidēt un ko padarīt lai sasildītos, tad nu bišk padziedam, padejojam, bet tas nepatīk informācijā sēdošajam milicim un šamējais atnāk un rumāniski nolamājas. OK mācība, nekad nesmaidīt Rumānijas policijas klātbūtnē. Nu sajūta kā padomju laikos, nu vismaz visa tā sistēma un tie poliči ļoti atgādināja laikus par kuriem dzirdēti nostāsti . Vienīgais labums, ka tur ir kafijas automāts tādā kā uzgaidāmajā telpā kur gan temperatūra nav labāka par ārā esošo. Pēc vairākiem telefona zvaniem, sarunām ar dažādiem poličiem, viņi tomēr izlemj, ka šodien varētu mūs pieņemt. Pirms iešanas iekša aizpildām anketas, kur jāsaraksta personiskā informācija, ko te darīs, kur dzīvos utt. Pēc tam pa divi aicina iekšā, telpa dīvaina ar ādas dīvānu vienu galdu un spoguli, iekārtota tādā pusremontētā istabā. Protams, policisti nerunā ne vārda angliski (kaut gan strādā ar ārzemniekiem), bet zinu jau ka ir jāfotagrāfējas, man paveicas un bilde sanāk ar pirmo reizi(pārējiem esot nācies pamocīties, lai dabūtu rumāņiem derīgu fotogrāfiju(atcerieties te nedrīkst smaidīt). Tā nu pēc apmēram 2-2,5 stundu gaidīšanas darbs, kas prasa apmēram 5 min, ir padarīts.

Pēc policijas braucam uz ofisu, kur ātri jāsagatavo bingo kartiņas priekš lielā pasākuma Moflen. Tā kā man ir ticis tas gods būt atbildīgajam par tehniku (kā nekā biju radio komisijas vadītāja vietnieks :D) man jāierodas Moflen ātrāk un līdz ar to kartiņas netaisu, tik izčekoju netu un skrienu uz autobusu. Moflen saštelēju mūziku, saņemu plānu kad kas jāslēdz un aiziet.
Viss sākas ar nelielu klaunu (Frančesko un Jack) priekšnesumu, tam seko Sāras spāņu dejas, tad Jaka žonglēšana ar bumbām un tad Jaka dziedāšana zviedru mēle ģitāras pavadībā un Frančesko žonglēšana ar stieni. Cofee brake...bildes...nolasa pateicības vēstuli bērniem par nākšanu uz skolu...iepazīstina ar jaunajiem censoņiem...un beigās bingo spēle.

Pasākums man šķita ļoti jauks un galvenais, ka bērni un atnākušie vecāki priecīgi. Labs darbiņš, kas padarīts un laiks doties mājās, jo vajag jau beidzot paēst un atpūsties. Ir jau atkal paredzētas izklaides vakarā, bet es uzreiz atsaku, jo jūtos dikti saguris un kaut kā tomēr nav vēl gribēšana iet kur pēc Ģirta, Lilit un Meikes aizbraukšanas, bet zinu jau, ka ilgi tā nevar izbēgt no pasākumiem un būs vien jāiet . Bet pagaidām, kamēr varu izvairīties, eju mājās paēst vakariņas, ieeju dušā un gulēt.

19.02.2010

Un atkal jau 9 esam ofisā, lai darītu nezinu ko, es sapratu, ka būs nedēļas novērtēšana, bet beigās izrādās, ka to darīsim pēcpusdienā un tagad laiks ir lai aizpildītu papīrus, kurus es jau kā kārtīgs cilvēks biju aizpildījis, tāpēc laiku pavadīju lai sarakstītu blogu nedēļas garumā...un visu, protams, nepaspēju pat sarakstīt. Pa vidu vēl aizskrējām pāri ielai nobildēties, jo nez kāpēc policijai nepietiek ar pašu taisītajām bildēm... un, protams, atkal problēmas ar smaidīšanu...

Pirms diviem esam klāt atkal iemīļotajā policijas iecirknī, un šoreiz nesmaidīt ir vēl grūtāk, jo ārā ir kārtīga pavasara saule, labi silda un tā vien prasās padziedāt un palēkāt apkārt, un atkal jau aizrādījumi  bet vismaz viss notiek ātri, nekādu rindu un mums jāsagaida tikai, kamēr atnesīs mapes kur iesiet mūsu lietas(kas arī Rumānijā ir jāpērk pašiem), parakstāmies par kaut ko un saņemam savu atļauju, visiem tāds prieks it kā saņemtu skolas diplomu .

Pēc tam atkal ofiss, kur tad arī varam sākt weekly evaluation, esmu gaidījis visu nedēļu šo brīdi, jo tā ir reize kad ir jāizsaka visi savi prieki un bēdas, bet esmu vīlies uz visām manām sūdzībām nekādas reakcijas  bet laikam jau biju tam gatavs un tāpēc pārāk nepārdzīvoju, pēc sēdes gan sanāk kārtīgāk izkratīt sirdi mūsu novērotājai Ralucai, bet ne viņa ir tā lēmēja par lietām.
Vēl neliela pasēdēšana birojā un atkal ir laiks doties mājās un pieēsties makaronus .

Pēc labas paēšanas sanāk arī pagulēt un tad jau 5dienas vakars un no iešanas ārā neizbēgt, tā nu dodos ielās...

P.S.

Šīs nedēļas prieks no ēdamā skumbrija tomātu mērcē(ražota LV) maksā 0,85lvl

Kā arī izskatās, ka esmu iekļāvies visos budžeta rāmjos, jāņem gan vērā, ka es daudz padzīvoju arī uz Ģirta dzīvokļa rēķinu jo bieži ēdu tur 

14.-16.02.2010

2010-02-19T12:36:00.000+02:00

Laaaabdien

Sorry ilgi nav sanācis nekā uzskribelēt, nav bijis tā īsti laika... un laikam šoreiz pat nemelošu, jo par laimi ko darīt ir un dienas ir piepildītas no rīta līdz vakaram, nu vismaz pēdējā laikā.

7dien pēc skumīgā 6dienas vakara prāts bija jestrāks, kaut arī superīgo biedru aizceļošana tikai sākās. Bet par visu pēc kārtas.
Protams, pēc nogurdinošās nedēļas beidzot varēju izbaudīt ilgāku pagulēšanu ( ah, kā arī tagad gribētos pagulēt), bet laikam jau nogulēju tik līdz kādiem 10, bet arī tas tagad šķiet daudz, jo esmu atgriezies ikdienas darba cilvēkā ritmā un jau bez modinātāja 8os esmu augšā lai dotos darboties. Īsas brokastis un eju uz veco labo dzīvokli, lai sagatavinātu šokolādes desu Ģirta pēdējām pusdienām un pabūtu labu cilvēku sabiedrībā  tā nu parunāju ar Zani, kas padalās pieredzē kā ir dzīvot 6 mēnešus mazā lauku ciematā, paskatāmies ar Meiki un Ģirtu Deuchland such superstar un tad jau klāt lielās pusdienas, pavāres Meike un Nuri, ēdiens- pasta(brīvprātīgā galvenais ēdiens) ar šampinjoniem, tomātu, apceptu vistas fileju un viršu krējums un tas viss sacepts krāsnī (Ģirta recepte). Garšo labi, iesaku.
Pēc pusdienām savācamies un sēžamies takšos lai visi dotos uz staciju un aizvadītu Ģirtu, Zani un Tjago.
Nu man jau šķiet, ka nekas patīkams nav atrasties vilcienā un skatīties kā uz tevi lūkojas ap 15 cilvēku ar kuriem ir kopā nodzīvots īsāku vai ilgāku laiku un saprotams, ka arī tiem kas paliek te vēl kādu laiku nav forši noraudzīties, bet ko padarīt, tas laikam arī piederas pie EVS projekta... lai nu kā PAAAALDIES tev Ģirt par to, ka palīdzēji iedzīvoties, par ēdienu un visu citu, un diez vai būtu labi iedzīvojies, ja iepriekš citi nezinātu kas ir Ģirts no Latvijas :D

Pēc atvadīšanās daļa dodas uz savām mājām ar taksi, es, Rita un Lilit ejam ar kājām... nu ir patīkami pēc atvadām pastaigāt „svaigajā” Craiovas gaisā.

Nu jā kā jau varbūt nopratāt es uz savām mājām negāju, aizgāju uz McDonalda dzīvokli kur pasēdējām ar Meike, Lilit, Kathy, Ritu un Sāru...padzērām tēju, paskatījāmies olimpiskās spēles, un arī pirmo reiz redzēju kādu no Twilight sērijām.
Jau vēlā vakarā eju mājās un laiks atkal pagulēt.

1dien(15.02.2010.)

9os Jābūt ofisā lai apmēram noskaidrotu ko tad šonedēļ darīsim. Aizeju ar labu garastāvokli un smaidu sejā, bet vajag jau kādam atkal ko jaunu izdomāt.
Ofisā ir Karmena un Miha(prezidente) un Raluca, sākām runāt par pārvākšanos jo jau iepriekš man Karmena bija teikusi, ka nav iebildumu, ka es pārvācos uz Mcdonalda dzīvokli, un to es plānoju darīt 2dien, kad tur atbrīvojās Lilitas istaba, bet te pēkšņi nē tā nevarot, un vispār tajā dzīvoklī varot dzīvot tikai meitenes, jo vīrieši esot netīrīgi aaaaa nu tad vēl diskusijas par to, kurš pieņem un kā pieņem lēmumus organizācijā, un izejot no ofisa ir tāda dusma iekšā un plecus nevaru vairs pakustināt jo stress ir sakrājies visos tur tajos punktos kas nu tur atrodas  pat trīs gadi lidostā nebija tik stresaini 
Bet nu jā braucam visi uz Moflin lai veiktu community discovery, arī tas ir viens no dusmu iemesliem, jo nesaprotu kāpēc man jābrauc staigāt pa ielām, ja esmu jau tur bijis reizes 10 un redzējis vairāk kā var redzēt vienkārši staigājot pa ielām...bet nu esot redz jādara un tā nu staigājam pa lietu pa pielijušām ar ledu klātām ielām... un apsmejam Karmenu un aiz mums sekojošo mentori Kasjanu, kas ir liela Karmenas sekotāja.
Apmēram 2 stundas staigāšanas lietū un beidzot ļauj mums iet uz skolu, kur varam mazliet sasildīties. Pēc laiciņa ierodas arī Nuri un Sara un varam sākt aktīvi darboties. Dienas aktivitāte- Moflen Casino. Bērniem tiek piedāvātas dažādas spēles, kurās par piedalīšanos viņi saņem žetonu, ko pēcāk viņi var apmainīt Moflen bar pret kādu uzkodu vai limonādes glāzi.
Pēc tam braucam mājās, nedaudz ieēdu un dodos uz McDonalda dzīvokli, kur notika atvadu vakariņas no Lilit. Vakars izvērtās ļoti garš, jo Lilit prom brauca 6:30 un tā nu mēs daļa aktīvo šo laiku centāmies pagulēt bez gulēšanas, nu uz stundu gan atlūzu, bet principā nakts negulēta. Pēc atvadīšanās no Lilit gan vēl kādas 2 stundas pagulēju, jo tad jau bija jāceļas un jādodas uz nākamo community discovery.

16.02.2010

Nu jā pamostos pēc pāris stundu gulēšanas, protams, ir nelielas koordinācijas problēmas jo pamošanās prasa laiku, bet laika nav jādodas uz ofisu. Pa ceļam nopērku kafiju, kas gan diez ko nepalīdz, jo pagaidām vēl neesmu atradis labu kafiju mazajos kioskos vai fast food tirgotavās.
Īsa paciemošanās ofisā un ejam uz autobusu lai brauktu uz Catargiu. Laiciņš par lami tīri tā neko, lietus nelīst un tas jau ir labi, un man ir iestājies prieka pilnais garastāvoklis no negulētās nakts, tā nu eju smaidīdams un dziedādams un gaidu kad tas beigsies un uznāks lielais lūziens. Plānots bija, ka mēs satiksimies ar vienu čigānu vīriņu, kas mūs iepazīstinās ar vietējās kopienas vadoni, bet vīriņš galīgi nenopietns un visu laiku kavē un atliek tikšanos par pusstundu un tā kā esam jau labi izstaigājušies tad lai nebūtu jāgaida uz ielas ejam izpētīt vietējo bāru.
Bārā priekšā 3 vīri gados, kas dzer alu, lasa avīzes un kaut ko droši vien spriež...un bārs nedaudz ož pēc pelējuma, mitruma, uz sienām kādi 5 kalendāri ar kailām sievietēm, nu tāds kārtīgs lokālais iestādījums. Tā nu pasēžam, kāds iedzer tēju, kāds alu, cits saimnieces uzsaukto mājas vīnu... un beidzot arī vīriņš atbrauc, bet paziņo, ka mašīnā var paņemt tikai 3, nu tā kā man Catargiu skola nepatīk, tad nemaz necīnos par vietu, un labi, ka tā jo pēc min 10 visi ir atpakaļ, jo netīrīto ielu dēļ mašīna nevar iebraukt Tā nu par laimi varam sēsties busā un braukt atpakaļ uz ofisu, kur notiek trešā valodu apmācības nodarbība, un beidzot arī miegs ir atnācis, jo sēžu un klausos un attēls kļūst arvien miglaināks...bet labi, ka mācības tikai stundu un drīz vien tieku svaigā gaisā, lai dotos iedzert kafiju Meikes dzīvoklī, jo arī viņa dodas prom. Uzreiz tieku iepazīstināts ar koferi ko man vajadzēs nogādāt līdz taksim... koferis no tā apmēram 1,2 augstumā...ap 30kg, bet labi, ka jāiet tik līdz tuvējam krustojumam nevis līdz tālajai takšu pieturai. Aizbraucam līdz stacijai, kur pievienojas vēl daži atvadu biedri un skumji, ka ar katru reizi pulciņš paliek arvien mazāks un mazāks...

Pēc tam dodos mājās, pēc īsas pauzes vēl viena paspriešana ofisā un tad beidzot tieku mājās gulēt.

13.02.2010

2010-02-15T09:57:00.000+02:00

6diena tātad var ilgāk pagulēt ko arī daru. Brokastis, pēc tam paskatos filmu un ap 12tiem ar Jaku ejam uz centru, jo Jaks vēlas apskatīties cik maksā ģitāra, jo ir mūziķis un grib mācīt arī bērniem, tik paša ģitāra ir mazliet par labu lai to dotu bērnu rokās Laiciņš tā tīri neko, var noķert arī pa kādam saules staram. Centrā ir manāmi vairāk ļaužu kā iepriekšējo reizi apmeklējot downtown, kas izskaidrojams ar to, ka rumāņi Valentīn dienu ir iecienījuši daudz vairāk kā latvieši, centrā pat ir neliels tirdziņš kur tirgo visvisādus šai dienai paredzētus sūdiņus.
Bet galvenais gājiena iemesls, mūzikas veikals, diemžēl ir jau ciet esam nokavējuši 20min, bet vismaz tagad zinām kādi ir darba laiki.
Tā kā laiciņš labs, un mājās iet negribas, jo tur pilns ļaužu un visi sēž un dzer alu, tad zvanu Ģirtam un piesakos vizītē pie viņiem, kā iemeslu minot, ka jāparāda taču kur dzīvo pārējie biedri  plānotā īsā ciemošanās izvēršas vairāku stundu pabadīšanā tur.

Pēc tam aizskrienu uz mājām kaut ko iekožu un pēc pāris stundām eju atpakaļ uz Ģirta dzīvokli, no kurienes dodamies uz McDonalda dzīvokli, lai tālāk dotos uz kādu krodziņu lai mierīgi pasēdētu un labi pavadītu pēdējo vakaru Ģirtam, Tjago(portugālis no citas pilsētas) un Zanei(kas darbojās vienā no ciematiem). Pirmais krogs ir pilns un nav brīvu galdiņu, tātad nekas cits neatliek kā doties uz jau ierasto PLAY. Arī tur ir diez gan daudz cilvēku, bet pāris galdiņus izdodas sabīdīt. Un tas nu sēžot pārņem tāds sērīgs garastāvoklis, jo sāku apjaust, ka cilvēki, ar kuriem esmu pavadījis mēnesi, kuri ir ļoti palīdzējuši iedzīvoties un kuri kļuvuši par draugiem aizbrauks un ierastā vide droši vien ka izmanīsies. Un skumjākais, ka uzreiz 3dienu laikā aizbrauc trīs cilvēki, ar kuriem izveidojies vislabākais kontakts- Ģirts, Meike un Lilit. Bet nu tā jau vakars jauks, sēžam un labi parunājam, bet nu jā tagad vairs nebūs pie ka iet ciemos, nebūs ar ko ballītēs pasēdēt un parunāt...jācer, ka jaunie biedri būs tik pat labi kā vecie.
Ap 3jiem braucam mājās, nu daļa brauc mājās, daļa aiziet uz Pubspub.

30.-31. diena mnā projektā

2010-02-14T12:25:00.003+02:00

11.02.2010

Laika apstākļi šeit mainās straujāk kā Baltijā, jo no rīta ceļoties iepriekšējās dienas puteni ir nomainījis atkusnis, ārā viss pļurā un peļķēs.
Bet nu ar mazliet slapjām kājām visi sarodamies ofisā lai dotos iepazīt vēl vienu skolu- Catargiu, skola, kura arī pēc lieluma atbilst skolai un kurā mācās gan Romu gan neRomu bērni. Noklausāmies garu skolotāju lekciju par to kādi bērni, kāda situācija kopienā utt. Izved nelielā ekskursijā pa skolu...un dodamies prom. Jāsaka, ka man nepatika skola, skolotāju ieinteresētība šķita samākslota un kaut kā galīgi nepatika gaisotne, un arī lielā skolā domāju būtu grūtāk strādāt jo potenciāli vairāk bērnu mazāks personiskais kontakts, ceru, ka man nebūs jādarbojas Catargiu.

Pēc skolas apmeklējuma pusdienas laiks...tad atkal spriešana ofisā par to kā mēs atskaitīsimies, kā mūs novēros un novērtēs...nu tāda garlaicīga tehniska spriešana, vienīgā diskusija izvērtās tikai pie jautājuma kādam ir jābūt mentoram, jo mans un Jaka viedoklis atšķīrās no organizācijas viedokļa, un tad nu nācās pacīnīties, rezultāts? nu to redzēsim pēc laika, kad būs pastrādāts kopā ar mentoru.

Pēc kārtējās diezgan nogurdinošās dienas gribētos jau pagulēt diendusu, jo skaidrs ka vakarā būs jāiet uz ik 4dienas karaoke, bet ierodoties mājās skaidrs ka nekāda gulēšana nebūs, jo virtuvē notiek vīru sarunas par dāmām 
Tad nu sēžu un klausos „lielo speciālistu” gruzīna un itāļa spriešanu  beigās tiek secināts, ka ir jāveido jauna reliģija, jo gruzīns Enriko ir atradis perfekto sievieti, un tad nu tiek pielikta bilde pie ledusskapja un ik 5 minūtes tiek pielūgta Magda... ja izdosies augšupielādēt youtube 800mb lielo video tad padalīšos ar to, lai varat redzēt kā tas izskatās dzīvē.
Pēc Magdas apspriešanas laiks doties uz McDonalda dzīvokli lai sagaidītu citus biedrus un lai daži biedri varētu iesildīties pirms iziešanas publikā  tā nu pasēžam un dodamies lielajā barā lavierējot starp peļķēm un slidinoties pa ledu uz PLAY.
Šoreiz par pārsteigumu it ļoti maz cilvēku, jo parasti ir pilns un vajag rezervēt galdiņu, tagad tik labi ja puse galdiņu aizņemti... nu neko ieņemam vietas un turpinām spriest. Man skaidrs, ka pie mikrofona dziedāt neiešu jo miega trūkums ir jūtams ļoti labi, tāpēc nosaku sev, ka ilgāk par 1 nepalikšu...beigās mājās biju tikai 2:30, jo viens jau ar taksi nebrauks un kamēr sagaidīju domubiedrus... 

12.02.2010

Un kārtējais agrais rīts ir klāt. 9os esam ofisā lai noklausītos prezentāciju, kā mēs nākošnedēļ dosimies katrs individuāli pētīt kopienas, izzināsim to dzīvi un problēmas un pēc tam rakstīsim ziņojumus ko tad esam izzinājuši.
Pēc kārtējas sesijas dodamies uz pēdējo no trim skolām-Popevani. Popevani ir rajons kur dzīvo viskonservatīvākie Romi.
Ceļš līdz skolai ir patāls jo no autobusa pieturas ir jāiet min 20, bet par laimi ceļš taisns gar pļavas malu un ir lielākoties brīvs no sniega un peļķēm. Skola pēc skata tīri tā neko, maziņa gan tikai 2 klases un skolotāj istaba, pat tualetes ir ārā. Bet nu man patika, skolu pārvalda tā pati skola, kurā es kādu laiciņu atpakaļ biju reprezentēt Latviju un līdz ar to biju jau pazīstams ar direktora vietnieci. Arī skolotāji tādi sakarīgi šķita, viena bija ar 20 gadu pieredzei un daudz stāstiem, otra jauna skaista kas strādāja tikai piekto mēnesi.
Bērni arī tādi patīkami šķita nu vismaz tie, kas bija ieradušies, jo lielāka problēma, protams, ir viņus vispār dabūt uz skolu. Man patika. Tagad gan ir neliela dilemma, jo nevaru saprast kur labāk vēlētos strādāt, Moflinā- kur iepazīti bērni, ir iestrādes no iepriekšējā projekta un tml., vai arī Popevani- kur bērni šķita mierīgāki, un ir atbalsts no skolotājiem... laikam būs jātaisa SWOT analīze 
Pēc apciemojuma skolā, ieskrienam ofisā lai ātri izčekotu netu, jo ilgi nevaram palikt-notiek final evoluation iepriekšējam projektam un bosi negrib lai mēs dzirdētu...nu neko ejam mājās ieēdam un uz 16 ejam atpakaļ, jo paredzēta pēdēja sesija, kurā vajadzētu saplānot ko tad nākošnedēļ un kā darīsim.
Aizejam un diemžēl redzam, ka būs jāgaida jo baigi ievilkusies viņiem tā spriešana... iznāk pasaka, ka 15 min vēl jāpagaida...gaidām...paiet stunda un spriešana beidzas, ejam iekšā un paziņo, ka sesija nebūs jo redz viss aizkavējās un ir sagurušas bosenes  viss jau būtu labāk, bet es tā būtu vēlējies lai to paziņotu ātrāk un es šo laiku būtu varējis pagulēt...
Bet miegs jāatliek laikam būs uz 6dienu vai varbūt uz 7dienu, jo 5dienas vakarā ofisā ballīte, oficiālās atvadas no iepriekšējā projekta. Ballītē sanāk ierasties baigi ātri jo mēs ar Kenu kā ziemeļnieki, kas ierodas laicīgi, ierodamies pārāk laicīgi, jo ofisā vēl tikai dažas organizācijas pārstāves un kaut kādi sveši džeki, bet par laimi drīz vien ierodas arī pārējie. Sajūta līdzīga kā kādā klases vakarā vienā telpas galā tusē brīvprātīgie otrā rumāņi un tā pa lielam arī līdz ballītes beigām kompānijas nesaplūst... nevaru tagad īsti saprast vai tas liecina, ka arī visa projekta laikā mēs tā arī katrs savā pasaulē pa lielam dzīvosim vai kā... bet nu, lai jau paliek kas bijis. Protams, labā lieta ballīte, manā egoistiskajā skatījumā, kas es varēju pa brīvu saēsties picu pārējiem vairāk bez maksas alus iespējams patika.
Ballīte pati kā tāda nu man un lielai daļai izvērtās vairāk kā tāda vieta kur varēja atkal labi izrunāties, mūzika rumāņiem diezgan pabriesmīga, lielākoties viņi lika kādus 15 gadus vecus tuc tuc gabalus un tml. Un tā kā nedēļas nogalē mums atkal daudz viesu tad sanāca mums neliela latviešu ballīte, jo bijām 5 pārstāvji, bet piebiedrojās arī cittautieši mūsu sarunām, protams.

Lai nu kā, bet miegs tomēr neskatoties uz jautro gaisotni mani uzvar, jo acis sāp no negulēšanas  un tāpēc pēc ballītes neeju ar visiem uz kādu no pubiem, bet eju mājās gulēt, jo kā nekā man sola, ka lielā ballīte būs 6dienas vakarā kad būs pēdējais vakars Ģirtam un arī dažiem citiem citu pilsētu darboņiem, kas tagad ir atbraukuši uz Craiovu.

00:30 eju gulēt.

P.S.

Divi linki uz foto albumiem no divām skolām kur šonedēļ pabiju

http://picasaweb.google.lv/berzinsgirts/Catargiu11022010#

http://picasaweb.google.lv/berzinsgirts/Popevani_12022010#

P.P.S.

un te bilde ar skatu kas katru ritu priece mani pa virtuves logu

9.-10.02.2010

2010-02-11T12:50:00.001+02:00

2dien atkal ir jāceļas agri, jo turpinās apmācības/sagatavošanās projektam.
Pirms desmitiem esmu ofisā, dažādu iemeslu dēļ nekas laikā nesākas, bet ar nelielu rumāņu nokavēšanos varam ķerties vērsim pie ragiem. Sākam dienu ar diskusiju un informācijas uzklausīšanu no 2. Romu pārstāvjiem, no kuriem viens ir Romu pārstāvis pilsētas domē, bet otrs ir vienas no nevalstiskās organizācijas. Pāris stundas nākas klausīties par to kā tiek risinātas(pareizāk gan būtu teikt netiek risinātas) Romu problēmas Rumānijā, noklausāmies neskaitāmus segregācijas un diskriminācijas gadījumus kas notiek te Rumānijā un uzreiz teikšu, ka tie nav nekādi patīkamie, un interesanti šķita, ka Latvijas medijos nekad informācija par desmitiem cilvēku sadedzināšanu Rumānijā nekad nav nācies dzirdēt, nez vai tas nozīmē, ka līdz LV informācija netiek, vai arī Latvijas medijiem šāda informācija šķiet nesvarīga?

Protams, mēs sabraukuši jauni cilvēki ar iespējams mazliet utopiskām idejām un lieliem ideāliem par to kā vajadzētu būt, mēģinājām diskutēt un rast skaidrojumu šādai situācijai, bet nu vīri šķita diezgan iztukšoti no cīņas par Romu tiesībām, jo Rumānijā korupcija ir visur un visu nosaka politika. Vēlreiz pārliecinos, ka Latvija ir kā paradīze salīdzinot ar to kā lietas notiek šeit...
Jāsaka, ka pēc šādām sarunām pārņem neliela baiļu sajūta par to ko es varu darīt lietas labā? Bet par laimi šī sajūta ir pārejoša un joprojām ticu, ka varēšu izdarīt ko labu 
Nu jā tā nu nodiskutējām lielu dienas daļu... pēcpusdienā vēl mazliet pastudējam par pienākumiem/tiesībām projektā...bija ieplānota arī pirmā valodas apmācības nodarbība, bet skolotājas kavēšanās dēļ to nācās atcelt.
Tā nu dodos mājas pēc nogurdinošās informācijas uzsūkšanas un drīz jau ierodas ciemos arī pirmais viesi no Latvijas. Šajās dienās Craiovā viesojas nosūtītāj organizācijas pārstāve Roberta. Roberta atved AXA poliso ko nezin kāpēc bija nosūtījuši uz mājām Latvijā nevis uz šejieni un arī iepriekš pasūtīto rupjmaizi, un bonusā saņemu arī Dinamo šokolādes batoniņu, PALDIES . Pasēžam izstāstu savus stāstu kas pa mēnesi sakrājies un atvados līdz nākošajam mēnesim, kad atkal gaidu ciemos.

Mazliet vēlāk ir atkal jādodas ciemos uz McDonalda dzīvokli, jo tika izrādīta filma, šoreiz ar tādu vēsturisku piesitienu, jo vēsture tiek pārspriesta diezgan bieži un lai visiem būtu apmēram skaidrs par ko mēs latvieši un citi postpadomju valstu pārstāvji runājam, demonstrēju filmu- Padomju stāsta. Manuprāt, filmu uzņēma labi un ceru, ka citiem kļuva daudz skaidrāks kas bija Padomju Savienība. Un tas, ka filma atstāja iespaidu bija nojaušams arī no trim gruzīnu pārstāvjiem, kuri, lai arī iepriekš necēla Staļinu debesīs, tad pēc filmas teica, ka viņu priekšstats par Staļinu nu ir galīgi sagrauts un viņu acīs viņš tagad ir kļuvis tik slikts kā viņš arī bija.

Pēc filmas vēl nedaudz pasēžam un padiskutējam par tie laikiem cik nu mēs jauni cilvēki varam vēl atcerēties un laicīgi ap 12 braucam mājās.

3diena. Naktī ap 3jiem ierodas vēl viens kolēģis, Kens no Norvēģijas, bet ieraugu gan es viņu tikai ap 11tiem kas viņš ierodas ofisā.
Bet vispār diena atkal sākas ar agro celšanos, kas gan laikam jau sāk izraisīt ieradumu, un nav jau arī tik agri ceļos ap 9, bet tomēr pierasts, ka jau gadu dzīvojot bez darba tika gulēts parasti līdz 10tiem, un tagad arī vakara izklaides bieži līdz ar to gulēt sanāk vēl mazāk, bet nu vajag tik pierast un nav ne vainas.
Apmācības atkal tiek aizvadītas ar daudz un dažādām diskusijām par Romu dzīvi, šoreiz pa lielam tikai Craiovas aspektā, un dzirdam atkal daudz jaunus ne pārāk patīkamus stāstus, kā arī vecam pāris simulācijas spēles. Nu man ļoti patika apmācības veids. Ak, jā un runāt bija ieradušies atkal divi Romu vīri no NVO TRUST. Šoreiz viss nebija tik pesimistiski, jo pastāstīja arī par labām lietām ko ir izdevies izdarīt, par to, ka var vinnēt arī kāda tiesas prāvā un, ka cerība Romiem Rumānijā ir.
Un paša tāds personiskais prieks, ka dzirdēju labus vārdus par savu skatījumu uz situāciju un par to, ka simulācijas spēlē, kurā tika izspēlēta vairākuma diskriminācija pret mazākumtautību es vienīgais pārgāju uz minoritātes grupu, kas, protams, ļoti uzlādēja.
Bet nu tas viss notika ļoti ilgi, stundas pauze kad varēja aizskriet līdz veikalam pēc kādas uzkodas pienāca tik ap kādiem 4iem...un tā bija pirmā ēdienreize dienas laikā un ar tukšu vēderu un lielu izsalkumu ir grūti koncentrēties diskusijai 
Pēc pārtraukuma vēl īss ieskats čigānu vēsturē un mazliet apspriežam kādas kopienas dzīvo mūsu topošajās darba vietās.
Un tad jau klāt nākamie viesi, Sāra un Nuri atved Teodoru un vēl vienu meiteni no Moflinas lai parunātu par čigānu kultūru te uz vietas, par to ko vīni gaida no mums un tml. Un arī šoreiz diskusijas izvēršas plašas un šķiet, ka ko runāt un izzināt vēl ir atliku likām jo beidzam dienu kaut kur ap 20tiem tikai... tik daudz lietas galvā uzņemt nav nācies ļoti sen.
Bet nu neskatoties uz nogurumu un ēstgribu vēl jāaiziet līdz Ģirtam pēc laptopa un izmazgātajām drēbēm, un pastaigu īsti nevar nosaukt par jauku, jo ārā plosās paliels putenis. Par laimi nav pārāk auksts, vienīgā problēma, ka vējš ir tik stiprs, ka sniegpārslas triecoties acīs izraisa nelielas sāpes, līdz ar to pa brīžam nākas iet ar acīm ciet  bet kas ta mums ziemeļniekiem, vai ta mazums puteņu piedzīvots  itāļiem un vietējiem gan tā esot dabas katastrofa.

Bet beidzot tieku mājās, pieēdu labi daudz ceptus kartupeļus, ieeju dušā un tālāk atpūta pie filmas, jo ārā iet negribas, jāuzkrāj spēki garajai nedēļas nogalei, kas sāksies jau 4dien, kad sāksim atvadīties no lielas daļas aizbraucēju un atkal uzņemsim ļoti daudz viesus no tuvākām un tālākām pilsētām.

Un kamēr atceros jāuzraksta arī viens no novērojumiem- Rumānijā nav ierasts vannas istabās/tualetēs ierīkot krampīšus(vai citus rīkus kā novērst viesu ierašanos brīdī kad vēlaties pabūt viens ar sevi :D), no 8 vietām ko nācies apmeklēt visos dzīvokļos kur dzīvojam, kā arī nesen pilnībā renovētās kojās, noslēdzama toča ir tikai viena... tā arī neesam sapratuši kas ir par iemeslu šādai situācijai, jo apspriežoties ar citu tautu pārstāvjiem arī viņiem tas šķiet neparasti 

7-8 februāris

2010-02-09T14:36:00.002+02:00

7dien pēc sešu dienu izklaidēm un darbiem bija sakrājies pamatīgs nogurums un nogulēju līdz pat 12tiem...bet nu nevar jau visu dienu mājās sēdēt, tapēc paēdu brokastis/pusdienas un eju uz ofisu, kur priekšā jau ir Jaks, Olga, Frančesko un Karmena. Nu neko padzīvoju pa netu un velku laiku līdz hokejam, skypā saradodas arī draugi un pēc ilgāka laika sanāk arī paskaypot un tā aizrunājos, ka beigās jau laiks hokejam un nākas sarunas pamest pusratā.
Hokejs, protams, tiek lūkots Ģirta dzīvoklī. Pēdējā spēle pirms pārtraukuma un diemžēl ltv7 nelutina ar labu signālu, bet apmēram pēdējo trešdaļu tomēr izdodas noskatīties bez pārrāvumiem.
Pēc hokeja gan uz mājām un vakars tiek pavadīts mierīgi atpūšoties, beidzot.

1diena sākās ļooooti agri. Šķiet, ka tā bija kā atriebība no organizācijas puses jo ofisā jābūt bija jau 9 no rīta, un sēdes laikā pateica tikai to, ka viņi izlēmuši tomēr nerīkot final event...4dienas pirms tam vajadzēja notikt :) nu neko, bet man jau dzīve ofisā nebeidzas, jo šonedēļ sākas apmacības tāds kā ievads iekš projekta. Līdz ar to mēs te vēl paliekam jaunie pasēdēt un paklausīties dažas ne pārāk aizraujošas tēmas un pēcpusdienā dodamies iepazīt vienu no darba vietām-Moflinu(nu kā jau ziniet es tur esmu padzīvojis jau pāris dienas, bet jaunajiem biedriem tā bija pirmā iepazīšanās). Nezinu gan cik precīzs priekšstats viņiem radās par bērniem, nu labi dažiem nācās iziet caur sniega mešanu sejā, bet skolā bērni bija ļoti kārtīgi, jo rādījām viņiem 101dalmācieti multenes versijā.

Pēc tam pasalšana autobusā...mazliet atkal ofisā pie datora un jāiet mājās remdēt izsalkumu. Daudz gan nevar ēst, jo vakarā jāiet uz lielajām vakariņām uz McDonalda dzīvokli, jo meitenes kaut kur dabūjušas gaļu un tad nu savi 15 cillvēki sanācām lai to appēstu:) bet nu iepriekšējās nedēļas garie vakari liek par sevi manīt un nogurums ir jūtams, bet ātrāk par 2 vienalga mājās netiek...

6. februāris

2010-02-07T15:08:00.002+02:00

Laaaaabdien

Nezin ko lai jaunu Jums pastāsta, jo domājams Jums paliek nedaudz garlaicīgi lasīt jo nekas īpaši jauns pagaidam nenotiek, varbūt ka jāuzraksta kaut kas ne sastībā ar manu dzīvi te, bet kaut kas iz Rumāņu dzīves... bet nevaru tagad tik izdomāt kurai sfērai ķerties klāt :) līdz ar to būs kārtējais garlaicīgais stāstiņš

6dien gulēju ļoti ilgi. Pēc brokastīm ar Ģirtu aizgājām uz kauflandu, un labā ziņa tāda, ka veselu nedēļu biju izturējis bez lielajiem pirkumiem, līdz ar to izdevās nedaudz ietaupīt naudu... un nākošnedēļ beigās jau vajadzētu būt nākamajais naudai makā, tā ka mēnesis būs pārdzivots.

Pēc veikala pusdienas mājās un atpūta pēc lielās ēšanas...tad atkal pārņem garlaicības sajūta un izlemju doties uz ofisu lai "pasērfotu netā".

Ak jā starpcitu saulainās dienas Craiovā ir beigušās...vakar atkal bija lielais vējš klāt un ap pusdienslaiku sāka putināt un putins te nav beidzies arī šodien(7dien).

Pāris stundas ofisā un vēders saka, ka jāiet mājās uz vakariņām. Pēc vakariņām uznāk lielai nogurums, jo kā nekā 5 vakari jau pavadīti ārpus mājas un man tik daudzas dienas vēl nav nācies nekad izklaidēties...bet neskatoties uz to arī 6dien bija paredzēts kaut kas, jo ciemos ieradās divas latviešu meitenes, kas plānoja ar stopiem doties tālāk uz Grieķiju, tā nu pateicoties putenim labums bija tāds, ka tusiņš notika mūsu dzīvoklī un man nenācās iet ārā no mājas. Nogurums no garās, bet interesantās nedēļas sakrājies pamatīgs un ilgāk par 2 nosēdēt nevaru un eju gulēt...

5diena- trīs nedēļas nodzīvotas

2010-02-06T17:00:00.002+02:00

5dien uz Muflinu jābrauc nebija, tapēc sanāca tā ilgāk pagulēt līdz kādiem 11tiem...brokastis,duša...pēc tam eju uz veco mitekli ar kārtējo sasmirdējušās veļas kaudzi.

13 kā izrādās man nezinot bija sanāksme, sākumā kādas 2 stundas nopļurkstēja par final event, tā arī netiku skaidrs par ko beigās nolēma :) nu man jau šķiet,ka tā bija sliktākā pasākuma organizēšanas sēde kurā esmu bijis un SP ir pieredzētas dažādas sēdes :) bet pēc tam izrādās bija sēde jaunajiem dalībniekiem, kur tad mums nedaudz pastāstīja par plāniem nākotnes, respektīvi, ka nākošnedēl sāksies kādas apmācības un cerams būs virzība mana projekta sakarā. Iepazīstināja arī ar mentorēm kas būs mūsu projektam, redzēs ar kuru tad beigās man būs tā "laime" strādāt :)

Tad atkal ēšana un tad atkal jāiet skatīties hokejs. Tik svarīga spēle un , protams, ltv7 mājaslapa spēles vidū nokaras... bet nu par laimi izdevās atrast citus vietas kur var ko redzēt vai dzirdēt no spēles un beigās arī ltv7 atjaunojās tik rādīja tik saraustīti, ka skaistos bullīšus nācas skatīties vēlākos atkārtojumos.

Pēc hokeja ir baigasi sagurums un domāju, ka iešu mājās gulēt, bet izejot āra aukstums mani pamodina un jūtu, ka būs vien jāiet uz McDonalda dzīvokli pasēdēt ar pārējiem. Ejot ārā no sava dīvokļa kā reiz atgriežas arī Emhra un tad nu abi dodamies ceļā. Sazvanu arī jauno zviedru biedru Jacku(izrunā ka Jak)un sarunāju arī viņus piekāpt dzīvoklī kopā ar čehieti Olgu.
Atkla visādas gudras runas peidzīvojumu un lietu apskaidrošana jaunajiem biedriem un 3os braucam mājās.

2010-02-06T16:50:00.001+02:00

2diena,3diena, 4diena...

2010-02-05T13:59:00.002+02:00

Kaut kā nu ir sanācis, ka sen nav sanācis uzrakstīt kādu jaunu emuāru.
Tagad pašam japacīnās ar atcerēšanos kas notika trīs dienas iepriekš.
2diena... dodos uz Muflinu. Spēlējam spēles... 3 stundas Muflinā un diena tīri patīkama. Pēc tam šķiet, ka devos mājās ēst, bet varbūt arī nē...vakarpusē devos uz veco dzīvokli, jo bija doma vēlāk vēlreiz meģināt doties uz ka'du publisko vietu.
Bet nu viss beidzās ar to ka air Ģirtu, Meike aizgājām uz manu nākamo mājvietu un tā nu tur arī nosēdējām. Dienas prieks bija tikšana pie čehu ābolmaizes :) šeit dzīvojot izjūtu baigo saldumu trūkumu tapēc priecājos par jebkādu desertu.
Protams, cerējām sagaidit arī jaunos biedrus, bet viņi tā arī neatnāca, jo bija ciemos pie Alessandro lai pāestu vakariņas, jo viņiem dzīvoklī nebija nekadu trauku, nestrādāja arī ledusskapis.

3diena

Tā kā 2vakari jau pagājuši ar tādu vēlāku gulētiešanu. 3dien paguļu 30 min ilgāk nekā 2dienā, jo saņēmu atļauju ierasties Muflinā nedaudz vēlāk. Beigās nokāvēju tikai 20min no sākuma, un būtu paspējis pat laikā ja vien nebūtu nācies gaidīt autobusus. Muflinā bija ieradušies arī visādi viesi jo bērniem tika stāstīts par bērnu tiesībām, bērni sēz kārtīgi un klausās un dalās savās domās. Tas laikam izskaidrojums ar faktu, ka viņiem priekšā bija pieaugušais kurš pats ir čigāns, un viņiem bija respekts pret viņu.
Pēc tam ir sanāksme par final event, nu sēde tāda smieklīga jo principā neko nenolemjam.
Pēc tam hokejs...un tad dodamies uz Play lai nedaudz pasēdētu, beidzot arī jaunie ir kopā ar mums...un pēc tam dodamies uz jaunu vietu Estate, un pirmo reiz nokļustu Craiovas klubā. Nu klubs arī tāds nedaudz atšķirīgs no LV redzētajiem. Tāds ļoti balts ar tādām plašām nišam kur var jauki pasēdēt, mūzika nu tāda kā au klubā, bet nu var sarunāties, bet kaut kā labak tie pubu labāk tīk jo tur tāda dziedāmāka mūzika.

4diena

No rīta brokastis un pēc tam neierasti agri lielā diskusija virtuvē. Pēc tam aizskrienu pēc datora pie Ģirta, ieskrienu ofisā izčekot meilu un uzzināt, ka mana bilde ir izmantota tvnetā...ātri mājās ieēst un tad jau jābrauc uz Muflinu.
Nelielas nesaprašanas dēļ ierodos muflinā pirmais... par laimi manu ierašanos pamānja tikai viens bērns mazā Daniela un tad nu nācās man uzsākt kādu aktivitāti ar viņu, valodas barjeras dēļ vienīgais ko varējām darīt bija zīmēšana tā nu izzīmejām visu krītu uz tāfeles atrodam arī pildspalvu un sākam zīmēt uz lapām un Daniela sāk man mācīt arī rromu valodu caur zīmējumiem. Pēc min 20 ierodas arī Sāra un Nuri un mēs varam doties apstaigāt visas mājas lai vēlreiz pateiktu par to, ka vakarā ir iespēja doties uz teātra izrādi teātra fakultātē. Tā nu 2 stundas pastaigājam pa mājam lūdzot atļauju bērniem vakarā doties uz teātri. Ap 17 kad jāizbrauc sanāk tik daudz bērnu, ka skaidrs ar četrām iepriekš sarunātajām mašinām būs par maz :) tā nu nākas pagaidīt un pasalt vairāk kā plānots, kamēr mašīnas veic divus reisus un beigās vēl mēs pēdējie aizbraucam ar taksi.

Teātris ir OK man gan šķiet, ka daudz vardarbības jo galvenie varoņi nomirst (bet beigās izrādās, ka tas ir bijis joks tikai dēļ rumāņu valodas es nebiju sapratis).

Pēc teātra braucu uz veco dzīvokli kur ar Ģirtu un Meike ieēdam vakariņas un ap 22 dodamies uz Play lai padziedātu karaoke. Šoreiz galīgi neveicas ar dziedašanu jo teksts uz ekrāna neiet kopā ar melodiju un gūstu mācibu nedziedāt dziesmas kuras es nezinu :) bet visumā jauki un 3os braucam mājās.

1 februāris- atbrauc vēl daļa kolēģu

2010-02-02T19:59:00.000+02:00

Līdz pusdienlaikam, kā jau daudzās dienās nekas īsti nenotiek. Aizeju uz ofisu pasērfot netā , kaut ko parunājam ar kolēgām... uzzinu no Karmenas, ka dzīvoklis, kurā pašlaik mitinos mana projekta laikā vairs netiks īrēts, tāpēc es bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem varēšu pārvākties dzīvot uz jau trešo dzīvokli  tas nenoliedzami ir vislabākais no visiem, vēl tik jāizdomā kad pārvākties, jo pirmā istaba tur atbrīvojas ap mēneša visu, bet mana izvēlētā tik mēneša beigās.

Bet vispār jau šī diena vairāk ir saistīta ar 3 jaunu brīvprātīgo ierašanos. Tiek gaidīta čehiete, itālis un zviedrs. Uzzinām, ka viņiem tiks īrēts jauns trīs istabu dzīvoklis, ceru ne labāks par jau esošajiem . Viesi ierodas Craiovā laikā posmā no 17-20, un mēs jau ar Ģirtu spriežam, ka vajadzētu to atzīmēt ar nelielu ballīti, bet...

Bet līdz tam vēl laiks daudz, tāpēc aizeju mājās iestiprināties un drīz jau eju uz Ģirta dzīvokli jo ir hokeja vakars klāt. Līdz ar hokeja beigām mājās pārrodas arī ceļotājas no Bukarestes. Dāmas uzreiz saka, ka nekur neies jo ir pārgurušas, nu neko darīt, ceram tomēr sagaidīt kādu ziņu no jaunajiem vai citiem par kādu pasākumu, bet nekā.
Ģirts sazvana Sāru un saka, ka mēs ejam ciemos, ja lai nu kā, bet Rita vismaz dzimšanas dienā ir jāapsveic.
Pa ceļam nopērkam kaut ko tortes veidīgu un lieta darīta. Nodziedam apsveikuma dziesmu un noenkurojamies virtuvē, pieļauju, ka izjaucām plānus Kathy un Lilit par gulēšanu( jo arī viņas izskatījās diezgan sagurušas), bet domājams ka viņas par to nesatraucās. Tā nu sēžam spriežam visādas gudras un ne tik gudras lietas, izplānojam izklaides nedēļas garumā(2dien-īru pubā mierīga pasēdēšana ar jaunajiem, 3dien-pidžama party, 4dien-karaoke, 5dien-pubspub, 6dien-hmm laikam bija doma apmeklēt vēl neredzētu vietu, 7dien- tā, protams, atpūtas diena), papētu arī mazliet sīkāk dzīvokli kur nāksies dzīvot...ieēdam dzimšanas dienas eklēru, pēc 2 nedēļu pārtraukuma redzu arī TV  un tā ap 1 nolemjam, ka jāļauj meitenēm atpūsties un ejam mājās.

Tā arī par jaunajiem nekā nedzirdējām, bet nu ceru, ka viņi spēja izklaidēt viens otru un veiksmīgi pārdzīvoja pirmos Rumānijas iespaidus.

6diena un 7diena- liiiiiela atputa

2010-02-01T13:56:00.002+02:00

Šī nedēļas nogale atnāca bez nekādiem īpašiem plāniem.
6dienas rīts kā jau ikdienas rīts ar labu izgulēšanos un brokastīm. Vienīgais darbs kas ieplānots ir aiziet uz veco labo dzīvokli lai izmazgātu kārtējo pēc dūmiem sasmirdējušo drēbju kaudzi. Tagadējās mājās drēbes mazgāt nav īsti vērts,jo ir veca mašīna un drēbes beigās ir tādas ka var ar rokām izgriezt ūdeni, un tik slpajas izkarot uz balkona viņas vienkārši sasalst. Tā nu esmu nolēmis pagaidam drēbes mazgāt vecajā dzīvoklī. Pa ceļam protmas jānopērk maize jo zinu, ka meitenes tikai tagad celsies un ēdīs brokastis.
Ierodoties gan nākas uzgaidīt kamēr atbrīvosies veļasmašīna, jo meitenes pirms došanas prom arī ielikušas lupatas izmazgāt :), bet nu man nav kur steigties un varu pasēdēt internātā. Nuri, Meikī, Lilit un Kathy 6dien ar stopiem devās izklaidēties uz Bukaresti, tā nu sanāca man arī vēl atvadīties no viņām.
Kā par laimi 6dien bija arī KHL zvaigžņu spēle, tā nu gaidot kamēr izmazgāsies manas drēbes varēju pakavēties pie datora ekrāna skatoties spēli.
Pēc spēles laiks doties mājās, atkal ēšana... kaut kādas sarunas virtuvē. Un vēlāk lielā dzīvokļa filma, šoreiz piedāvājumā vesterns ar Bobu Dilanu vienā no lomām.

7dienā ir vēl mazāk plānu kā 6dien. Vienīgā lieta kas jāizdara ir jāaizet uz Kauflandu ko nopirkt ēst, es joprojām nespēju saplānot pirkumu veselai nedēļai uz priekšu tapēc nākas iet uz turieni vairākas reizes nedēļā. Sazvanos ar Ģirtu jo zinu, ka arī viņam ir vajadzība paciemoties veikalā. Pa ceļam ieskrienu vēl pie Ģirta, lai ievietotu netā jaunu emuāru, un tad ejam uz veikalu. Kā jau 7dienā veikals atkal pilns cilvēku, gāju ar domu nopirkt tik dažus sīkumus, bet nu beigās kaut kā padārgi sanāca atkal 37lejas vējā, bet nu škiet, ka neskatoties uz to esmu iekļavies nedēļas budžetā :)
Lenā garā eju uz mājām, ātri paiet nemaz nevar jo 7dien Craiovā lija lietus un tad nu lielākoties ietves bija kļuvušas par jauku slidotavu...
Mājās atkal ēšana un atkal jau tiek ēsta pasta:) pēc tam visādas garas sarunas virtuvē un sev par prieku nav jānīkst istabā spēlējot solitair :D tā nu nosēžam visi virtuvē daudzas stundas paspējam vel paēst vakariņas. Pēc vakariņām atkal tiek nolemts skatīt filmu, šoreiz District9, nu sākums galīgs sviests, beigās vēl kaut kādu stāstu saskatīju, bet nu filma galīgi ne manā gaumē. Pēc tam škiet, ka agrākasi vakars kad eju gulēt Rumānijā, jo plkst rādīja tikai 23...

5diena-lielā spriešanas diena

2010-01-31T12:41:00.000+02:00

Šausmas, ir pagājušas tikai divas dienas, bet nevaru īsti atcerēties ko darīju 5dien no rīta... biezpiena neēšana Rumānijā ir atstājusi sekas 
Bet laikam jau no rīta nekā nedarīju...pēc 12 šķiet, ka gāju uz ofisu...jā paliksim pie šī scenārija. Tātad 12 ierodos ofisā, lai izietu cauri visām tām interneta lapām, kurām ikdienā nākas iet cauri, un, protams, vēl jāpaspamo, jāpaskypo un jāpačato  .
Nu jā un vēl viens no iemesliem agrajam ofisa apmeklējumam bija tas, ka uz 14 man bija sarunāta tikšanās kur man vajadzēja pastāstīt par pirmajiem iespaidiem Craiovā, kā arī padalīties savos plānos turpmākajiem 9 mēnešiem, un līdz ar to vajadzēja pasēdēt darbīgākā vidē kur šīs lietas varētu labāk pārdomāt.
Tā nu pasēžu netā, parunājos ar pārējiem un gaidu tikšanos...bet tā, protams, nenotiek, nu vismaz ne tajā laikā par kuru vienojāmies, pienāk jau plkst. 16 un sākas lielā nedēļas novērtēšanas sapulce. Visi atskaitās par padarīto, un tad sākas trakā final event pasākuma plānošanas, iesākumā brīvprātīgie bija plānojuši paši visu saorganizēt un saplānot ko tad darīs šajā dienā, bet diemžēl Karmena ļoti vēlējās visu nokontrolēt pati un līdz ar to ilgā un lielā spriešana bija neizbēgama. Es gan nekā daudz viņiem palīdzēt nevaru, jo vairāk vai mazāk tas viss ir saistīts padarītā darba prezentēšanu un tml. lietām, bet arī man tiek savi uzdevumi, mums latviešiem ir jāuztaisa savs stends kur jāpiedāvā kāda nacionālā spēle, kā arī būs jāsagatavo kāds latviešu nacionālais ēdiens, un arī kāda foto/video prezentācija.
Šķiet, ka ap kādiem 19 beidzas lielais tirgus, un tad nu pienāk laiks arī manai un Ritas sarunai ar Karmenu. Rita gan īsti negrib runāt un saka ka nejūtas labi, tāpēc Karmena aizsūta viņu mājās, un tad nu lielais stāstījums paliek tik man, parunājam tīri jauki, bet nu vecie jau saka, ka lai rēķinos ka visas tās lietas arī pats varēšu organizēt un darīt un uz lielu palīdzību lai negaidot... nu tad jau redzēs kā būs.
Pēc dienas ofisā ieturu vakariņas mājās un gaidu vēlāku vakaru, kad ir ieplānots doties ballēties. Ballīte sākas trešajā brīvprātīgo dzīvoklī, kurā man vēl nav bijusi tā laime pabūt, bet ļoti gribēju apskatīt, jo visi saka, ka tas ir visskaistākais, un tā kā es vēl nebiju izlēmis kurā dzīvoklī beigās dzīvot, tad ļoti gribējās redzēt.
Pa ceļam uz McDonalda dzīvokli iepriecina skats ko diez vai sanāks redzēt kādreiz LV, pa galveno pilsētas ceļu, šoseju ar trīs joslām, kas ved uz Bukaresti, mašīnām pa priekšu iet balts zirdziņš ar matiem... par laimi satiksme nav vairs tā intensīvākā līdz ar to nav pārāk gara rinda aiz viņa, bet zirgs nejūtas traucēts un mierīgi lēnā solī pastaigājas ik pa laikam pakašājot sniegu sadalošajā joslā lai atrastu kādu zaļumu ko nograuzt, diemžēl nav līdz kameras un tumsā ar mobilo nobildēt neko kvalitatīvu neizdodas.
Dzīvoklis tiešām ir labs, labā vietā (vistuvāk centram), labi izremontēts, jauna virtuve utt plašs un silts. No četrām istabām mani apmierina dzīvošana 2, bet vienā no tām jau dzīvo Rita, līdz ar to paliek tikai viena iespēja...1dien būs jāparunā ar Karmenu par iespēju februāra beigās iemitināties tur.
Sagaidām visus biedrus, daži pamazām iesildās un pēc pāris stundām ejam iepazīt jaunu vietu, par kuras esamību zina tikai vietējais rumānis( vismaz cik es saprotu, vārdā Antuāns). Vieta ļoti interesanta, no ārpuses nekādas reklāmas, lai nokļūtu ir jāiet pa apmēram 10m garu tuneli cilvēka platumā un bez apgaismojuma, tad nokļūsti nelielā iekšpagalmā, kur atrodas toča(kas ir iebūvēta tādā kā kravas konteinerā). Tad seko stāvas kāpnes lejā uz pagrabu kur tad ir arī tas bārs. Nu tur valda īstenība baigais labirints ar šaurām ejām un zemiem griestiem, esmu drošs ka LV šādas vietas nav, jo ugunsgrēka gadījumā tur izbēgt nav pārāk viegli :D, bet nu mūzika ir OK, nav cilvēku pārbāzts, ieņemam vietu vienā no cellēm kur gan priekš manis ir mazliet par tumšu un sanāk sēdēt tieši pie tumbām līdz ar to ir arī paskaļi un zemo griestu dēļ man ir nedaudz sajūta, ka sēžam kaut kādā kastē .
Un visu šo stāstot ir jāpasaka arī atziņa, ko esmu atklājis runājot ar pārējiem. Lai es sevi pieskaitu pie pozitīvi domājošajiem un tādiem kā optimistiem, tad šeit runājoties ar Rietumeiropas jauniešiem mums ar otru Ģirtu regulāri tiek aizrādīts par to cik mēs esam negatīvi, jo visās vietās mēs mākam saskatīt ko sliktu  un nākas secināt ka tā tiešām ir jo arī savā emuārā pa lielam rakstu par visādām dīvainībām un lietām kas man ne pārāk patīk. Bet lai nu kā nedomājat, ka te viss ir slikti, Rumānija tiešām ir liela kontrastu valsts un valsts kur ir ļoti daudz skaistu vietu, lietu un ir labi cilvēki.

Bet nu jā vieta ir OK, bet ilgi pārāk neuzkavējamies un šķiet, ka ap 2 kopā ar Meikī un Lilit braucam mājās jo ir neliels sagurums no garās dienas.

4diena

2010-01-29T16:07:00.004+02:00

Nu tā atkal jāieemuāro kas Jums par prieku :)

Rīts sākas ar ilgu gaidīšanu, lai tiktu nomazgāties, jo neskatoties uz to, ka dzīvoklī ir 2 vannasistabas jaunā dzīvokļa iemītnieki dušā pavada daaaaudz ilgāk kā ierasts :)
Bet nu pasēžu tikmēr istabā un atgūstos no miega. Tieku paēst arī kārtīgi brokastis un pēc īsa brīža dodos ciemos uz veco labo dzīvokli. Pa ceļam nopērku maizi, jo nevar taču iet ciemos ar tukšām rokām un zinu, ka ap plkst vieniem visticamāk iemītnieki vēl tikai ieturēs brokastis un maize mājās nebūs :)
Negribīgi, bet tomēr Meiki atver durvis, jo viņi joprojām pārdzīvo, ka es no viņiem aizgāju. Un man pateicībā par maizes atnešanu man atļauj arī izmantot netu :)
Sagaidu kad Nuri ir paēdusi pusdienas un skrienam uz autobusu, lai brauktu uz Muflinu. Muflinā ir paredzēts work-shops ko brauc vadīt papildspēki- brīvprātīgie kas ikdienā darbojas citā skolā. Bērnu ir diezgan, bet mazliet mazāk nekā 1dienā. Līdz ar to ir arī mazliet klusāks un mazliet mazāks bardaks. Bet neskatoties uz to čigānu jaunās dāmas zināmu iemeslu dēļ ir iekļāvušas mani melnajā sarakstā :) nu mani gan tas īsti neuztrauc un uz viņu mēdīšanos rumāņu valodā varu es atbildu viņās latviešu mēlē. Un šodien taktiku ir mainījušas arī Sāra un Nuri, jo īpaši nepaklausīgajiem nedraud tikai mierīga parunāšanās ar Sāru bet arī sūtīšana mājās. Pēc pāris stundām mājās nākas sūtīt visus, un arī mēs dodamies mājās ar pārdomām kādu pieeju ir labāk izvēlēties saskarsmē ar viņiem?

Pēc tam pusdienas/vakariņas mājās un 8 jau dodamies uz ofisu, kur ir ik 4dienas European cinema review,kur skatamies baigi labi filmu- Das Leben der Anderen.

Pēc lielās filmas dodamies uz karaoke, uz jau bieži apciemoto vietu- cafe teatrus Play. Tā nu tieku paklausīties labākus un sliktākus izpildījumus, un arī pats mazliet padzietu pirmo reiz publisko karaoki:) vakars ir dikti jauks un vēl lielāku prieku sagādā, ka neiztērēju ne banu bārā par kafiju vai ābolu sulu :) izdevumi bija tikai braucot mājās, bet tas ir taksis un nauda par to ir ļoti maza.
Pulksten trijos no rīta esmu mājās un varu atbrīvotos no sasmirdējušām drānām.

P.S.
Pievienoju bildes ar jauno skatu pa logu

P.P.S.
Esmu atvērts jūsu ietikumiem par lietām kuras vēlaties uzzināt no rumāņu dzīves

2diena(pārvākšanās), 3diena (Māris P.)

2010-01-28T13:51:00.002+02:00

2diena. Pārvākšanās diena.

Pēc ilgās ballītes, protams, nācās arī ilgāk pagulēt. Sākam mosties tā ap 12...un nepaspēju apēst pat pirmo maizīti kad jau zvana Karmena, lai teiktu, ka man jābrauc uz vienu no skolām kur esot kaut kāda manifestācija vai kas tamlīdzīgs, nu viņa īsti nezinot...un pēc 10min man esot jābūt gatavam doties. Nu neko darīt neesmu jau cilvēks, kas teiks, ka nevaru braukt jo tikko pamodies un neesmu vēl brokastis paēdis. Pēc 10min zvans, ka man esot jāiet uz tuvējo lielo krustojumu kur tad man parādīšot kurā autobusā man jākāpj lai nokļūtu kur vajag. Aizeju, protams, laikā neviena nav, zvans no ofisa, ka viss kavējoties jo Rita vēl jāsagaida nu mazliet bardaciņš atkal, bet nu man labs garastāvoklis un ne par ko nesatraucos. Aizeju uz ofisu kur satieku Mihaelu (viena no organizācijas darbiniecēm, cik saprotu atbild par naudas lietām), mazliet pagaidām un dodamies atkal uz pieturu. Ārā ir pavēss, tāpēc Mihaela nopērk un iedod man autobusa biļetes, pati aiziet uz ofisu un es palieku gaidot Ritu. Atnāk Rita un tad jāgaida autobuss, kuri te kursē ik pēc 30minūtēm, gaidām diezgan ilgi. Bet autobuss ir klāt un man atliek tik vērot apkārtni lai redzētu pieturu kur man jāizkāpj. Beidzot ieraugu arī lielo Romanešku parku(vēl nezinu kā tas precīzi rakstās), un tur pat pieturā jau mūs gida Aleksandra(arī viena no organizācijas darbonēm).
Ejam uz skolu un es jau redzu, ka beidzot tikšu arī skolā kas izskatās pēc skolas. Ieejot skolā gan valda liels klusums, kas liek aizdomāties, ka atkal saskaršos ar kādu vietējās izglītības īpatnību. Bet izskaidrojums bija tas, ka daļa skolēnu atradās sporta zālē, uz kuru veda arī mūs, un daļa skolēnu vienkārši nebija skolās, jo nākošā nedēļa skolēniem ir brīva un līdz ar to arī šī nedēļa sanāk tāda brīvāka.
Ieved mūs zālē, kur visapkārt sēž un stāv bērni dažāda vecuma, bet lielākoties tādi mazie, mums tiek ierādīta vieta zāles vidū, it kā mēs būtu kaut kādi īpašie viesi. Izrādās šodien nav nekāda manifestācija, nu vismaz ne man saprotamā nozīmē, bet gan bērni ir sanākuši lai reprezentētu valstis, kurās viņi vēlētos dzīvot. Sadalījušies pa grupām katrs stāsta par ievērojamākajām vietām, tradīcijām utt. Nu es gan nekā, protams, nesapratu, bet tas netraucēja priecāties par dzirdēto . Un tad, protams, nāca kārta arī man reprezentēt LV...un atkal jau sajutos kā īpašais viesis jo es, protams, stāstu angliski un lai saprastu arī bērni mans teiktais tiek pārtulkots. Pēc stāstījuma man tiek uzdoti lērums jautājumu gan par galvenajām LV tradīcijām, gan ēdieniem, gan valsts pārvaldes formu. Un tam visam beigās vēl bērni kā pateicību par to pārsteigumu letiņu veidolā, ātri savācās uz dziesmu...
Pēc visa šī svinīgā priekšnesuma nekas vēl nebeidzas un mēs ejam uz direktora kabinetu, kur tiek iedzerta kafija, tiek noprezentēti dažādi projekti no iepriekšējiem gadiem, parunājām par izglītību Latvijā un Rumānijā... jāsaka kā ir tas bija kas pilnīgi negaidīts un es saņēmu milzīgu pozitīvo lādiņu.

Pēc visa šī dodos mājās, kur paēdu pēdējās pusdienas vecajā miteklī un sakrāmēju mantas. Ģirts palīdz aiznest mantas uz jauno dzīvokli kas ir nu kādu 15min attālumā. Tagad dzīvoju tādā izteikta mikrorajonā ar daudzām daudzstāvenēm. Mans dzīvoklis ir sestajā stāvā no deviņiem. Neko daudz gan pirmajā brīdi no dzīvokļa neredzējām, jo ieskrējām nolikām somas un devāmies atpakaļ, jo bija jāskatās brīnumainais hokejs .
Pēc mača tad nu atvados no dzīvokļa iemītniekiem kārtīgi, PALDIES Meiki, Nuri un Ģirtam par foršo uzņemšanu un lieliski pavadīto laiku, un es labprāt būtu palicis pie Jums ja vien nebūtu to mazo draudziņu tur .
Jaunajā dzīvoklī tieku ātri iepazīstināts kas kur atrodas, kas kā darbojas un jāsaka šis dzīvoklis ar pilnīgu atšķirīgu organizatorisko uzbūvi, nu ar daudz visādiem noteikumiem , iepriekšējā miteklī bija tikai viens noteikums- nedzert Meikī tēju. Bet dzīvoklis labā stāvoklī, ir gan lietas, kas nedarbojas, bet nu viss kārtībā. Redzēs kādi būs jaunie iemītnieki, kas nomainīs tagad te dzīvojošos- Alesandro(Itālija), Teko(siev. Gruzija), Emhra(vīr. Turcija). Pēc iepazīstināšanas notiek dažādas sarunas virtuvē un pēc tam tiek nolemts skatīties filmu (filmas te skatoties gandrīz katru vakaru). Plkst. viens jāiet gulēt.

3diena-Māris P. sarunā muļķības

Diena sākās agri, jo ir 3diena un tas nozīmē, ka jāiet uz kādu fakultāti un jāpopularizē EVS. Aizejam ar Alessandro uz ofisu gaidām, gaidām neviens nenāk ...pēc min 20 no savas koju istabas noskrien 2 meitietes un ved mūs uz tuvējo Ķīmijas fakultāti.
Ieejot fakultātē ar Alessandro nopriecājamies cik tur patīkami silts(atgādinu, ka nedēļu iepriekš bijām citā fakultātē kur bija ļoooti auksts un es saķēru slimības draņķi). Atnesam galdu un krēslus, sagaidām Lilit un Ģirtu un gaidām interesentus... cilvēku šoreiz gandrīz nav, neviens interesents nav līdz ar to cenšamies izklaidēt viens otru mazliet apsmejot brīvprātīgos no iepriekšējiem projektiem par kuriem ir stāstīts bukletos. Pēc apmēram 3stundu nosēdēšanas un neviena interesenta izlemjam, ka jāmet miers un jādodas darīt ko citu.
Mēs ar Ģirtu ejam uz Kauflandu, jo tā kā man ir it kā stabila mājvieta tagad un tur kopīgas pusdienas netiek gatavotas, jāiepērk kārtīgāk paika priekš sevis. Tā nu sanāk veikt lielāko iepirkumu atrodoties Rumānijā, samaksāju veselas 40lejas(ap 6,5ls) pēc šādas summas iztērēšanas apņem sajūta, ka tagad trīs dienas naudu nevarēšu vairs tērēt .
Bet priecē, ka maisiņš pilns un atliek vien stiept uz mājām, kas no Kauflanda tagad sanāk ļoti tālu nu min 25varētu būt...maisiņš nav no vieglajiem, un ejot jūtu kā plastmasa izstiepjas ar vien vairāk un pārņem bailes, ka līdz mājām varētu neizvilkt. Bet laikam vācu standarti(veikals ir vāciešu) mani paglābj no produktu lasīšanas pa ietvi, un beidzot esmu dzīvoklī.
Ieturu pusdienas no jau ierastajiem makaroniem, mazliet atvelku elpu un eju uz ofisu. Uz ofisu tagad laikam būs jāiet bez maz vai katru dienu, jo šajā dzīvoklī nav neta, un netu ta vajag...
Atveru meilu kur paspējuši saskriet lērums jaunu ziņu...un „iepriecinošākā” ir no Māra P. kurš izrādās nav teiciena –vīrs un vārds, piekritējs. Neliela apmaiņa ar epastiem un rezultātā viss beidzas ar skaistu ziņu-Priecājos, ka jūs nesaņemsiet LU diplomu. Nu pēc šādas ziņas atliek tikai pasmaidīt :D.
Bet nu lai viņas laba dzīve, es tikmēr centīšos izdarīt ko labu un labi pavadīšu laiku kas man te Rumānijā ir palicis. Ofisā ir diezgan daudz citu draugu brīvprātīgo līdz ar to varu jauki parunāt un paklausīties kā tiek plānota iepriekšējā projekta- Learning by Doing, noslēguma diena, kur sabrauks kopā bērni un vecāki no dažādiem Craiovas kvartāliem un radīs ko jaunu ir samācījušies pēdējo 5mēnešu laikā.

Vēlāk dodamies pa mājām. Ieturu kārtīgas vakariņas, kur uztaisu arī pirmās desmaizes atrodoties šeit . Pēc tam gribas atpūsties un eju skatīties filmu savā istabā, līdz galam nenoskatos savējo, kad jau klāt ir arī lielā dzīvokļa filma. Mazliet pacīnoties ar miegu filma ir noskatīta un var dodies gulēt.

Otrā nedēļa

2010-01-27T18:29:00.000+02:00

Tātad...
1diena. Sāku otro darbošanās nedēļu Craiovā. Tā kā 7diena pavadīta mierīgi, ceļos normāli kā ikdienā nu tā ap 10...šodienas plānā došanās uz Muflinu un vakarā atvadu ballīte no Leas un Jurgas.
Uz Muflinu līdz dodas arī Meikī, jo viņa vēlas izdarīt savu projekta darba daļu parādīt bērniem multfilmu. Brauciens uz Muflinu notiek ātrāk kā ierasts, ja parasti jābūt tur ap 15, tad todien no mājām izejam ap 13 un pēc min 40 varētu būt, ka esam jau galapunktā (kaut gan patiesībā nav ne jausmas cik ilgi līdz Muflinai jābrauc). Ceļš kā jau ierasts 2 autobusi, kas šoreiz ir pārbāzti trakāk kā transports darbadienu rītos Rīgā...tā nu pirmo autiņu nākas izlaist jo vienkārši vairs nav kur iespiesties, otrajā es kā pieklājīgs cilvēks visus palaižu pa priekšu un autobusā iespiežos kā pēdējais...nākamais autobuss, kurā mums jāpārsēžas ir mazāk piepildīts, bet nu kur izplesties īpaši nav, bet nu labums, ka tā vismaz siltāk, jo aukstums ir arī te atnācis man līdz .
Muflinā šodien ļoti aktīvu dienu Sāra un Nuri saplānojušas, notiks 7 atrakcijas 2 komandām. Braucām ātrāk, jo vajag sarakstīt plakātus vienoties ko katrs dara un tml.
Šoreiz eju arī Sārai līdz pa čigānu mājam lai paziņotu, ka esam klāt un laiks nākt uz skolu. Mājas ļoti interesantas...jo tālāk no galvenā ceļa jo nabadzīgākas, katrā sava ģimene, pie daudzām stāv mašīnas un ne tās sliktākās...Sāra jau zina kurās mājas ir vērts iet kurās nav, jo vecāki tāpat bērnus nelaidīs... es kā svešinieks labāk pastāvu ārā pie vārtiņiem lai pārāk nesabiedētu vecākus, bet kopumā nevarētu teikt, ka mājas nabadzīgas, nu vairums ir tādas pašas kā Latvijas laukos, izteikti nabadzīga ir tikai viena, ko pat grūti nosaukt par māju, tāda mūra dārza būdiņa vairāk ap 4-5kvadrātmeti liela...bet dzīvo 4 cilvēki, ja pareizi atceros... tā ir arī vienīgā kur mani ieaicināja iekšā.
Saaicinām bērnus, daudzi jau paši ieradušies un smaida redzot mūs nākam, kopā salasās nu tā ap 15 bērniem, kas ir diezgan daudz. Bet tas, protams, nozīmē daudz vairāk problēmu, jo kārtības nav gandrīz nekādas visi kliedz, kāds spļauj uz citu, kāds mazliet iedunkā otru... sadalīšana komandās ir liela problēma. Troksnis ir nenormāls visi kliedz, ik pa laikam ienāk direktore un kaut ko nolamājas... man ausis jau džinkst, un mēs ar Meikī tik šausmināmies kā var tik traki kliegt. Bet nu kaut kā jau tomēr izdodas izstāstīt par spēlēm un process lēnām virzās uz priekšu...mana loma ir ņemt dalību vienā no komandām... viss būtu forši ja vien es vēl mācētu valodu un varētu ar komandas biedriem sarunāties, bet nu gan jau...tā nu klaigājot un domājot kā savaldīt viņus paiet laiks un spēles beidzas, rezultāts ir draudzīgais neizšķirts.

Labs darbiņš, kas padarīt, varam braukt mājās. Ārā ir kļuvis ļoti auksts, jo saule norietējusi, sagaidām veco labo ikarusu, un tur ir vēl aukstāk kā ārā, jo dibens salst uz aukstā finiera un apkuri autiņos te neslēdz...bet nu cerība par to, ka tūlīt jau būsim mājās un varēs iedzert siltu tēju mierina. Bet nonākot pie mājas nākas secināt, ka Nuri atslēga ir palikusi pie Sāras, kura mitinās citā dzīvoklī un Meikī atslēga ir mājas...nu neko zvans Ģirtam, kurš ir ofisā un es skrienu uz ofisu pēc atslēgas. Pēc mazliet ilgākas pasaldēšanās kā plānots var beidzot iedzert karstu tēju.

Vakarā, protams, laiks ballītei. Astoņos sarunāts tikties elPadrino (vietējā kafejnīca kur svētku reizēs var ieturēt maltīti ārpus mājām), bet mēs, protams, kā vienmēr nokavējām, jo Nuri kā jau spāniete taisās lēni un mazā auguma dēļ arī solīši ir maziņi . Bet aizejot par laimi nekā nenokavējam, jo ēdienu pasūtīšana ir vēl tikai procesā. Esam kādi cilvēki 10... apkārt skan sarunas un virmo cigarešu dūmi kā jau visās vietās...atkal smiekli utt, sāk parādīties arī ēdieni. Mana izvēle pieticīgākā ko varēju sakombinēt- vārīti kartupeļi, sēnu mērce un burkānu/kāpostu salāti un kola. Samaksāju bišk pāri 2 lati...bet nu sēņu mērce negaršīga(baigi skāba šķita, ka no veca krējuma taisīta, bet pārējiem garšoja), kartupeļi bija labi...salāti sausi, bet nu beigas biju paēdis šā vai tā. Pēc tam ejam uz galveno ballītes vietu dzīvokli, kurā dzīvoju, pa ceļam ieskrienot arī veikalā, jo tiek iepirkts arī alkohols (ko Rumānijā tirgo cauru diennakti). Ballīte interesanta nu tāda mierīga salīdzinot ar citām reizēm, visi manāmi saguruši, bet nu sarunas pamazām raisās un arī kādu spēli uzspēlējam. Tā nu ap 4rītā saprotam, ka laiks doties ciemiņiem mājās jo 7 jau aizbraucējiem vilciens.

Septītā, astotā, devītā diena-smagas dienas

2010-01-24T13:43:00.003+02:00

Nu tā pāris dienas neesmu veicis nekādus jaunus ierakstus, bet tas nav tapēc, ka šaktu slinkto, vienkārši nav bijis ko īsti rakstīt...
Esmu jau nedēļu Rumānijā (jāsaka, ka jūtos šeit nodzīvojis daudz ilgāku laiku) un kā dāvanu es saņēmu slimību :)
Aukstā universitāte kur 3dien bijām pastrādāt atstāja sekas, jo 4dien pamodos ar skaisti tekošu degunu un ne pārāk labām sajūtām iekšiņās. Protams, ka slimot nav nekāda prieka un it īpaši ja tas jādara tik tālu no mājām. Tā nu man atkrita visi 4dienas plāni, došanas uz Muflinu pie čigānu bērniem...un arī vakara izklaide ar karaoki...nu neko darīt.
Nakts no 4dienas un 5dienu vispār bija nāvejoša, pagulēt nesanāca gandrīz nemaz, jo visu laiku rādas murgi, viss sāp utt., nemelošu teiktdams, ka domāju ka nāksies atdot galus šajā tālajā zemē :). (no rīta pārrunājot savu nakti ar dzīvokļa biedriem nākas secināt, ka ikvienam ir bijušas šādas domas dzīvojot Rumānijā...)
5dienas rīs vēl mazliet paiet ar mokām, bet nu deguns jau tek mazāk, atliek tik cīņa ar temperatūru, par laimi mamma sadeva līdz čupiņu ar zālēm un tad nu ir ko dzert. Problēma ir tikai ar tēju, jo nez kapēc ir grūti viņu te iedzert, vēl neesmu sapratis vai tas ir tapēc, ka tēja nav nekāda labā, vai arī par spīti uzvārīšanai tas ūdens kas tek pa krānu nav dzerams jebkurā gadījumā( zināšanai ūdens smaržo gluži kā baseinā, un ilgāk dzīvojošo ir saskārušies ar problēmu, ka tas izraisa pastiprinātu matu izkrišanu). Bet nu dienai ejot ar jušana kļūst labāka. 5dienas vakarā atkal ir ballīte kur aiziet vis dzīvokļa biedri, bet nu es atkal palieku mājās.
Visi šie notikumi un arī citi aspekti ir radījuši man vēlmi atgriezties mājas. Pats esmu ļoti pārsteigts par šādām sajūtām, jo nebiju neko tādu gaidījis, un noteikti ne pēc nedēļas ilgas dzīvošanas... es gan to cenšos izskaidrot ar faktu, ka saslimu un līdz ar to bija jāsēž mājas kur nav ko darīt, jo darot jau nebūtu laika par tādām lietām aizdomāties, arī fakts, ka visi jau iepazītie cilvēki sāk braukt mājās un katru dienu par to priecājās, bez maz vai skaita dienas kad brauks prom...bet ir jāpārdzivo un padoties nedrīkst, ceru, ka ātri būs labs laiks un būs iespēja pabraukāt apkārt, jo pilsētā tomēr īsti ko darīt un ko redzēt nav. Būs labi, es zinu :)

6diena sākās agri, jo bija jādodas uz konferenci, par laimi jutos jau lābāk un nevarēju palaist garām iespēju paēst bez maksas. Sēžamies visi taksī un braucam uz moteli Craiovas pierobežā. Brokastis esam nokavējuši, jo no mājas laicīgi protams nevarējām iziet, jo meitenes tik nesen bija pārradušās no tusiņas, bet nu sadzeros kafiju un apēdu čupiņu ar cepumiem. Konference notiek telpās kur atkal valda diezgan liels aukstums, baumo, ka radiatori bija nogriezti lai nebūtu tik daudz jāmaksā par telpām un vairāk atlektu organizatoru kabatai...parsteidz, ka nacionalaja konferencē, no valsts kur pieņemu ir demsmitiem, ja ne pat simtiem organizāciju, kur darbojas simtiem brīvprātīgo, ir ieradūšies apmērām cilvēki 50, no kuriem lielāka daļa bijām brīvprātīgie no Craiovas un apkārtējiem ciemiem... uzreiz redzams cik nopietni ir pieiets organizēšanai. Nu neko noklausamies visas uzrunas un prezentācijas rumāņu valodā, nekā nesaprasdami. Tālāk seko paneļdiskusija, kuru vada Alesandro(brivpratigais no Itālijas,sakarīgs šķiet un ar viņu man būs jādzīvo vismaz nedēļā sākot ar 2dienu), piedalās ap 30 dalībnieku- visi brīvprātīgie kā arī pārstāve no viens rumāņu organizācijas un arī manas uzņēmējorganizācijas pārstāvis. Runājam par ro ko sagaidījām no projekta, kā ir realitātē, ko varētu mainīt pamatnostādnēs, ko rakstīt activity agreement...kaut gan esmu tikai nedēļu arī man izrādās diez gan daudz ko pateikt, par ko pašam prieks (vēlāk gan Ģirts pabrīdina, ka es izsakoties pārāk atklāti par lietām un tas varot sarežģīt manas attiecības ar uzņēmējiem, bet nu kapēc gan man klusēt ja redzu, ka viss nenotiek kā vajadzētu manos ideālistiskajos pieņēmumos).
Padiskutējam, un tad tiekam arī pie pusdienām, kas mani neiepriecina, pirmajā ir frikadeļu zupa, nu kuras izēdu tikai frikadeles, jo parējais ir parāk paprikots, otrajā ir rīsi ar papriku un tomātiem un vēl kaut ko savārīti tapēc man atliek vien apēst vistas stilbiņu, desertu tā arī nesagaidam... pēc tam turpinās visu bēdas stāstu izklāstīšana. Izlemjam nepalikt uz diplomu izniegšanu un projektu prezentāciju, jo tā par rumāniski nekā nesaprast, braucam mājās atpūsties.
Vakarā dodamies atkal turp jo ir vakariņu laiks, mazliet nokavējam sākumu un tapēc ēdienu atnes aukstu, bet nu ir manai gaumei atbilstoši, pirmajā cepts siers rīvmaizē, otrajā frī ar šniceli(kas gan bija ļoti sausa). Tālāk seko dejas...

Jau iepriekš bijām saplānojuši, ka vēlāk vakarā visi dodamies uz centru, tā nu tiek izsaukti daudz takši un viss brīvprātīgo bars dodas uz centru, sākumā bijām domājuši apmeklēt īru pabu, kur bij hipiju vakars, bet tas bija stāvgrūdām pilns un nebija deju tāpēc tur nepalikām un devāmies uz otru ieplānoto vietu- Pub's Pub. Tikko ieejot jau aizsitās elpa no cigarešu dūmiem(rumāņi pipē visur un vienmēr, nu ne tikai viņi arī 90% brīvprātīgo, un tā pagaidām ir nepatīkamākā lieta ar ko jāsadzīvo) arī acīs jūtu, ka sāk dūmi kost, bet nu jāpaballējas jau ir...arī tur cilvēku biezs, krogs ir pārsteidzoši mazs. bet izspiežamies visi cauri līdz telpas galam, sametam drēbes čupā un mīņājamies uz vietas jo vairāk vietas kam citam nav. Jāsaka, ka mūzika gan ļoti laba, un arī publika tur apgrozotos ļoti laba, tagad bija vecāki cilvēki ( jo īpašnieks svinēja savu dzimšanas dienu), bet parasti esot pilns studentu. Viss forši, cīnos ar dūmiem, ik pa laika izeju ārā lai tikt pie svaiga gaisa un izklepotu saelpoto...var novērot arī dažādas rumāņua izklaides īpatnības, vien no tām ka uz galdiem dejo nevis sievieši kā Latvijā, bet gan vīrieši.
Ap 1:30 ar Ģirtu izlemjam mest mieru un doties mājās, ņemam taksi un drži vien esam mājas. Joprojām nespēju pierast pei lētajām takšu cenām, jo braukt ar taksi pa pilsētu Rumānijā ir lētāk kā ar sabiedrisko transportu(km cena ir ap 20santīmu, bet var atrast arī pat lētākus).

tā lūk atkal sanāca baigi gari stāstīt, piedodiet.

P.S.

un visu laiku aizmirstu pateikt savu rumāņu mobilā nr. - +40 0765558229
ceru ka darboas, zvanit gan neiesaku jo domajams tas pateres visu manu kreditu, bet ja ir velme SMS atsutit drosi

Sestā diena

2010-01-20T23:01:00.004+02:00

Šī diena sākās agri, nu labi īztenībā jau ne tik agri, bet priekš šeit dzīvojošiem-agri jau 8:20. Pirmo reiz modos ar modinātāja palīdzību Rumānijā un tas šķita ļoti dīvaini.
Jāceļās bija jo mēs ar Ģirtu un Maikī un vēl dažiem brīvprātīgajiem devāmies uz vienu no Craiovas universitātes fakultātēm lai popularziētu EVS. Īss brauciens ar mikriņu un esam klāt, ierāda mums vietu vienā no koridoriem. Tur gan ir ļoti auksts, un skiet ka ir vairāk pasniedzēju nekā studentu, jo arī te ir sesija. Bet nu neko lēnām atrodas arī cilvēki kas saņem drosmi pienākt un apjautāties par EVS. Daudz laika pavadam vienkārši ierēcot par viss kaut ko, mazliet paraujot uz zoba viens otru... iet jautri bet ļoti auksti, jo rumāņi izskatās, ka par siltuma saglabāsaņu telpās ne pārāk domā 90% cilvēku atstāj vaļa durvis... es gan cenšos visu laiku skriet un aizvērt atkal, mēģinu arī viņiem paskaidrot, bet šķiet, ka viņi mani nesaprot, tad nu nolamāju viņu latviešu mēlē:) Redzot, ka cilvēki paši ne pārāk nāk interesēties saprotu, ka jāsāk mazliet uzmākties ar informāciju...nevarētu teikt, ka pārāk labi gāja, bet EVF uzkrātā pieredze uzrunājot cilvēkus lieti noder.

Pāris stundas labi pastrādājuši braucam ar taksi uz kafejnīcu ietūrēt pusdienas(takši te tiešām lēti un braucot 5 cilvēkiem ietaupījām 4lejas, gandrīz uz pusi lētāk kā ar autobusu). Pusdienās izvēlos vietējos gaļas pirkstiņus mici kopā ar frī. Sāk nest porcijas un redzu, ka trauki ir daudz lielāki kā gaidīju. Atnes arī an, mici it kā garšo labi, man gan bišk pa sālu, bet nu vispār nebūs mana TOP izvēle, jo gaļa ir nu ne tā labāka, samalta cīpslaina kaut kāda cūkas daļa :) Frī arī nebija labākajā formā, tapēc nākamjās reizēs došu priekšroku vārītiem kartupeļiem. Bet nu cenas pieņemamas un tur var iet ēst ( par lielu frī porciju, 3 mici pirkstiniem, kolu un merci samakšaju apmēram 2latus).
Pēc tam atūta mājas mazliet un tad jau gājiens uz ofisu, kur ir sanāksme sakarā ar 6dien paredzēto Rumānijas konferenci par brīvprātīgo darbu. Es gan protams neko nevarēšu padalīties ar iespaidiem, bet ar dzīvokļa biedriem iesim tik dēļ tā, ka tur būs iespēja bez maksas visu dienu ēst :)
Pēc sapulces aizejam uz Kaufland, jo jāuztaisa lielais nedēļas iepirkums, nu ne man es tik sīkumiņus, jo šajā dzīvokī škiet, ka būšu līdz 1dienai vai 3dienai.
Vēl tiek noskatīta filma- Veronica decides to die, jāsaka, ka man baigi patika.

un tas arī viss, bet rīt jau atkal daudz darbi priekšā, no rīta laikam būs japalīdz sagatavot materiāli priekš nodarbības, pēcpusdienā brauciens pie rromu bērniem, un vakarā gājiens uz jau iepazīto barčiku PLAY, kur ir karaokes vakars.

Piektā diena

2010-01-20T01:03:00.002+02:00

Sveiki

Ko lai pastāsta par šodienu... nu šodien nekas jauns un ievērības cienīgs šķiet, ka nenotika.

No rīta brokastis...pēc tam gājiens uz veikalu,jo jānopērk taču kas ēdams arī pašam, neko daudz jau nenopirku beigās, kartupeļus, lielo krējuma spaini, jorgurtu, pienu...bet nu jā pamazām, pamazām, jāiebrauc viņu cenša vēl un jāatrod labākie piedāvājumi, lai nenāktos nopirkt dārgākās lietas. Var nopirkt arī LV ražojumu te lielveikalā, šprotes kas maksā 2x vairāk kā vietējas, latviešu naudiņās sanāk viena bundža bišk pāri latam.

Pēc tam aizkrējām uz īsu brīdi uz ofisu kur bija tikšanās par rīt paredzēto EVS popularizēšanu universitātē.

Pēc tam taisīju pusdienas, sacepu labi daudz kartupeļus un pieēdos kā laikos kad vēl Rīgā dzīvoju.

Pēc tam atpūta un cīņa ar miegu...

Un vakarā aizgājām atkal uz jau vakar iepazīto vietiņu, uz to barčiku kur visi pīpē. Šovakar gan bijām lielākā skaitā,es un 6 meitietes, bez Nuri, Maikī, Sāras un Ritas vēl bija arī Keitī un Lilit. Nu neko jauki pasēdējām, atkal sasmirdināju drēbes, izdzēru savu latte, saklausījos visādus stāstus. Tā interesanti viņi jau runā par piedzīvoto un to kā skums viens pēc otra utml, kamēr man vēl būs tikai welcome pārtiji :)
atkal patīkams nāciens mājās pa kluso un skaisti sasnigušo pilsētu, un apziņa, ka ar katru dienu iejūtos ar vien labāk, par ko prieks.
Izskatās, ka tagad ballītes būs gandrīz katru vakaru, jo viņi pamazām sāk aizlidot nākošnedēl un tad nu sāksies nedēļas nogalē bye bye pārtiji, un pa nedēļas vidu sapratu ka ir paredzēts atgriezties vēl tajā barčikā jo tur ir karaoke vakars.

nu labi ir jau vēls un jāiet gulēt, rīt agri jāceļas. Atā

Ceturtā diena- ciemošanās čigānu skolā

2010-01-18T22:52:00.009+02:00

Salut!

Nu tā atkal kas jāuzskricelē, lai interesentiem būtu ko palasīt :)

Pagājušā naktī pārvācos uz jaunu istabu, tagad esmu ieņēmis Maikī gultu, tik nepārprotiet, Maikī te nav, viņa nedēļu dalīs gultu ar Nurī.
Tā nu varēju izgulēties labāk kā iepriekšējās dienās, kaut gan arī iepriekš labi gulēju. No rīta kā jau ierasts vieglas brokastis, daudz nevaru ēst jo man gandrīz nekā nav no paikas un lielākoties pārtieku no dzīvokļa biedru krājumiem, bet tā kā esmu kautrīgs tad neēdu visu ko piedāvā tik tā lai remdētu izsalkumu :) un starplaikos kad mājās bija ierasts ko uzkost, ēdiena vietā dzeru kafiju, tā šeit tiek patērēta daudz vairāk kā ierasts.
Pēc ēšanas laiks pie datora, jo jāatbild uz jautājumiem ko tad daru, kā klājas utt. Vismaz pagaidām uzmanības no LV cilvēkiem ir ļoti daudz.

Un tad ir brauciens uz piepilsētas skolu kopā ar Nuri, Sāru(spāniete no cita dzīvokļa) un Ritu. Nuri un Sāra tajā skolā sava projekta ietvaros darbojas pāris mēnešus, dodoties uz turieni 2x nedēļā.
Lai tur nokļūtu nācās izmantot sabiedrisko transportu- autobusu. Autobusi te dažādi, ir jauni, bet šķiet, ka tie braukā tik galvenajos maršrutos pa tādiem labākiem rajoniem. Mūsu autobuss bija nu tāds ne tajā labākajā stāvoklī. Soli no finiera(bet nav tā, ka baigi cieti liktos), durvis tādas paļurkājušās ar lielām šķirbām, apsilde autobusā škiet, ka neiksistē, ikdienā varbūt tas arī nav tik svarīgi, bet tā kā šodien te ir diezgan sasnidzis,tad jāsaka, ka silti nebija :) mazliet nošokēja redzot, ka kāds krutais jaunietis stāv un vienkārši šplauj autobusā uz grīdas, bet nu jā vietējos tas laikam īsti neuztrauc. Bet par ko tad man sūdzēties ņemot vērā, ka par braucieniem (3autobusi) ne reizi nesamaksāju, Nuri teica, ka vispār jau vajagot biļetes(ko var iegādāties biļešu automātos pieturās) bet var braukt arī bez. Ja pareizi sapratu tad sods par braukšanu pa zaķi ir 100-500 lejas, bet cik dzirdēts tad kontroles gadījumā vienkārši jāturpina runāt nerumāņu valodā un tad tevi liem mierā :)

Bet sīkāk par skolu. Skola ir rajonā kur dzīvo lielākoties čigāni(cik es sapratu no stāstītā). Skolas ēka ir vienstāvīga ēka, kas principā ne ar ko neatšķiras no kaut kādām citām mājām. Skolā ir 3klases, 2kabineti skolotājiem, un datorklase, kurā es gan redzēju tikai vienu datoru. Nu remonti tur nekādi protams nav, bet drošības sistēmas gan lielas, jo kameras ir visās vietās- gan no ārpuses, gan iekšpuses. Tā arī nesapratu ko viņi tur sargā.
Skolā skaitoties, ka mācās ap 60bērnu, bet iekdienā apmeklējot tikai kādi padsmit...cik sapratu viņi visi tur dažāda vecuma un mācās kopā. Interesējos līdz kurai klasei viņiem te ir apmācība, Danu(skolnieks) teica ka līdz 6klasei, bet Sāra domāja, ka īstenība ir līdz 9klasie, bet nu gan jau vēlāk noskaidrošu kā ur īsti ir.
Nu jā apmācība notiekot sekojoši, bērni sanāk no rīta, patusējot datorklasē, tad atnāk skolotājs(nezin gan cik viņu tur ir), kurš nevis iet vadīt stundas bet sāk darbu ar kafijas dzeršanu, domājams visiem skaidrs pie kā tas noved...pie tā, ka neviens no b;erniem nemāk kārtīgi lasīt un rakstīt... nu nav tā, ka analfabēti jo kaut kādi pamati ir, bet nu Sāra ar Nuri reāli sākumā mācījušas viņiem bija rakstīt, 16 gados puika rakstīja sliktāk nekā bērni LV pēdējā bērnudārza gadā...
Ko mēs ar viņiem darījām. Sākumā tādas vieglas spēlītes, riņķu mešana un UCU-kas ir kaut kas līdzīgs cirkam. Es ar sāku ar UCU, kur gan gāja ļoto slikti jo ne reizi neuzvarēju, sīkajiem gan patika ļoti šmaukties skaitot gājienus, bet nu es tēloju ka nekā neredzu :) un mazasi Giovani man arī iemācija skaitīt līdz 6(jo kā jau cirkā izmanto metamkauliņu kur max skaitlis ir šas), riņķu mētāšanā gan veicās labāk un tur spēlējot trīs reizes pārleicinoši uzvarēju un pat uzstādīju vietējo rekordu :) Bērni ļot atvērti, runā(es gan pagaidām neko nesapratu), mēģina tur kādu joku izstrādāt, var redzēt, ka viņiem jebkurš brīdis kamēr var vienkārši būt bērns ir laime. Nu jā pēc šitām spēlītēm bija krēslu spēle ar mūziku, tad neliels workshops, kur varēja pakrāsoties. Tad atkal spēlītes...tā mēs tur 2 stundas apmēram nodzīvojām. Šodien bija atnākuši pavisam 6 bērni(visi puikas), nu ik pa laikam gan ieskrēja kaut kādas meičas, bet uz īsu brīdi, jo tas pasākums tir tāds, ka viņi nāk un iet. Esot reizes kad nav neviens bērns, reizēm atkal vairāk. Viss esot atkarīgs no vecākiem, jo tie daudzīem bērniem liek strādāt, citi atkal neuzticoties ārzemniekeim un tapēc nelaiž... šodien neesot nākuši jo ārā sniegs. Principā visi šie iemesli ir arī kapēc bērni neiet uz skolu, ne tik daudz tapēc, ka paši negribētu, bet gan dēļ vecākiem... Jāsaka kā ir pat iedomāties nevarēju, ka viņiem izglītības līmenis tik zems, un palika ļoti skumji to visu redzot. Sapratu, ka visas tās idejas ko biju plānojis ar viņiem darīt es varu aizmirst...un ar katru šādu jaunu piedzīvojumu varu teikt, ka Latvija ir kā paradīze salīdzinot ar to kā lietas notiek šeit.

Pēc skolas apmeklējuma devāmies uz vienu barčiku, nu ja varētu tā nosaukt. Vieta baigi jauka, pateicoties mūzikai, kas bija tieši manai gaumei :) vienīgi kā jau Rumānijā ierasts tur visi smēķē bez iebildumiem, tā nu nācās man ar saelpoties un sasmirdināt kārtīgi drēbes. Bet vispār atmosfēra patīkama un kafija latte maksāja 80santīmu, kas škiet,ka salīdzinot ar LV cenām ir lētāk. Bet devāmies tur lai saplānotu ko darīt nakamajās 2 nedēļās, jo tad pa lielam beidzas Nuri un Sāras projekts un tad ir iecerēts tāda kā ballīte kur sanāks kopā bērni no vairākām tādām skolām. Galvenais darbs ko plānojam izdarīt ir uztaisīt prezentāciju katram bērnam, par to kas viņš ir, par viņu ģimeni, mājām, svarīgajām lietām, un par to kā viņš redz savu nākotni... it kā vienkārša lieta škiet, ask tur izdomā jautājumus, pēc tam dod viņiem atbildēt un lieta darīta...bet ne šajā gadījumā. Jo jautājumiem jābūt tādiem kas viņiem būtu arī saprotami(ņemot verā, ka viņiem nav tāds zināšanu daudzums lai varētu labi izprast visas lietas), vajag arī sarunāt kādus vietējos rumāņus, kas varētu sīkāk paskaidrot bērniem jautājumu jēgu, un beigu beigās problēma, ka viņi paši nemācēs uzrakstīt ,atbildes bet pielikt kādu rumāni katram bērnam bērnam lai to izdarītu nevar...tā nu par šo lietu runājām kādas stundas divas, un plāns mainījās kādas reizes 5, bet beigās vienojāmies, ka mēģināsim darīt un tad jau redzēs kas sanāks...

nu tā lūk, mājupceļā vārēju vēl labi izslidināties pa ielām , jo ir smuki sasnidzis (kādi 7cm varētu būt), un ielas ir kārtīgas slidotavas, pa kurām mašīnas pēkšņi sākušas braukt lēni, un šķiet, ka kaisītāji ielās dodas tik ap 21, jo ejot mājas redzēju kādus 3braucam, un ietves no sniega te netīrot gandrīz nekur.

Šodienai domāju Jums lasīšanai būs gana.